Kašķis, utis jeb Ko var saķert skolā

Bez sezonālajām vīrusu slimībām, kuras skolēni mēdz pārnest mājās no skolas, aktuālas ir arī citas bērnu vidū izplatītas likstas. Kā norāda ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava, šajā mācību sezonā aktuāla problēma ir kašķis, taču gana izplatīta parādība ir arī utis un zarnu parazīti, piemēram, spalīši.
  • Sigita Āboltiņa

    Sigita Āboltiņa

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Gundega Skruze-Janava

    Gundega Skruze-Janava

    Ģimenes ārste, pediatre

Piemēram, utīm ļoti tīk sakopts “mājoklis”, bet kašķis ir tik lipīga infekcijas slimība, ka pat viscītīgākajiem roku mazgātājiem var neizdoties izvairīties no tā. 

FOTO:

Piemēram, utīm ļoti tīk sakopts “mājoklis”, bet kašķis ir tik lipīga infekcijas slimība, ka pat viscītīgākajiem roku mazgātājiem var neizdoties izvairīties no tā. 

Ierasti domājam, ka, piemēram, tādas kaites kā kašķis vai utis piemetas nevīžīgajiem, taču – nekā! Piemēram, utīm ļoti tīk sakopts “mājoklis”, bet kašķis ir tik lipīga infekcijas slimība, ka pat viscītīgākajiem roku mazgātājiem var neizdoties izvairīties no tā. 
Turklāt, kā savā praksē pārliecinājusies Gundega Skruze-Janava, vairākums nemaz neiedomājas, ka niezošie izsitumi ir kašķis: “Sākumā cilvēks domā, ko ir ēdis vai ar kādām vielām bijusi saskare, jo uzskata, ka tā ir alerģiska izpausme.”


Kašķis

Tā ir parazītiska infekcioza ādas slimība, ko izraisa kašķa ērces. Slimība izplatās tieša kontakta ceļā un ir ļoti, ļoti lipīga, bet kašķa uzliesmojumi notiek vairāku iemeslu dēļ – neizlietots pilns medikamentu kurss un kašķa ērcīte atgūst otro elpu, lai atkal uzdarbotos; ilgais slimības inkubācijas periods, kad šo kaiti itin viegli var nodot citiem; ciešā kontaktēšanās bērnu vidū skolās. 
 

Daktere piebilst, ka šī slimība ir aktuāla visos vecumos, jo “kašķis ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kam inkubācijas periods ir līdz pat sešām nedēļām. Tas nozīmē, ka cilvēks simptomus vēl nejūt, bet kašķa ērcīte uz ādas jau dzīvo”.

 

Tipiskākās pazīmes: ļoti spēcīga, teju neciešama nieze un izsitumi vispirms pirkstu starpās, tad uz vēdera, uz elkoņiem, taču neārstēta slimība izplatās pa visu ķermeni. 
Kašķa ērcīte ir īsta sprintere, tāpēc slimība izplatās patiešām ātri. 

Tā kā itin bieži izsitumi tiek jaukti ar alerģiskām pumpiņām, nereti specifisko ārstēšanu pret kašķi sāk novēloti, kad sīkie un sārtie punktiņi jau klāj lielāko ķermeņa daļu.

 

Dodies pie ārsta, ja:

Bērnam nekad iepriekš nav bijusi alerģija vai arī tā uzrodas ļoti reti un vieglā formā, bet tagad izsitumi tikai turpina izplatīties! Tā ir gandrīz droša pazīme, ka skolēnu apciemojusi kašķa ērcīte.  

 

Kā ārstē? 

Vispirms talkā tiek ņemti bezrecepšu līdzekļi, bet, ja nelīdz, tad recepšu medikamenti. Tie ir speciāli uz ādas ziežami līdzekļi. 
 

Lai patiešām pilnībā atbrīvotos no kašķa ērcītes, svarīgi ir ievērot norādes lietošanas instrukcijā. 

  • Ir jānoziež viss ķermenis, nevis tikai tās vietas, kur niez vai redzami izsitumi;
  • precīzi jāievēro norādītie laiki, cik ilgi nedrīkst mazgāties un cik bieži līdzeklis jāziež uz ādas – piemēram, reizi trijās dienās vai katru dienu. 

 

Tāpat ir svarīgi visas drēbes, kas bijušas mugurā, un gultasveļu izmazgāt 90 grādu temperatūrā, kā arī jānotīra visas virsmas, ar kurām cilvēks saskāries.

 

Atceries! 

