Kā pieņemt pēkšņi sākušās dzemdības, ja neesi ārsts vai vecmāte

Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Anna Miskova stāsta par svarīgāko, kas būtu jāzina, lai māmiņa un jaundzimušais šādos apstākļos saņemtu labāko atbalstu līdz brīdim, kad nonāk pieredzējušu profesionāļu aprūpē.

“Rīgas Dzemdību namā reizi pāris mēnešos saņemam zvanus ar jautājumiem, ko darīt, ja dzemdības sākušās ārpus slimnīcas. Vai uzņemam sievieti, kurai bērniņš piedzimis pa ceļam uz stacionāru savā vai NMPD automašīnā,” stāsta dzemdību speciāliste Anna Miskova. Viņa arī uzsver, ka nevajadzētu jaukt plānotas ārpusstacionāra dzemdības vecmātes uzraudzībā jeb mājdzemdības un neplānotas ārpusstacionāra dzemdības, kurās nepiedalās mediķi un ar situāciju ir jātiek galā pašai sievietei vai cilvēkiem, kas atrodas viņai līdzās. 

Biežāk straujas dzemdības piedzīvo zema riska grūtnieces, sievietes, kas dzemdē atkārtoti, bet dažreiz tā notiek arī ar pirmdzemdētājām, jo katra sieviete dzemdību sāpes izjūt atšķirīgi. Ja kontrakciju sāpes ir jūtamas jau ik pēc 5 minūtēm, ārste iesaka posties uz slimnīcu laikus. Jo, ja pirmdzemdētājai latentā fāze ilgst vidēji 8 stundas, atkārtotās dzemdībās tā var būt īsāka – 4–6 stundas. Pārāk agri steigties uz slimnīcu arī nav vajadzības, jo dzemdes kakla atvēršanās fāzi tiešām ir labāk pavadīt mājās. Jo īsāku laiku sieviete ir stacionārā, jo mazākas iespējas, ka notiks medicīniska iejaukšanās. Ja mammai ir uztraukums un ir bažas par kontrakciju regularitāti vai kādu citu lietu, ārste iesaka lieku reizi atbraukt uz dzemdību nodaļu un pārliecināties, vai viss norit veiksmīgi. Tāpat, ja iepriekšējās dzemdības ir bijušas straujas, labāk uz slimnīcu doties nedaudz agrāk nekā par vēlu. 

Ko darīt, ja brīdis doties uz slimnīcu ir nokavēts

Ja brīdis doties uz slimnīcu ir nokavēts un ir skaidrs, ka bērniņš piedzims mājās vai jebkur citur, tikai ne slimnīcā, tad, lai arī stress ir visiem, kuru ikdiena nav saistīta ar dzemdību pieņemšanu, labā ziņa ir tā, ka strauji noritošas ārpusstacionāra neplānotas dzemdības ar iznestu grūtniecību visbiežāk norit bez komplikācijām. Vien jāļaujas instinktu vadīta ķermeņa impulsiem un pareizi jārīkojas jau pēc mazuļa piedzimšanas. Ja dzemdībās sākas komplikācijas, tad neprofesionālis mājas apstākļos visdrīzāk tāpat nespēs rīkoties atbilstoši situācijai. Tāpēc šoreiz par to, ko darīt, ja viss norit pareizi un bez sarežģījumiem. 

Meklē palīdzību! 

Jebkurā ārkārtas situācijā pirmais, kas jādara, – jāmeklē palīdzība! Var saukt palīgā līdzcilvēkus, bet pirmais, kas jādara, ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (Rīgā vidējais ierašanās laiks ir aptuveni 10–12 minūtes, ārpus pilsētas – 20–30 min.). NMPD darbinieki ir apmācīti, kā rīkoties strauju dzemdību gadījumā. 

Atrast droši vietu, kur dzemdēt

Gadījums: Kādai sievietei bija sākušās kontrakcijas. Dzemdētāja devās uz automašīnu, lai iedarbinātu un sasildītu to, tad gāja atpakaļ uz dzīvokli pēc dzemdību somas, kad kāpņu telpā saprata, ka bērniņš jau dzimst. Dzemdības notika turpat kaimiņu klātbūtnē, kas mazuli arī pieņēma. 

Ja dzemdību sākšanās laikā sieviete ir pilnīgi viena, ir jāieņem vislabākā pozīcija, kas šajā situācijā ir iespējama, – gultā vai uz grīdas. Ja sieviete spiež, sēžot uz gultas malas, viņa pati nevarēs noķert bērniņu. Galvenais uzdevums ir parūpēties, lai mazulis piedzimstot nenokrīt pat no niecīga augstuma. Pat pavisam neliels augstums ir traumatisks jaundzimušajam. Starp citu, senākos laikos, kad sievietes dzemdēja tiešām lauka malā, mazuli “ķēra” brunču malā, kas neļāva viņam nokrist.

