Kas jāzina par rudens puņķiem? Stāsta LOR

“Rudens kā rudens...” dzied Renārs Kaupers, un jāpiekrīt vien ir – kokiem lapas dzeltē, putni pulcējas kāšos, un sagaidīti arī pirmie puņķi. Ko darīt, lai parastas iesnas nepārvērstos pamatīgā klepū vai kādā iekaisumā un vai maz iespējams izvairīties no puņķošanās rudenī, stāsta LOR klīnikas speciāliste Ligita Kupica.

FOTO: Publicitātes foto

Lai gan parasti ar vizīti pie LOR speciālista vecāki nemēdzot vilcināties, tomēr ir pazīmes, kuras vērts ielāgot, un, ja tādas uzrodas bērnam, iespējami ātrāk doties pie ārsta.

Ja mājās ir bērnudārznieks vai jaunāko klašu skolēns, vecākiem nudien jāapbruņojas ar zināšanām, kā iespējami ātri tikt galā gadījumos, kad mazais sācis šņaukāties. Ja vēl pirms diviem gadiem tā sauktajam rudens puņķītim pat nepievērsām vērību, tad tagad jebkura šķava, šņaukāšanās vai ieklepošanās dara mūs bažīgus – Covid-19 draudu dēļ izglītības iestādēs ieviesti strikti noteikumi, kas paredz, ka pat vismazāko iesnu gadījumā jāpaliek mājās. Taču, kā vēsta tautas paruna, iesnas ir vai nu divas nedēļas, vai 14 dienas. Jā un nē, jo, kā saka ausu, kakla un deguna ārste Ligita Kupica, iesnas iespējams uzveikt arī ātrāk un tāpat tās var radīt lielākas problēmas, kas būs jāārstē ilgāk. 

 

Foto: Anna Jurkovska
 

Biežākās vecāku kļūdas

 

Kļūda Nr. 1 – tiek aizmirsts par deguna tīrīšanu! 

Ja puņķu daudz un apgrūtina elpošanu, parasti deguns tiek tīrīts regulāri, taču mēs slinkojam gadījumos, kad iesnas nerada lielu deguna aizlikumu. Īpaši, ja bērns jau ir lielāks. “Bet – deguns ir jātīra,” uzsver daktere. “Tas jādara ar jūras ūdeni un tiešām kārtīgi. It sevišķi svarīgi to darīt, ja puņķi ir lieli, kaut kur iesprūst, jo tādos gadījumos, netīrot degunu, tas ilgāk mocīs bērnu.” Ligita Kupica atgādina, ka mazākiem bērniem elpceļi ir šauri, viņi paši vēl kārtīgi degunu nevar iztīrīt un iesnas paliek iekšā, deguna dziļumā, aizdegunē. Rezultātā tās iet uz leju, izveido iekaisumu arī zemākos elpceļos, un tā rodas klepus.

 

Kā tīrīt degunu? Šim nolūkam vajadzēs jūras ūdeni un jebkura deguna tīrīšanai paredzēta ierīce. Zināmāka no tām ir “Rhinomer”, ko var izmantot arī lielākiem bērniem, taču, kā saka daktere, šajā gadījumā skalota tiek tikai deguna priekšējā daļa, bet ne aizdegune, kur parasti iesprūst lielāks puņķis. Lai iztīrītu arī to, var darīt tā – caur vienu deguna pusi ielaiž siltu, sāļu šķīdumu (piem., fizioloģisko šķīdumu, “Humer” ampulu...) un caur otru deguna pusi to atsūc, vai šķīdums iztek ārā. Atsūkt vai ļaut iztecēt – tas atkarīgs no tā, kā bērns spēj piedalīties šajā procesā. Ielaist degunā šķīdumu var ar šļirci, speciālām kanniņām vai speciālām ierīcēm deguna skalošanai, kas nopērkamas arī aptiekās.

Ligita Kupica neslēpj, ka, protams, bērniem šī procedūra nepatīk, taču tā nav sāpīga, un “tie vecāki, kas to dara, zina, ka tikt vaļā no puņķiem tā var daudz ātrāk un tie nekur neiesprūst un neveicina klepus rašanos”. 

 

Kļūda Nr. 2 – tiek lietoti medikamenti deguna ārstēšanai! 

