Mājdzemdībās dzimušo bērniņu kopīgā ballīte 3

 17. augusts 2011 10:25 Pieredze

Sestdien solīja mākoņainu laiku, tomēr mājdzemdību vecmātes un ārstes Dinas Ceples mājdzemdību bērniņu saiets pie jūras notika saules apspīdēts. Gluži kā mūsu, dalībnieku, sajūtas un emocijas šajā pasākumā – mīlestības pilnas un gaišas, atceroties īpašo dzīves laiku, kad kopīgi sagaidīti mūsu bērniņi. Un viņu šajā pasākumā bija 120! - ar Dinas gādību mammas punčos izauklēti un laisti šajā pasaulē. Kopā 120, neskaitot citus dalībniekus - viņu vecākus, brāļus un māsas.



Mājdzemdību vecmāti Dinu Cepli sveic viņas šai pasaulē sagaidītā meitenīte Ulla ar mammu Lindu Vītumu. Foto: Linda Mātere


 

Devāmies dzemdību atmiņu ceļojumā
Dina ar rimtiem vārdiem atsauca atmiņā mums ikvienam zināmās smaržas – jaundzimuša bērniņa smaržu, jaunās māmiņas smaržu. Tās tik pazīstami savijas ar pēcdzemdību emocijām, kad esi saņēmis savu deviņus mēnešus gaidīto brīnumu, kad vēl spilgti prātā dzemdību piedzīvojums... 
Un mēs varējām doties kopīgā radību atmiņu ceļojumā. 
 
Mājdzemdību bērniņu parādē katrs varēja nedaudz pastāstīt savas dzemdību atmiņas, sirsnīgi pateikties vecmātei, “atrādīt” atvasi un pateikt savam bērnam siltus vārdus. Vai vienkārši kopīgi paklusēt – jo reizēm aizkustinājums bija tik liels, ka vārdiem vieta neatradās.
 
Un Dina atceras ikvienu no saviem bērniem. Interesanti bija klausīties šīs abas puses – vecāku un Dinas redzējumu. Piemēram, vecmāte papildināja kādu dzemdību stāstu, ar ko tas īpaši palicis atmiņā - sieviete pirmsdzemdību vizītē rādījusi baltos dvieļus, kuros domāja tīt savu tikko dzimušo bērniņu. Dina aicinājusi padomāt - varbūt tie varētu būt citā krāsā - , savā prātā domādama, ka dvieļus taču varētu nosmērēt. Tomēr māmiņa palikusi pie sava. Un šis bērniņš piedzimis balts un tīrs, baltos dvieļos tīts, ne traipiņu neatstājis. Tas vecmātei mācījis atkal no jauna uzticēties mammas iekšējai sajūtai, kādas būs viņas dzemdības un mazulis. 
Māmiņa, laizdama pasaulē savu pirmdzimto, teikusi – kā es baudu šīs dzemdības! Tas notika brīdī, kad tuvojās mazuļa izstumšanas brīdis. 
Vēl kādās radībās vecmāte tikai ar prieku un apbrīnu varējusi noskatīties, kā māmiņa, laizdama pasaulē savu pirmdzimto, teikusi – kā es baudu šīs dzemdības! Tas notika brīdī, kad tuvojās mazuļa izstumšanas brīdis. Vecmāte lika sev noglabāt šo notikumu apziņā un zemapziņā, lai stiprinātu savu ticību sievietes gudrībai un ļaušanās spējai, un nodotu to tālāk citām sievietēm.
 
Mājdzemdību bērniņu un viņu ģimeņu salidojums bildēs!
 
Arī es esmu Dinas māmiņa – kopā esam sagaidījušas trīs bērniņus. Tāda nu ir mana vecmāte – gatava ieklausīties māmiņā un ticēt viņai, stiprināt, būt atklātai. Ja es, pirmo bērniņu gaidīdama, domāju, ka dzemdēšu moderni – ja nu sāpēs un, visticamāk, ka sāpēs traki, ņemšu epidurālo anestēziju, sevi nemocīšu - , ar Dinas stāstītā iepazīšanu grūtnieču vingrošanā, mainīju savu domāšanu. Es ieraudzīju veidus, kā sieviete pati var palīdzēt sev dzemdībās, kā var ļauties tām, kā var sevi stiprināt un bērniņam dot labāko. Ieraudzīju dabisko lietu norisi un iedziļinājos, ko līdzi nes mākslīga dzemdībpalīdzība, kaut vai tā pati atsāpināšana, ko par to liecina pētījumi – parasti tas nav labākais mazulim. 
Savā pēdējo dzemdību video redzu – brīdī, kad ieradās Dina, es vieglāk sadzīvoju ar kontrakcijām. Mēs taču ar savu klātbūtni un vārdu varam dot viens otram tik daudz, īpaši, kad runājam vienā dvēseles valodā. 
 