Ja dzemdības notiek mašīnā, tad aptur auto, novelk liekās drēbes, atrod ērtu pozu, lai bērniņš neizkrīt, un ļaujas ķermeņa instinktiem. Ja sieviete nav viena, bet līdzās ir kāds cilvēks, kas var palīdzēt, tad viņa pirmais uzdevums ir palīdzēt mazuli “noķert” un uzlikt mammai uz vēdera. Lai saprastu, ka bērns jau tūlīt, tūlīt piedzims, var pielikt roku pie starpenes un palūkot, vai var sataustīt galviņu. Ja līdzās ir kāds cilvēks, to, ka mazulis tūlīt piedzimst, var saprast pēc tā, ka starpenē ir saredzama galviņa. 

 

Uzmanību! 

Ja ir jau spiešanas sajūta un bērns nāk ārā, tad mammai nekur prom no vietas, kur viņa atrodas, doties nevajadzētu. 

Svarīgākais – siltums jaundzimušajam

Gadījums: Jaunais pāris, kur sievai sākās dzemdību darbība, nolēma doties uz tuvāko slimnīcu, kur gan nav dzemdību nodaļas. Dzemdības notika mašīnā pie uzņemšanas nodaļas durvīm bez komplikācijām. Kad bērniņš piedzima, viņu ietina ļoti siltās segās un atveda uz Rīgas Dzemdību namu. Izrādījās, ka jaundzimušā ķermeņa temperatūra bija tikai 32 grādi. Faktiski viņš gandrīz nosala, jo nebija nosusināts un strauji zaudēja siltumu.

Ja grūtniecība ir iznesta un dzemdības ir straujas, tad visbiežāk tās norit bez komplikācijām mammai un arī bērnam ar nosacījumu, ka jaundzimušajam tiek nodrošināts siltums uzreiz pēc piedzimšanas. Labākā vieta ir mammas vēders vai jebkurš cits silts ķermenis. 

Zināšanai Tikko dzimušu bērnu nemazgā ūdenī! 

Tikko piedzimis mazulis nespēj noturēt siltumu pat tad, ja ir ietīts ļoti siltā segā, bet līdzās nav cita sildoša elementa. Tāpēc jau laikus jāsagatavo divi sausi auduma gabali – vienā jaundzimušo nosusina, otru pārsedz pāri mammai un bērniņam, kas atrodas uz mammas punča. Pat vissiltākā sega nepalīdzēs saglabāt siltumu, ja bērns būs mitrs. Ja nav pa rokai audumi, to vietā var izmantot polietilēna plēvi vai maisu, kurā ietin jaundzimušo. Caur polietilēnu mitrums neiztvaiko, un jaundzimušais mazāk zaudē siltumu. Jo mazāka svara bērniņš, jo svarīgāks ir siltums. Neiznestam bērnam tas ir vēl būtiskāk!

Ko darīt ar nabassaiti

Ar nabassaisti var nedarīt neko! Ja nabassaite paliks nenoklemmēta pāris stundu, infekcija nesāksies. Tiesa gan, slimnīcā nabassaiti pārgriež apmēram trīs minūšu laikā pēc augļa piedzimšanas, nogaidot, kad tā beigs pulsēt. Tomēr ārpusslimnīcas apstākļos ne katram ir iemaņas un iespēja to izdarīt – šādā situācijā labāk nedarīt neko un gaidīt NMPD.

Ja tomēr sievietei ir zināšanas un enerģija pārdalīt nabassaiti, tad galvenais princips – nosiet nabas saiti divās vietās un griezt starp šiem mezgliem. Nosiešanai der jebkurš tīrs diegs vai aukliņa, griešanai – tīras šķēres. Nabassaiti var nogriezt arī nesmuki, to pēc nokļūšanas slimnīcā profesionālis izlabos. 
 

Zināšanai! Nabassaiti nedrīkst pārgriezt par agru vai nepareizi, tas ir, nenosienot vienu tās galu. Jo tad var notikt bērna vai mammas asiņošana! 

Ko iesākt ar placentu

Pēc bērna piedzimšanas seko placentas piedzimšanas periods. Tikai pēc tam var uzskatīt, ka dzemdības ir beigušās. Straujās dzemdībās visbiežāk placenta piedzimst un atdalās pati, bet, ja tā nav, nekas nebūtu jādara, līdz atbrauc NMPD. Slimnīcā ar oksitocīnu sekmē ātrāku placentas piedzimšanu, bet mājās šādas iespējas nav un asiņošanas risks ir lielāks. 