Parasti tie ir pilināmi vai izsmidzināmi, un tas tiek darīts ar domu, ka šie medikamenti ārstē, un tātad puņķis ātrāk beigsies. “Tā nav,” saka daktere, “šie medikamenti neārstē degunu, bet samazina deguna gļotādas tūsku, lai bērnam būtu vieglāk elpot. Tāpēc, ja vien ārsts nav ieteicis lietot kādu no šiem medikamentiem, pašiem nevajag neko pūst vai pilināt degunā. To var darīt tikai tad, ja bērnam iesnu dēļ patiešām ir grūti elpot, gulēt, ēst. Kad ir skaidrs, ka deguna gļotādas tūska ir ļoti liela. Citādi šo medikamentu lietošanai nebūs lielas nozīmes.” 


 

Ja jūras ūdens nav pa rokai...

Reklāma
Reklāma

...var pagatavot sālsūdeni. Tikai jāņem vērā divas svarīgas lietas: ūdenim jābūt vārītam, un gala rezultātam jābūt tādā sāļumā kā asara. “Jo tāds ir organisma sāļums,” saka Ligita Kupica. Sālsūdens pagatavošanai var izmantot gan rupjo, gan smalko galda sāli, taču jārēķinās, ka rupjajam var būt klāt piemaisījumi, kas neizšķīst ūdenī. 
 

Foto: Anna Jurkovska

 

Kad tiešām jādodas pie LOR?

Lai gan parasti ar vizīti pie LOR speciālista vecāki nemēdzot vilcināties, tomēr ir pazīmes, kuras vērts ielāgot, un, ja tādas uzrodas bērnam, iespējami ātrāk doties pie ārsta. 

  • Ja nedēļas laikā iesnas atkal kļuvušas lielākas. Tā ir viena no pazīmēm, ka, iespējams, attīstās deguna blakusdobumu iekaisums. Piemēram, ja bērnam ir iesnas, kuras sāk tā kā mazināties, bet tad pēc trim līdz septiņām dienām situācija atkal pasliktinās.
  •  Ja sākusi sāpēt auss. Mājas apstākļos nav iespējams noteikt, ir vai nav sācies vidusauss iekaisums. Tāpēc ir vērts aizdoties vismaz pie ģimenes ārsta, kuram arī ir speciāls instruments otoskops, kas ļauj redzēt, cik nopietna ir problēma.
  • Ja ir iesnas un temperatūra trīs dienas nemazinās. Arī tad vajadzētu pārliecināties, vai nav sācies deguna blakusdobumu iekaisums.


 

Vai puņķu krāsa liecina par kādām komplikācijām?

Zaļš puņķis automātiski nenozīmē nopietnu iekaisumu. Kā norāda Ligita Kupica, tikai LOR speciālists var pateikt, vai puņķis ir ar strutu piejaukumu vai ne: “Zaļā gļota veidojas tāpēc, ka puņķis kaut kur ir ilgāk stāvējis, tāpēc ieguvis zaļganāku krāsu.” 

Tā var notikt arī tad, ja, piemēram, ir sausāks gaiss telpā vai no rītiem, jo nakts laikā deguns nav tīrīts un puņķis stāvējis uz vietas. “Bet citādi pēc puņķu izskata kabatlakatiņā pats pacients nevar spriest par situāciju,” uzsver ārste.


 

Vēl 3 būtiskas lietas

  1. Deguns ir jāšņauc uz iekšu. Pretējā gadījumā puņķus ar spiedienu var iešņaukt gan ausīs, gan deguna blakusdobumos. “Vilkšana uz iekšu ir fizioloģisks process, kas nerada draudus tikt pie vidusauss vai deguna blakusdobumu iekaisuma,” atgādina Ligita Kupica.
  2. Regulāri un rūpīgi jāmazgā rokas. Vīrusi dzīvo arī uz visām virsmām, kur kāds pieskāries. Cilvēks šķaudījis, pieliekot priekšā mutei plaukstu, vai tikko nošņaucis degunu un tad ar šo roku aizticis durvju rokturi vai ko citu, un uzreiz pēc tam šai virsmai pieskaras kāds cits... Tā arī vīruss izplatās.
  3. Ja sākas iesnas, vislabāk padzīvot mājās, patīrīt degunu un atpūsties. Tā var ātrāk atgriezties ierastajā ikdienas ritmā. Ejot uz bērnudārzu vai skolu, bērnam ir papildu stress un nogurums, kas noteikti neveicina atveseļošanos. Emocionāli mierīgākam un apmierinātam bērnam ir mazākas iespējas saslimt un izredzes ātrāk atveseļoties, ja gadījies kāds vīruss.


 


 LOR Klīnika

Rīgā, Vienības gatvē 51

Rīgā, Brīvības gatvē 410

Tālr. 25 727 676