Spriež, kā bērniem ar veselības traucējumiem noteikti piemērotu fizisko slodzi sporta stundās
FOTO: Shutterstock.com
Sporta nodarbības skolā
Rekomendācijas izstrādātas sadarbībā ar mediķiem un nozares organizācijām. To mērķis ir nodrošināt vienotu un zinātniski pamatotu pieeju, izvērtējot skolēnu veselības stāvokli un piemērojot atbilstošu fizisko slodzi.
Latvijā veiktā ārstu aptauja atklāj vairākas problēmas saistībā ar fizisko aktivitāšu ieteikšanu skolēniem. Aptaujā piedalījās 107 ārsti, no kuriem lielākā daļa jeb 81% bija ģimenes ārsti, bet 19% - citu specialitāšu ārsti pediatrijā.
Lai gan ārsti galvenokārt iesaka bērniem būt fiziski aktīviem, 60% trūkst skaidru vadlīniju, kā noteikt piemērotu slodzi bērniem ar hroniskām slimībām vai pēc traumām, liecina pētījuma dati. Tāpat daļa ārstu jeb 58% atzinuši, ka šādos gadījumos izjūt nedrošību vai stresu.
59% ārstu skolēnus iedala tā sauktajās veselības funkcionālajās grupās: pamata, sagatavošanas un speciālajā. Tomēr šī pieeja ne vienmēr sniedz pietiekami konkrētus norādījumus par slodzes intensitāti. Vairāk nekā puse jeb 52% ārstu risinājumu meklē, nosūtot bērnus pie sporta ārsta, lai saņemtu individuālus ieteikumus. Taču valsts apmaksātas sporta ārstu konsultācijas ne vienmēr ir pieejamas, kas šo risinājumu padara grūti īstenojamu visiem.
Fiziskā slodze būs jāpiemēro individuāli
Nosakot slodzi, gandrīz visi aptaujātie ārsti jeb 99% ņem vērā bērna veselības stāvokli. Mazāk uzmanības tiek pievērsts citiem faktoriem - svaru ņem vērā 57%, bet vecumu - 40% aptaujāto mediķu. Savukārt, sniedzot rekomendācijas, 59% ārstu norāda slodzes ierobežojumus vai kontrindikācijas, bet 41% - vai bērnam ir atļauts piedalīties sacensībās.
Jaunajās rekomendācijās piedāvāts skolēnus dalīt funkcionālajās grupās atkarībā no veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības. Tas ļaušot individuāli pielāgot slodzi - no pilnvērtīgas dalības sporta stundās līdz pakāpeniskai iesaistei ar ierobežojumiem. Piemēram, skolēni ar labu veselību var pilnvērtīgi piedalīties sporta stundās, savukārt tiem, kuri atgūstas pēc slimības vai traumas, slodze jāpalielina pakāpeniski. Bērniem ar nopietnākiem veselības traucējumiem slodze tiek ierobežota un pielāgota individuāli.
Ilgstoša atbrīvošana no sporta stundām nav vēlama
Vienlaikus uzsvērts, ka pilnīga atbrīvošana no fiziskajām aktivitātēm nav vēlama, jo ilgstoša mazkustība var pasliktināt veselību un fizisko sagatavotību. Smagākos gadījumos lēmumi par slodzes piemērošanu jāpieņem vairāku speciālistu konsīlijam.
Rekomendācijas paredz praktiskus risinājumus arī skolām un sporta skolotājiem, tostarp vadlīnijas, kā rīkoties konkrētos gadījumos, piemēram, skolēniem ar astmu vai pēc traumām, nodrošinot drošu un pakāpenisku atgriešanos fiziskajās aktivitātēs.
Darba grupas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka sēdē norādīja, ka sistēma sākotnēji veidota tā, lai nākotnē to varētu digitalizēt. Rekomendācijas jau apstiprinājušas vairākas nozares organizācijas, tostarp Latvijas sporta skolotāju asociācija, kā arī metodiskie centri ģimenes medicīnā un bērnu psihiatrijā un pediatrijā. Vēl šī mācību gada laikā arī plānotas tikšanās ar ģimenes ārstiem.