Zināšanai! Nekādā gadījumā nedrīkst vilkt aiz nabas saites, lai izvilktu placentu no dzemdes. 

Mammas aprūpe pēc dzemdībām

Slimnīcā ir viss aprīkojums un zinošs personāls, kā rīkoties komplikāciju gadījumā. Ja dzemdības ir straujas, jārēķinās, ka biežāk veidojas plīsumi. Ir plīsumi, ar kuriem nekas nav jādara, ir tādi, kas ir jāšuj. To, ko ar tiem darīt, spēj izlemt tikai speciālists. Visbiežāk pēc straujām nestacionārām dzemdībām uz dzemdību nodaļu atved sievieti, kurai placenta atrodas vēl dzemdē. Jo ilgāk dzemdē paliek placenta, jo lielāks asiņošanas risks. Ilgākais laiks, cik dzemdē placenta var palikt, ir 30 minūtes, nogaidot 45 minūtes, asiņošanas risks pieaug. Ja placenta atrodas jau makstī, sajūtot kontrakcijas, to atliek tikai piedzemdēt. 

Ne mājās, ne slimnīcā sievietei uz vēdera neliek ne ledu, ne smagumu. Agrāk uzskatīja, ka aukstums uz vēdera samazina asiņošanas riskus. Tagad ir skaidrs: lai koagulācijas jeb asins recēšanas faktori darbotos normāli, ir vajadzīga normāla ķermeņa temperatūra – 36–37 0C. Tātad asiņošanas gadījumā ķermeni dzesēt nedrīkst. Tieši otrādi – sievietei ir jābūt siltumā, lai koagulācijas procesi strādātu normāli. 
 

Ko darīt, ja bērniņš piedzimst un nekliedz

Piedzimstot jaundzimušajam vajadzētu ievilkt elpu un sākt raudāt. Ja, uzliekot mazuli mammai uz vēdera, viņš neelpo vai grib ievilkt elpu, bet tas neizdodas, tad veic taktilo stimulāciju, proti, veic muguriņas masāžu un var arī iesist pa pēdiņām. Arī augļa nosusināšana ir taktilā stimulācija. Ja taktilā stimulācija nepalīdz, cilvēkam, kas neprot sniegt pirmo palīdzību, situācija būs komplicēta. Būtībā ir jāmāk veikt mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. Šādus kursus būtu vērts iziet jebkuram cilvēkam, lai gan varbūtība, ka kaut kas tāds notiks, ir visai maza. Jaundzimušo, kuram nepalīdz taktilā stimulācija, ir jāelpina, bet šīs prasmes ir jāapgūst, pirms nonāk ekstrēmā situācijā. Reti, bet var gadīties, ka bērniņš piedzimst ar visu augļūdens pūsli, tad elpceļi – mute un deguns – no tiem ir jāatbrīvo pēc iespējas ātrāk. 

Zināšanai! Vai jaundzimušajam ir jāpliķē pa dupsi? Tā ir daļa no taktilās stimulācijas, tomēr parasti tā netiek darīts. 

Kā rīkoties, ja ir priekšlaicīgas dzemdības

Priekšlaicīgu dzemdību rezultātu nosaka tas, cik iznēsāta ir grūtniecība. Ja dzemdības notiek līdz 30. grūtniecības nedēļai, kad bērniņš ir ļoti mazs, tad maz ko var darīt, lai uzlabotu situāciju. Tādā gadījumā tomēr ir ļoti svarīgi, lai dzemdības notiktu stacionārā, kur ir neonatologs un speciāls aprīkojums.

Pēc 30. grūtniecības nedēļas izredzes izdzīvot ir lielākas, bet vislabākais iznākums ir tad, ja mammu ar augli uz dzemdību vietu var transportēt in utero jeb kamēr bērniņš ir dzemdē. Perinatālie centri, kur ir jaundzimušo intensīvā terapija, Latvijā ir Jēkabpilī, Valmierā, Liepājā, Rīgas Dzemdību namā, Rīgas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tāda nodaļa ir arī Daugavpilī, kur var sniegt primāru palīdzību priekšlaikus dzimušam mazulim. Svarīgākais, kas šādā situācijā ir jāzina, – ja grūtniecība ir neiznēsāta (mazāka par 36. grūtniecības nedēļām) un sievietei ir sajūta, ka sākas dzemdību darbība, nevilcinoties jāizsauc NPMD vai nekavējoties jādodas uz tuvāko dzemdību nodaļu.