Foto: Shutterstock.com


Spoku stāsti tumšiem vakariem 2

 26. oktobris 2010 11:00 Raksts

Kādā tumšā, tumšā pasaulē, kādā tumšā, tumšā valstī, kādā tumšā, tumšā pilsētā... Ikviens no mums bērnībā, izjūtot baiļu trīsas, ir klausījies baisus stāstus par dažādu krāsu dāmām, kapiem, skeltiem un spokiem. Gada tumšais laiks ir kā radīts spoku stāstiem. Izbaudiet to! :)



Baltie cimdi

Reiz apkopēja tīrija operu. Bija jau vēls. Kad pulkstenis sita divpadsmit, pēkšņi atvērās klavieres un uz tām sāka spēlēt balti cimdiņi... Nākamajā dienā apkopēja izsauca policiju. Pilicisti pie klavieru vāka piesēja striķīti. Naktī policisti skatās – atkal atnāk baltie cimdiņi un sāk spēlēt. Tad policisti parauj striķīti, un klavieru vāks aizcērtas ciet. Viens balts cimdiņš paliek iespiests un no tā sāk tecēt asinis. Nākamajā vakarā apkopēja skatās izrādi un redz kādai operdziedātājai uz vienas rokas tādu pašu cimdiņu, bet otru roku apsaitētu. (Stāsta Anita no Rīgas)

 

Žiletes nagi

Vienu laiku R. pilī bijis kurinātājs, kas slēpis kreiso roku. Reiz, kad viņš bēra krāsnī ogles, māceklis ieraudzīja, ka kurinātājam kreisās rokas nagu vietā ir asas žiletes... Māceklis ļoti pārbijies un redzēto izstāstījis pils direktorei. Bet naktī, kad māceklis gulējis, pie viņa atnācis kurinātājs un teicis: "Tas, ka tu atklāji manu noslēpumu, vēl nebūtu nekas, bet tas, ka tu to izpaudi, tev būs jānožēlo..." Un ar saviem asajiem nagiem kurinātājs pārgrieza māceklim kaklu. (Stāsta Laima no Jelgavas)

Atnāk tēvs, uzmanīgi apskatās un pamana, ka klavierēm balto taustiņu vietā klabinās zobi...

Baltā dāma

Reiz ekskursanti aizbrauca uz kādu pili. Visi apmetušies tuvējā viesnīcā, bet divas meitenes palikušas pārnakšņot pilī kādā zālē. Tantiņa, kas sargājusi pili, meitenes gan aicinājusi pie sevis, stāstīdama, ka viņas dzīvoklī esot blusas, bet pilī spokojoties. Un tā kā meitenes ļoti baidījušās no blusām un neticējušas spokiem, abas gulējušas zālē. Šai telpai bijušas divas durvis: uz balkonu un arī uz kādu vēl lielāku zāli. Tantiņa abas durvis aizslēgusi, atstādama ekskursantes vienas. Meitenes jau laidušās snaudā, kad viena izdzirdusi, kā atveras un aizveras balkona durvis. Viņa saklausījusi arī tādu kā veco laiku zīda kleitas iečaukstēšanos. Kad pavērusies, tad ieraudzījusi caurspīdīgu dāmu veco laiku tērpā izejam cauri viņu guļamajai telpai un pazūdam lielajā zālē. Tur sākusi skanēt mūzika, iedegušās sveces un parādījušoes arī citi rēgi. Meitene briesmīgi iekliegusies, un sveces uzreiz nodzisušas. Tantiņa, izdzirdusi kliedzienus, steigusies pie mežsarga, kas dzīvojis netālu, bet mežsargs nav bijis mājās, jo, izrādās, arī dzirdējis kliedzienu un jau aizskrējis uz pili. Tuvojoties pilij, mežsargs ievērojis, ka viena degoša svece nolaižas no balkona. Mežsargs izšāvis, svece nodzisusi, bet kāda caurspīdīga dāma slīdējusi kapu virzienā, līdz pazudusi pavisam. No rīta tajā vietā mežsargs pētījis kapu plāksnes. Uz vienas bijis uzraksts "Baltā dāma". (Stāsta Marta no Rīgas)

 

Zelta kāja

Dzīvoja reiz bagāts kungs, kurš karā bija pazaudējis kāju... Pēc kara kungs lika sev uztaisīt jaunu kāju – no zelta. Bet ilgi kungam tā neiznāca dižoties, jo viņš drīz vien nomira. Pirms apbedīšanas kāds kalps nozaga zelta kāju, domādams, ka kapa tāda bagātība nav vajadzīga. Jau pirmajā naktī pēc bērēm kungs ieradās pie kalpa un teica: "Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju!" (Stāsta Jānisn no Salaspils)

 

Baltās klavieres

Māmiņa nopērk meitai baltas klavieres. Meita sāk spēlēt un pazūd. Atnāk māmiņa, sāk spēlēt un arī pazūd. Atnāk tēvs, uzmanīgi apskatās un pamana, ka klavierēm balto taustiņu vietā klabinās zobi... (Stāsta Kristīne no Salaspils)

 

Avots: Kungu kapsētas spoks. R.: Pētergailis, 2005.




2 Pievienot komentāru


Kategorijas