Ja kādam ģimenē ir kašķis, tad profilaktiski visiem būs jālieto speciālie līdzekļi uz ādas kašķa patiešām ilgā inkubācijas perioda dēļ.  

 

Kad vairs nav lipīgs?

Lielākā daļa līdzekļu pret kašķi ir tādi, kas savu darbu paveic jau pēc pirmajām lietošanas reizēm, kad cilvēks nosmērējies. Viņš vairs neizplata slimību un var iet sabiedrībā, taču, kā saka ārste, ne visi to grib. Kāpēc? Jo kašķa ārstēšanā specifiska nianse ir tāda, ka, piemēram, trīs dienas nedrīkst mazgāties. 

Tāpēc ierastais algoritms ir tāds, ka uz skolu vai uz darbu cilvēks dodas tad, kad ir izlietojis visu ārstēšanas līdzekļa kursu. Ir recepšu medikamenti, kas jālieto divu nedēļu garumā, bet cilvēks vairs nav lipīgs pēc pirmajām divām lietošanas reizēm.

 

Utis

Arī pedikuloze jeb utis joprojām ir gana izplatīta liksta skolās, un tās patiešām mīl tīrīgos. Tāpat aplams ir uzskats, ka krāsotos vai balinātos matos utis nedzīvos – ne matu struktūrai, ne biezumam, ne veselīgumam, ne kādiem citiem līdzīgiem kritērijiem nav nozīmes. Utis var dabūt ikviens sociāli aktīvs cilvēks, tāpēc izglītības iestādes ir izplatīta vieta, kur bērni inficējas. 

 


 

Utis no viena saimnieka pie cita nokļūst kontakta laikā, piemēram, kad skolēni, sēžot cieši cits citam līdzās, pilda kādu grupas darbu. Neliels šķērslis utīm varētu būt svaigi mazgāti mati, kas parasti ir slīdīgāki, tāpēc kukaiņiem grūtāk pieķerties, taču šis šķērslis vērtējams kā maznozīmīgs. 
 

Utis pārceļo arī ar priekšmetu palīdzību, tāpēc nevajadzētu dalīties ar savu ķemmi, cepuri, matu stīpiņām vai jebko citu.

 

Reklāma
Reklāma

Tipiskākās pazīmes: ļoti niez galva, īpaši zonās ap ausīm un pakausī. Ir arī sakairināta āda uz kakla aizmugurējā daļā tuvāk matu līnijai, iespējams, pat ir pumpiņas, ko var sajaukt ar alerģisku reakciju. Un matos redzamas gnīdas jeb utu oliņas, kuras grūti noņemt, bet saspiežot tās noknikšķ.

 

Zināšanai!

Utis aktīvākās ir no septembra līdz februārim, tieši tāpēc šī problēma izteiktāka ir mācību gada pirmajā semestrī.


Kā ārstē?

Ja savam bērnam atklāj utis vai pat tikai gnīdas, svarīgi par to informēt klases skolotāju. Tad arī citi vecāki zinās, ka saviem bērniem jāpārbauda mati, lai tā iespējami ātrāk apturētu šo kukaiņu izplatību. 
 

Taču utis automātiski nenozīmē, ka mati ir jānogriež. 

  • Aptiekās bez receptes pieejams plašs pretutu līdzekļu klāsts – šampūni, losjoni, šķīdumi, aerosoli ar permetrīnu un nitiforu. Daļa šo preparātu izmantojami arī profilaktiski, kas ir ieteicams, ja kādam no bērniem klasē atklātas utis. 
  • Gnīdas jeb utu oliņas rūpīgi izķemmē ar ļoti smalku ķemmīti, arī tādas nopērkamas aptiekā.
  • Arī utu gadījumā gan drēbes, kas bijušas mugurā, gan gultasveļa jāmazgā 90 grādu temperatūrā, jāizžāvē un pēc tam jāizgludina, izmantojot maksimālo gludekļa karstumu. Pie obligāti mazgājamā apģērba pieskaitāmas arī šalles un cepures vai virsjaku kapuces. 
  • Noteikti jādezinficē visas ķemmes, matu gumijas un sprādzes, kas izmantotas. Pietiek arī, ja tās aplej ar verdošu ūdeni.


Padoms

Garos un vēl biezos matos ir grūti pamanīt katru gnīdu un izvilkt to, tāpēc palīgā var ņemt matu taisnotāju. Vispirms matus apstrādā ar pretutu līdzekli, izmazgā, izžāvē un tad pa šķipsnai apstrādā matus ar taisnotāju. Tas darbosies gluži kā gludeklis apģērbam.  