Ceļojums mājdzemdību vēsturē
Bija aizkustinoši klausīties citu pieredzē. Un ieraudzīt dzīvē tos, kuri veidojuši mājdzemdību vēsturi – ne cik ne ilgi dzemdības mājās bija ārpus likumā aprakstītā. Varējām redzēt vecākus, kuri bija gatavi iziet tiesvedību divu gadu garumā, lai Latvijā mājdzemdību bērni tiktu reģistrēti. 
Vecākajam Dinas mājdzemdību bērnam ir 14 gadi, jaunākais dzimis šovasar.
Mājdzemdībās meklē saudzīgāko un konkrētajam bērniņam piemērotāko dzimšanas veidu. Reizēm mazulim piemērotāk ir dzimt slimnīcā. Ir svarīgs vecāku labais nodoms un rūpes par mazuli, tādēļ šeit netika šķirots, kurš no plānotu mājdzemdību bērniem ir piedzimis mājās un kurš – slimnīcā. Viņi visi ir “mūsējie” - plānotu mājdzemdību bērni.   
Salidojuma iespaidi
Linda Vītuma: “Ja kāds man jautātu, vai es ticu mīlestībai, es teiktu, ka ir lietas, kuras eksistē neatkarīgi, vai tām tic vai nē. Ja kāds man jautātu, vai sievietēs ir spēja dzemdēt, es atbildētu to pašu. 
Sievietes spēja dzemdēt var būt bikla un trausla, reizēm kā vislielākais dārgums, apslēpta aiz brašuma vai mūslaiku ritma radītām bruņām. Un šī spēja var būt acīm redzama, žilbinoša un nepārvarama, kā to varēja piedzīvot 13. augusta mājās dzimušo bērnu salidojumā Tūjā. Pašpietiekamas un dedzīgas, piepildītas un saviļņotas – tieši tādas ģimenes bija pulcējušās Tūjā, un tieši tāda ir vecmāte Dina Ceple, kura bijusi līdzās sievietēm, kuru spēja dzemdēt iedvesmo viņas pašas un citus.” 
 
Valdis Janovs: “Man ļoti patika mājdzemdību bērnu salidojums - bērni ar aizrautību varēja rosīties radošajās darbnīcās un šeit es satiku daudz līdzīgi domājošus cilvēkus, ieguvu jaunus kontaktus. Mums bija ar ko dalīties, pārrunāt. Mājdzemdību bērnu parādē interesanti bija klausīties, kā citi tēvi jutušies dzemdībās.
Es biju pārsteigts, ka Dina mūs visus atceras, pat vārdus – viņa ir pieņēmusi daudz bērniņus, tomēr katrs ir palicis atmiņā. 
Kā tēvam man patīk, ka mājdzemdību vecmātes iedziļinās, viņu aprūpe ir personificēta. Pirmie bērniņi mums dzima dzemdību namā, un tur attieksme bija kā “pie konveijera”. Ļoti patīkamas ir atmiņas par pirtīžām, ko Dina piekrita novadīt pēcdzemdību periodā. 
Ir redzams, ka vecmāte Dina visu dara no sirds un dvēseles, mums nevienu brīdi viņas aprūpes laikā nebija jādomā, vai kaut kas būtu pavirši, un tas viesa drošības sajūtu.”
 
Kristīne Patmalniece: “Mūsu ģimene ar prieku gaidīja Dinas mājās dzimušo bērniņu salidojumu un tieši tādēļ, ka tas bija ģimeņu pasākums, nolēmām to apmeklēt, kaut arī mūsu jaunākajam bērniņam bija apritējusi tikai viena nedēļa kopš nākšanas pasaulē. 
Bija interesanti dzirdēt tik ļoti dažādus dzemdību stāstus, ko dzimšanas gadu secībā stāstīja mājās dzimušo bērnu vecāki, kā arī atmiņas, ar kurām šos stāstus papildināja Dina. Katra salidojuma dalībnieka dzīvē Dinai bijusi īpaša vieta. Man viņas miers un sirdsgudrība ļāvuši līdz galam noticēt pašai saviem spēkiem.
Gaisotne pasākumā bija ļoti mierīga un gaiša, norises vieta - brīnišķīga, un sajūta, ko paņemt līdzi uz mājām, - vieglums un prieks par to, cik daudz bērnu pasaulē nāk skaisti un dabiski. Gaidīsim salidojumu atkal!” 
 
 
Autore: Linda Rozenbaha, mājdzemdību mamma
 
 
Foto Linda Mātere un Linda Rozenbaha


3 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas