Skolēnu veselības draudi, ko rada ilgstoša sēdēšana pie datora

Ieilgusī mājsēde kombinācijā ar attālinātajām mācībām var atstāt ilgstošas sekas uz bērna fizisko veselību. Jau tagad vecākiem bieži jāuzklausa skolēna sūdzības par sāpošu galvu, savilktiem pleciem. Kā bērnus pasargāt no nopietnām sekām, kas rodas, ilgstoši atrodoties pie datora un citām ierīcēm, iesaka “Rimi Bērniem” eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
  • Ludmila Glazunova

    Ludmila Glazunova

  • Jekaterina Bovtramoviča

    Jekaterina Bovtramoviča

    Fizioterapeite

FOTO:

Ārkārtas situācijas laikā galvenās sūdzības ir par galvassāpēm, reiboņiem, savilktu sprandu, sāpēm plecos un reizēm pat mugurā. Biežāk palīdzību meklē pamatskolas vecuma skolēni.

Situācijā, kad daudzas ierastās izklaides un sportiskās aktivitātes ir liegtas un arī mācībām jānotiek pie datora, bērniem ir grūti tikt galā ar savu enerģiju. Šajā ārkārtas situācijas laikā pie fizioterapeitiem un ārstiem aizvien biežāk pēc palīdzības vēršas vecāki ar saviem skolas vecuma bērniem. Galvenās sūdzības: galvassāpes, reiboņi, savilkts sprands, sāpes plecos un reizēm pat mugurā. Biežāk palīdzību meklē pamatskolas vecuma skolēni.

 

Galvenie problēmu cēloņi

Līdz šim bērni bija pieraduši pie noteikta režīma, noteikta stundu skaita skolā, starp kurām bija starpbrīži ar iespēju izkustēties, taču pandēmijas ieviesto pārmaiņu dēļ uzmanība galvenokārt tiek fokusēta uz viedierīcēm. Arī sporta stundu norise katrā skolā ir atšķirīga – vieniem ir jāpilda vingrojumi pie ieslēgtām kamerām, lai skolotājs redz, vai un ko bērns dara, citiem ir tikai formāls ieteikums konkrētās dienas fiziskai aktivitātei bez kontroles par izpildījumu. Vēl kādam sporta stundu laikā jāveic dažādi rakstu darbi, bez ierosinājuma izkustēties. Šādā situācijā veselības kaites nav ilgi jāgaida. 

Jāatceras, ka skolēnam pie galda jāmācās, virtuvē jāēd un uz dīvāna vai gultā jāatpūšas.

Vēl viena lieta, kuras dēļ daudzi skolēni iedzīvojušies veselības problēmās, ir bērna darba vide. Fizioterapeite iesaka tai pievērst īpašu uzmanību un strikti nodalīt, kur skolēns mācās, kur ēd un kur atpūšas. Ja skolēns stundas aizvada turpat, guļamistabā, turklāt mācību laikā vēl arī ēd, tas rada milzu sajukumu, kura dēļ var rasties vājākas sekmes skolā, nespēja koncentrēties, kā arī gremošanas problēmas.
“Jāatceras, ka skolēnam pie galda jāmācās, virtuvē jāēd un uz dīvāna vai gultā jāatpūšas,” atgādina fizioterapeite, vēršot vecāku uzmanību uz šo it kā vienkāršo, bet reizumis grūti izpildāmo telpu nodalīšanas principu. [1] “Jāatceras, ka panākumu atslēga slēpjas organizētībā. Pretējā gadījumā bērnam būs iztraucēts mācību process,” uzsver Jekaterina Bovtramoviča.

 

Starp stundām jāizkustas. Vajadzētu pat stundu laikā!

