"Raksti glītāk!" Vai bērna rokraksts ir pamats kritizēšanai un atzīmes pazemināšanai?

Aptuveni pirms 20 gadiem glītrakstīšana sākumskolā tika pasniegts kā atsevišķs mācību priekšmets, bet, mainot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) politiku, mainoties tā laika mācību priekšmetu saturam, glītrakstīšana vairs netika pasniegts kā atsevišķs mācību priekšmets, taču tika saglabāta obligāta prasība, ka latviešu valodas mācību stundās sākumskolā 15 minūtes tiek veltītas glītrakstīšanai, norāda  Izglītības un zinātnes ministrija.

Mūsdienās vairs nav ietverta obligāta prasība iekļaut 15 minūšu ilgu glītrakstīšanas praktizēšanos latviešu valodas stundās sākumskolā. 1.klasē. Glītrakstīšanas pamati un rokraksta veidošanās skolēnam notiek vienlaicīgi  ar burtu rakstības mācību, apgūstot to savienojumu rakstību. Bet, ja skolotājs to uzskata par vajadzīgu, viņš var ieviest papildu treniņus 1. klases skolēniem. Tāpat atļauts uzturēt prasību ikdienā precīzi ievērot burtu formu un savienojumus.

Patlaban Ministru kabineta noteikumi Nr.468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”* kā vienu no pamatprasībām mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi, paredz glīti un pareizi rakstīt vārdus - burtu formu, burtu savienojumus un teikumus. Šī prasība mācību priekšmeta standartā tiek vērtēta kā attieksme, un tās vērtējums, atbilstoši kritērijiem, ietekmē skolēna atzīmi par veikto darbu.


Vai neglīts rokraksts un šķību burtiņi ir pamatots iemesls pazemināt atzīmi? 
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga skaidro, ka valsts pamatizglītības standartā noteikts, ka mācību sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa skolēna zināšanu, prasmju, attieksmju un mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai. Tas nozīmē, ka skolotājs nedrīkst bērna attieksmi pret mācībām vērtēt atsevišķi, piemēram, pazeminot vērtējumu par neglītu rokrakstu, ja nevar to salasīt.
 

Skolotājs nedrīkst bērna attieksmi pret mācībām vērtēt atsevišķi, piemēram, pazeminot vērtējumu par neglītu rokrakstu, ja nevar to salasīt.

Skolotājs var noteikt noformējumu kā vienu no izpildāmā darba vērtēšanas kritērijiem, tomēr arī tādā gadījumā pedagogam ir jāņem vērā katra bērna fiziskais stāvoklis (rokraksta īpatnības, iespējamās speciālās vajadzības). Turklāt skolotājam jāiepazīstina bērni ar darba izpildes nosacījumiem un vērtēšanas kritērijiem pirms darba sākšanas, savukārt skolēniem tie iespēju robežās jāievēro. 
 

Lasi arī: Gribi gudrāku bērnu? Liec viņam rakstīt ar roku!

Jebkurā gadījumā, arī aizrādot skolēnam par neglītu rokrakstu, pedagogam ir jāievēro profesionālās ētikas normas. Jāpiebilst, ka bērna šķietami neglītais rokraksts var liecināt arī par vēl neidentificētām mācīšanās grūtībām.

Salīdzināt tikai ar sevi pašu
Skolu psiholoģe Aira Briede uzsver, ka katra situācija jāvērtē individuāli. "Ja skolotājs jau 10. reizi raksta, ka ir neglīts rokraksts, bet nav rezultāta, tad nav arī vērts šos ierakstus turpināt. Acīmredzot skolēns glītāk uzrakstīt nemaz nespēj, vai arī skolotājs neprot iemācīt. No otras puses, centieni rakstīt glīti un kārtīgi sakārto arī procesus smadzenēs un iemāca kārtību, pat nedaudz koriģē raksturu, tāpēc pilnībā ignorēt to, kā bērns raksta un izpilda mājas darbus, nebūtu pareizi". 

 

Centieni rakstīt glīti un kārtīgi sakārto arī procesus smadzenēs un iemāca kārtību, pat nedaudz koriģē raksturu, tāpēc pilnībā ignorēt to, kā bērns raksta un izpilda mājas darbus, nebūtu pareizi.

Psiholoģe arī aicina vecākus iesaistīties šajā procesā un palīdzēt bērnam izprast, ko īsti skolotāja sagaida. "Ja mamma kareivīgi uztver skolotāja ierakstu, tad tāpat to uztver arī bērns. Bet, ja skolotāja ir tikai ierakstījusi "Raksti glītāk", tad tas nav negatīvs novērtējums, bet drīzāk uztverams kā pamudinājums". 

Skolu psihologs Edmunds Vanags akcentē, ka rokraksts tiešā veidā ir atkarīgs no sīkās motorikas attīstības - ja tā ir pietikami attīstīta, burti sanāks glītāki. Savukārt bērnu salīdzināšana ar brāli vai māsu ir ļoti nepedagoģiska: "Nevienu ne ar vienu nedrīkst salīdzināt. Vienīgais, ko drīkst salīdzināt, ir  paša sasniegumi. Var salīdzināt paša paveikto tagad un pirms trim mēnešiem".  
 

Rokraksts  - rakstura atspulgs
Grafoloģe Anita Millere LR-1 raidījumā stāstīja, ka rokraksts ir veids, kā koriģēt savu raksturu un pašsajūtu. No rītiem mostoties, rokraksts ir plašāks un lielāks, bet vakarā - sīkāks, jo rakstītājs ir noguris. "Mūsu ķermenis signalizē, kā tas jūtas, arī caur rokrakstu. Arī rindiņas, kas rakstītas uz baltas lapas, lēkā uz augšu vai leju, parāda, kāds ir rakstītāja garastāvoklis šajā brīdī." Vērojot bērna rakstības izmaiņas, vērīgs vecāks pamanīs arī garastāvokļa pārmaiņas. 

*2.pielikums, Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei;  III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi