Ko atklāj "puņķa" krāsa un citas svarīgas lietas par iesnām, stāsta otolaringologs

 06. septembris 2017 15:00 mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 6301

Maziem bērniem iesnas ir pirmā pazīme, ka organisma imūnsistēma ir sašķobījusies. Augšējo elpceļu saslimšanas ir visizplatītākās saslimšanas rudens periodā un tad, kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu. Bērnu otolaringologs Eduards Maslovs stāsta, kā atšķirt iesnas no iesnām.  



Foto: Shutterstock.com

Ar deguna šņaukšanu ārsti iesaka nepārcensties. Ir pavisam normāli, ka iesnas tek uz iekšu un tie norītas.


Ir situācijas, kad ar vieglu vīrusu apslimis bērns ir ārstējams ar tautas līdzekļiem un ļaujot organismam cīnīties pašam, bet dažreiz ir steidzami jāvēršas pie ārsta. Daudz ko par saslimšanas raksturu atklāj " puņķu"  krāsa un citas specifiskas pazīmes. 

 

Iesnu veidi 

Kamēr veidojas un trenējas imunitāte, ir pavisam normāli, ka bērns līdz skolas vecumam ar augšējo elpceļu saslimšanām slimo 9 -10 reizes gadā. 2-3 reizes gadā bērns var piedzīvot patiešām stipras iesnas, kas arī ir uzskatāma par normālu organisma reakciju. Tādā gadījumā iesnas netiek uzskatītas par slimību.

Tāpat iesnas ir viena no tipiskākajām izpausmēm, kas liecina, ka vīruss atkal ir klāt.  Iesnu iemesli var būt arī bakteriāls iekaisums un alerģiska reakcija uz alergēnu. 

Visbiežāk iesnu iemesls tomēr ir vīruss. Tad "puņķi" ir šķidri, caurpīdīgi un tekoši.  Bērns sūdzās par aizliktu degunu, grūtībām elpot caur to, jo ir gļotādas tūska. Izdalījumi var tecēt aizrīklē, izraisot vēlmi klepot un krekšķināt, vai arī tecēt pa nāsīm uz āru.

Ja pievienojas bakteriāla infekcija, puņķi iegūst zaļganu vai dzeltenu krāsu, kļūst biezi, bet sakalstot degunā, veidojas cieta garoziņa, kuru bērni mēdz urbināt.  

Ja iesnas ir ilgstošas, proti, 2-3 nedēļas, bet visu laiku saglabājas šķidras un tekošas, bet izšņaucot, neatstāj nekādas pamanāmas pēdas salvetē, tad tas visdrīzāk var liecināt par alerģisku rinītu jeb alerģiskām iesnām. Īpaši izteiktas alerģiskas iesnas ir tad, ja ir alerģija uz kādu ziedputeksni, tāpēc tās parādās koku un konkrētu augu ziedēšanas laikā. 


Adenoīdi un citas nepatikšanas

Līdz 4-5 gadu vecumam bērniem ļoti reti mēdz būt deguna blakusdobumu iekaisumi jeb haimorīts.  Toties bieži vien ir palielināti adenoīdi jeb aizdegunes mandeles, kas palielinās katras saslimšanas laikā. Ja slimošanas ir biežas, adenoīdi palielinās, bet nepaspēj samazināties, tāpēc aizdegunē veidojas hronisks adenoīdu iekaisums, kas kopumā slikti ietekmē kopējo veselības stāvokli un apgrūtina elpošanu caur degunu.

Izteikta palielinātu adenoīdu pazīme ir grūta elpošana guļus stāvoklī un naktī. Izdalījumi nokļūst rīklē un rosina klepu, kas gan nav saistīts ar bronhītu, kā to bieži vien pieņem vecāki, uztraucoties par bērna klepu naktī. Visbiežāk šāda problēma parādās ap bērna 2-2,5 gadu vecumu, kad sākas aktīva aizdegunes mandeļu veidošanās. Līdz 6 gadu vecumam tie veidojas, bet 12 gadu vecumā tie uzsūcas. 

 

 

 



Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Viedokļi