Ģimenes ārsti komisijas sēdē kopumā pauda atbalstu rekomendācijām un to mērķim ieviest vienotu pieeju, taču to veiksmīgai ieviešanai būs nepieciešams laiks, papildu skaidrojumi un praktiska pielāgošana ikdienas darbam.
Ārsti norādīja uz vairākiem iespējamiem izaicinājumiem. Piemēram, bažas raisa ideja, ka ārstu konsīlijs varētu lemt par vērtējuma piemērošanu sporta stundās, jo praksē tas var radīt papildu birokrātiju, īpaši smagākos gadījumos. Tāpat izskanēja jautājumi par to, kad tieši ģimenes ārstam būtu jāizsniedz šāda veida izvērtējums. Norādīts, ka to nav iespējams izdarīt visiem skolēniem vienlaikus mācību gada sākumā, tāpēc reālāks risinājums būtu pakāpeniska pieeja, sniedzot rekomendācijas pēc saslimšanas vai traumas. Mediķi arī aicināja iespēju robežās integrēt procesu e-veselības sistēmā.
Veselības ministrijas pārstāvji norādīja, ka rekomendācijas paredzētas kā praktisks atbalsts jau esošajam ģimenes ārstu darbam, nevis papildu slogs. Tās palīdzēs konkrētāk formulēt ieteikumus par skolēnu dalību sporta stundās, izmantojot esošās medicīniskās izziņas formas. Vienlaikus ministrijā sola izvērtēt rekomendāciju iespējamo digitalizāciju.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) atzinīgi novērtēja pašu faktu, ka ilgstoši aktuālā problēma beidzot ir virzījusies uz priekšu. Viņa norādīja, ka situācija sākotnēji bija sarežģīta, jo starp izglītības un medicīnas jomu pastāvēja būtiska atšķirība pieejā un terminoloģijā.
Vienlaikus deputāte bažījas, ka galvenais izaicinājums būs nevis rekomendāciju saturs, bet to praktiska ieviešana skolās, kur pašreizējā forma var izrādīties pārāk sarežģīta ikdienas darbam ar lielām klasēm.
Tāpat procesā nepietiekami iesaistīti vecāki, kuriem būtu jāsaprot ārstu sniegtās rekomendācijas. Viņasprāt, vecākiem var būt grūti saprast ārstu sniegto informāciju, ja tā balstīta sarežģītos apzīmējumos vai klasifikācijās, kas nav skaidri interpretējamas ārpus profesionālās vides.
Nereti individuālie plāni izglītības jomā netiek pietiekami efektīvi izmantoti
Deputāte arī kritiski vērtē līdzšinējo pieredzi ar individuālajiem plāniem izglītībā, norādot, ka tie bieži vien praksē netiek izmantoti efektīvi un kļūst par formālu dokumentāciju. Viņa brīdināja, ka līdzīgs risks pastāv arī šajā gadījumā, ja netiks domāts par vienkāršu un praktiski pielietojamu risinājumu. Tāpēc aicināts pirms plašas ieviešanas izvērtēt rekomendāciju darbību praksē, piemēram, pilotprojektā, lai pārliecinātos par to efektivitāti.
Atbildot uz šīm bažām, Rozenštoka skaidroja, ka rekomendācijās iekļautie aktivitāšu moduļi un to apzīmējumi paredzēti sporta skolotājiem, kuri jau pārzina attiecīgo mācību saturu un spēj tos pielāgot atbilstoši konkrētajai situācijai. Darba grupā esot piedalījušies arī sporta skolotāji, kuru ieteikumi ņemti vērā.
Attiecībā uz vecāku iesaisti viņa norādīja, ka informāciju par bērna veselības stāvokli un ieteikumiem sniedz ģimenes ārsts, izrakstot attiecīgo izziņu un to izskaidrojot.