Palīgā! Vai man vairs nekad nebūs seksa? Vientuļās māmiņas un sekss 1

 13. novembris 2008 17:00 Pieredze  skatījumi: 40047

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.

Atzīšos — kad izšķīros no sava bērna tēva, viena no pirmajām domām, kas manā galvā nospieda trauksmes zvana pogu, aptverot jauno situāciju, bija nekas cits kā „Palīgā! Man vairs nekad nebūs seksa!”.



Foto: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv


Taču itin drīz sapratu, ka patiesībā nav tik traki. Galu galā man ir vismaz pāris draudzenes, kuras vienas audzina bērnus, un viņām arī pēc šķiršanās ir pilnīgi normāla seksuālā dzīve. Nu labi. Iespējams, vārds „normāli” šeit neapzīmē vīrieti, kurš pie viņu sāniem krāc septiņas naktis nedēļā, bet visādi citādi arī tā sauktajām vientuļajām māmiņām tiek sava tiesa miesisko prieku. (Pret apzīmējumu „vientuļā māte” gan mēs labprāt iebilstu, jo viens nebūt nenozīmē vientuļš, bet tā jau ir cita saruna un cita tēma.)

Sekss bez tabu
Tikusi pāri pirmajam šķiršanās šokam, sabužināju spalviņas un metos dēkā ar kādu senu draugu. Līdz šim korekti ieturētās draudzības robežas pārkāpšana un aizliegtā augļa vilinājums mūsu flirtam piešķīra dubultu jaudu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka par manu pirmo seksuālo partneri aptuveni pusotru mēnesi pēc šķiršanās kļuva tieši viņš. Man nebija ne mazākā nodoma atriebties neuzticīgajam laulenim, jau tik drīz pēc mūsu laulības gala pārguļot ar citu vīrieti, tomēr šis solis bija pat ļoti apzināts — attālināties no bijušā vīra ne tikai morāli, bet arī fiziski. Ja jau pāršķiram jaunu lapu, tad pāršķiram abi.

Lai kā nereti liegtos atsevišķas mūsu sugas māsas, esmu cieši pārliecināta, ka lielākajai daļai sieviešu tomēr gribas, lai sekss nav tikai sekss.

Teikšu jums atklāti — šādi eksperimenti lauztajām sirdīm var beigties pat ļoti nelāgi, taču man paveicās. Sievišķās intuīcijas vadīta, par savu nākamo tēviņu izvēlējos vīrieti, kuru labi pazīstu, turklāt šķirteni ar bērniem, kuram mana sabrukušās laulības epopeja nav sveša. Nebija ne mazākā uztraukuma par to, kas viņš ir, ko viņš padomās un ar ko tas beigsies. Man bija nepieciešams plāksteris, kas uz mirkli ļautu nedomāt par neglīto rētu, kura slēpjas zem tā. Un savas plākstera funkcijas šis vīrietis pildīja lieliski.
Tas, protams, nenozīmē, ka visām svaigajām šķirtenēm es tagad iesaku likties gultā ar labākajiem draugiem. Pasarg’ dievs! Gribu tikai teikt, ka ceļā uz izveseļošanos (un atlabšanu pēc šķiršanās nudien ir grūti nodēvēt citādi!) ir ļoti būtiski nestrēbt karstu un nesačakarēt sevi vēl vairāk, ļaujoties seksam ar cilvēku, kuru tu saisti vien fiziski. Var gadīties, ka pēc šāda „daktera” kļūsi vēl slimāka... Lai kā nereti liegtos atsevišķas mūsu sugas māsas, esmu cieši pārliecināta, ka lielākajai daļai sieviešu tomēr gribas, lai sekss nav tikai sekss.

Kurš pieskatīs bērnu?
Starp citu, viss nemaz negāja tik gludi, kā izklausās. Lai tiktu pie seksa, jāiet uz randiņiem, un pa to laiku kādam jāpieskata tavs bērns, vai ne? Bērna tēvs manā gadījumā nebija variants. Pārāk nesena šķiršanās, pārāk daudz aizvainojuma. Turklāt tolaik mēs tikpat kā nesarunājāmies. Aukles, kas paliktu ar bērnu pa nakti, man arī nebija. Atlika paraudāt uz pleca mammai. Vecmāmiņa mazbērnu, protams, pieskatīja, taču man ikreiz nācās uzklausīt lekciju par maza bērna mātei nepiedienīgu uzvedību. Stresu, no kura tik veiksmīgi atpestīja dziedinošais sekss, atkal uzdzina māmiņas galvas mazgāšana. Paraudāju, izlamājos un gāju tālāk.

Vecmāmiņa mazbērnu, protams, pieskatīja, taču man ikreiz nācās uzklausīt lekciju par maza bērna mātei nepiedienīgu uzvedību.

Klasisks slazds jeb sekss ar bijušo
Pirmajam romāniņam punktu pielikām itin drīz — gluži kā Holivudas pāru oficiālajos paziņojumos par šķiršanos. „Viņi joprojām ir draugi un neizmērojami ciena viens otru.” Sākās mans seksa gavēnis. Cik ilgi es izturēju? Nepilnus trīs mēnešus. Līdz iekritu neiedomājami stulbās un klasiskās lamatās — pārgulēju ar savu... bijušo vīru. Neveiksmes formula? Kopīgas ģimenes viesības, dārgajam pajukušas attiecības ar mīļāko un tieši viena vīna pudele par daudz. Sajutusi blakus pazīstamās ķermeņa aprises un smaržu, ļāvos tik pazīstamajiem pieskārieniem, kas pārauga tik pazīstamajā seksa rutīnā. Pie velna, garlaicīgi! Kāda jēga? Smieklīgi, taču mirkli pirms seksa mēs ar bijušo vienojāmies, ka šoreiz sekss ir tikai sekss (jo abiem vienkārši gribas!), un neviens no mums nākamajā rītā neloloja nekādas ilūzijas par attiecību atjaunošanu. Mazliet dzīvnieciski, bet vismaz patiesi. Un tā arī ir. Tā vairs nav bikla daudzpunkte. Tas ir trekns, drosmīgs punkts.

Kūrorta romāna vilinājums
Turpmākie pāris mēneši pagāja, flirtējot pa labi un kreisi un rotaļājoties pašai ar sevi. Iepazītajiem vīriešiem ilgi nevarēju saņemties atklāt, ka man ir bērns, un ikreiz mocījos pārdomās, vai man ar bērnu pūrā vispār ir kādas izredzes viņus savaņģot. Un — vai maz to vajag? Nesastapu nevienu, ar kuru man patiešām gribētos pārgulēt. Tiesa, atvaļinājumā palaidu garām lielisku iespēju sākt kūrorta romānu. Iemesli visnotaļ banāli: pirmajā vakarā par daudz iedzēru, bet nākamajā nevarēju viņu nekur vairs sastapt. Vajadzēja samierināties ar sevis lādēšanu un skumju lūkošanos tālē, līdz ceļojumu izglāba pēdējā nakts, kuru pavadīju naktsklubā, kaislīgi ballējoties ar vietējiem smukulīšiem. Manā kontā nebija seksa, toties esmu bučojusies ar diviem britiem un vienu spāni. Arī labi!

Sekss ir, bet jūtu nav...
Kad vienubrīd pieķēru sevi nemitīgi domājam par seksu, ieskatījos kalendārā un apjautu, ka bez tā esmu nodzīvojusi jau apaļus trīs mēnešus. Uz mirkli man likās, ka beidzot saprotu, kā jūtas nabaga vīrieši, kad viņiem tā-ā-ā gribas, ka vai acīs cērtas. Ārprāts, nodomāju. Nu, ko tās sievietes var tielēties? Sekss taču var būt tikai sekss. Pārguli, pasaki paldies par foršu nakti un paliec sveiks. Tomēr tas ātri pārgāja, jo no potenciālo kandidātu saraksta nezin kāpēc apstājos pie vīrieša, ar kuru, iespējams, varētu izveidot nopietnākas attiecības.
Mēs jau labu laiku bijām draugi, un pēdējā laikā mūsu sarunas iekrāsoja nepārprotams flirts. Viņš jūsmoja par bērniem, kaut pašam to vēl nebija, un bija ļoti ģimenisks. Tiesa, tas mani darīja mazliet bažīgu, jo otrs bērns un vēl viena laulība manā piecgades plānā neietilpa. Aizskrējusi pie astrologa un noskaidrojusi, ka tuvojas romantikai piemērots laiks, tomēr nolēmu riskēt. Aizsūtīju bērnu uz laukiem un nedēļas nogali pavadīju jaunā mīlnieka skavās. Jāatzīst, gaidīto taureņu vietā pavēderē ieperinājās nelāgas aizdomas. Mīļā, tu neesi pārgulējusi ar īsto — ak vai...
Un kā jau tas parasti dzīvē notiek, brīdī, kad atmetu visam ar roku un nolēmu par seksu un mīlu vairs nedomāt, ceļā patrāpījās Viņš. Tas, ko mēs, meitenes, savā starpā tik bijīgi dēvējam par Īsto vai Lielisko. Pēkšņi vairs nebija nekādu jautājumu un šaubu, un taureņu kolonija vēderā sarīkoja īstu apvērsumu arī bez īpašas vilināšanas un iebarošanas. Šīs likteņa revolūcijas priekšā izrādījos bezspēcīga un priekpilni kapitulēju. Urā! Man atkal ir sekss. Un laba seksa vislabākā sabiedrotā — mīlestība.                

Autore: Ramona, Esteres māmiņa



1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk