-    No kurienes, mammucīt, ezeram rodas
tas gaišais un zilganais spulgums?

-    Laimīgi bērni gar ezeru gāja
un ezerā skatījās, met.

-    No kurienes, mammucīt, avotam ceļas
Tas prieks, ka viņš gluži kā smiedamies gulgo?

-    Laimīgi bērni gar avotu skrēja
un avotam viņu prieks pielipa, meit.

-    No kurienes, mammucīt, mežam tas
draudīgais šņākums – kā pļautu ar izkapti
to kāds kā siena vālu?

-    Uz pasaules kaut kur šauj, tēmē un karo,
un bērni nav laimīgi, meit.

-    No kurienes, mammucīt, briesmas ņem
tik garas kājas, ka atnākt var šurp
tās tik tālu?

-    Zeme ir dzīva kā bērns, tā kā tu,
un – vai kājā vai rociņā iedur –
sāp taču visai tev, meit.
 

Raksts publicēts 7. dec 2008 16:00