Atceries! 

Kad šķietami tikts vaļā no utīm un arī neviena utu oliņa nav redzama matos, turpmāko divu nedēļu laikā mati un galvas āda jāpārbauda atkal un atkal. Jo utis mēdz atgriezties! Kā? Ne katru gnīdu iespējams pamanīt, un kukaiņi var izšķilties un savairoties atkal.

 

 

Zarnu parazīti

Zarnu parazītus jeb tārpus, no kuriem biežāk sastopamie ir spalīši un tad cērmes, gan iegūst ar netīrām rokām – kāds pēc tualetes apmeklējuma tās nenomazgā, pieskaras virsmai, kuru pēc tam aiztiek cits bērns, kurš savukārt ar nenomazgātām rokām, piemēram, ēd pusdienas. Un viss – parazīta oliņa nokļūst organismā un sāk savu dzīvi.

 

  • Spalīši. Biežāk sastopami un salīdzinoši sīki tārpiņi, kas dzīvo tievās zarnas lejasdaļā vai resnās zarnas augšdaļā. Lai gan spalīšiem ir samērā īss dzīves ilgums – līdz pusotram mēnesim, tomēr tie intensīvi vairojas, dējot oliņas dupša atveres rajonā. Tieši tāpēc, ja bērns ticis pie spalīšiem, parasti viņš kasa dupsi. Īpaši naktī. Rezultātā spalīšu oliņas nokļūst bērnam aiz nagiem un ceļo tālāk – vai nu pats bērns tās atkal norij, vai atstāj tās uz kādām virsmām, nododot tālāk citiem. 

 

Spalīšu oliņas labvēlīgos apstākļos var izdzīvot pat mēnesi, gaidot, kamēr nokļūs sava topošā saimnieka zarnu traktā. 

 

  • Cērmes. Tās pamatā dzīvo tievajā zarnā un ir lielas ceļotājas. Tikt pie cērmēm var, norijot šo tārpu oliņu ar nobriedušu kāpuru. Tālāk tas nonāk tievajā zarnā, kur izšķiļas, bet pēc tam mazais kāpurs caur tievās zarnas sieniņu nokļūst asinsritē un ar asinīm migrē uz aknām, uz sirdi un tad nokļūst plaušās, kur ieurbjas alveolā. Cilvēkam veidojas klepus ar krēpām. Tā kā cilvēks visbiežāk jau atklepoto nevis izspļauj, bet norij, tad kāpurs vēlreiz nokļūst tievajā zarnā, tikai nu jau bez olas apvalka, un tur arī turpina attīstīties līdz pieaugušas cērmes stadijai. Šis parazīts pie cilvēka var nodzīvot līdz pat diviem gadiem.

 

Tipiskākās pazīmes: biežāk simptomi saistīti ar kuņģa un zarnu trakta darbību (vēdera izejas pārmaiņas), vēdersāpes, var būt slikta dūša, ēstgribas traucējumi, vēdera pūšanās, alerģiskas reakcijas, bezmiegs, nogurums, paaugstināta temperatūra, svara zudums, nieze anālās atveres rajonā, arī ilgstošs, nepārejošs klepus.

 

Kā ārstē?

Abos gadījumos nepieciešama medikamentoza ārstēšana, tāpēc, ja ir aizdomas, ka dabūti parazīti, jādodas pie ģimenes ārsta, kurš savukārt iedos nosūtījumu fēču analīzēm. Saņemot laboratoriskos rezultātus, ārsts nozīmēs atbilstošu ārstēšanas kursu. 

Spalīšu gadījumā ir vienreizēja medikamenta deva, kas pēc pāris nedēļām jāatkārto, savukārt, lai izārstētos no cērmēm, zāles jādzer trīs dienas pēc kārtas, tad pēc divām nedēļām atkārto šo kursu.

 

Svarīgi!

Sākot ārstēšanu ar medikamentiem, būtiski arī nomainīt visu gultasveļu un apakšveļu, lai cīņa ar parazītiem būtu patiešām efektīva. Veļa jāmazgā vismaz 60–65 grādu temperatūrā un pēc tam jāizgludina, tostarp arī apakšbiksītes un pārējās lietas, kur varētu būt sabirušas, piemēram, spalīšu oliņas.  

 

Vai profilaktiski jāattārpojas? 

Noteikti nav, jo, kā saka Gundega Skruze-Janava, medikamenti iedarbojas uz tārpiem, nevis, piemēram, uz to oliņām.

Saistītie raksti