Fizioterapeite norāda, ka attālināto mācību laikā skolēni ir imobilizēti, mazkustīgi: “Skolā bērni pat tad, ja paņem rokās savu viedierīci, starpbrīdī tomēr izkustas – iziet no klases, pastaigājas, sarunājas ar vienaudžiem un pat uzspēlē kādu kustību spēli. Mājās visbiežāk šādu iespēju nav, tādēļ vecākiem ir jāmēģina motivēt bērnu pēc katras mācību stundas izkustēties.” Ja pauze starp tiešsaistes stundām ir garāka, aicini kopā iziet nelielā pastaigā, ja vien iespējams. Var mudināt savu skolēnu apskriet apkārt mājai vai vismaz veikt vingrojumus pleciem, rokām, uztaisīt dažus pietupienus. Galvenais starp stundām neturpināt sēdēt pie datora vai ar telefonu rokās.  

Lai skatītos datorā, dažreiz bērns atbalstās uz vienas rokas, ķermenis ir sagāzts uz vienu sānu, svars tiek pārnests. Rūpīgi jālūko, lai tā nenotiktu!

Jekaterina Bovtramoviča gan atzīst – šādi ieteikumi labi skan teorijā, bet praksē bieži vien ir citādi: “Nereti vecākiem ir ļoti grūti motivēt savas atvases izkustēties, un visbiežāk bērns starpbrīža minūtes tā arī pavada pie datora, gaidot nākamo mācību stundu. Te ir jānostrādā vecāku iniciatīvai un izdomai, kā skolēnu tomēr piespiest kustēties, pretējā gadījumā cietīs mācību process, jo bērns neatpūšas, bet ilgstoši koncentrējas, saspringst.” Speciāliste iesaka nestrostēt bērnu gadījumos, kad viņš izdomā pastaipīties vai kā citādi izkustēties tiešsaistes stundas laikā. Protams, ja vien tajā brīdī nav kas pierakstāms kladē vai burtnīcā. “Izkustēties var arī turpat, sēžot pie galda. Izapļot pēdu locītavas, pirkstus un galvu. Tas palīdzēs koncentrēties mācību procesam,” stāsta fizioterapeite.  


Kā iekārtot vietu mācībām

KRĒSLS. Tam jābūt ergonomiskam ar iespēju atbalstīt rokas, kā arī vēlams, lai būtu valnītis aiz muguras, kas ļautu jostas daļai atslābināt noslogojumu. Pilnīgi aplam ir likt bērnam sēdēt uz taburetes vai krēsla bez roku balstiem – skolēns būs noguris, un tā vietā, lai fokusētos mācībām, viņš domās par to, kā atslābināt savu ķermeni.
GALDS. Vēlams, lai tas būtu nedaudz slīps, kur priekšmala ir zemāka nekā tā, kas tālāk no bērna. 
GALDA UN KRĒSLA NOVIETOJUMS. Tam jābūt tādam, lai skolēna potītes atrastos 90 grādu leņķī pret apakšstilbiem. Arī ceļiem un gūžas locītavām jābūt 90 grādu leņķī. 
GAISMA. Svarīgi, lai tā kristu no kreisās puses – darba vieta būs labāk izgaismota un gaisma nespiedīs acīs. 
DATORA EKRĀNS. Tam jāatrodas acu līmenī apmēram 30–45 centimetru attālumā. [2]

 

Reklāma
Reklāma

Asimetriskām pozām – nē!

Visticamāk, bērns apgalvos, ka sēdēt ačgārni ir visērtāk. Piemēram, sēž pie galda, pabāžot vienu kāju zem iegurņa, vai atzveļas dīvānā. Rūpīgi jālūko, lai tas tā nenotiktu!
“Pat, ja šķiet, ka šādas pozas ir ērtākas, relaksētākas, tās ir nepareizas, asimetriskas. Lai skatītos datorā, dažreiz bērns atbalstās uz vienas rokas, ķermenis ir sagāzts uz vienu sānu, svars tiek pārnests uz vienu gurnu, un rezultātā sanāk asimetriska poza,” norāda fizioterapeite un piebilst – ja šādi pavada kaut tikai pusstundu, notiek muskuļu pārslodze, ķermenim nav balansa, un tas var ietekmēt ķermeņa funkcijas, radīt sāpes un muskuļu sasprindzinājumu. Tāpat bērnam nedrīkst ļaut mācīties uz grīdas, turot datoru gaisā, vai citā mācībām neparedzētā vietā.

 

Sāpju gadījumā vispirms pie ģimenes ārsta

Stājas vājums, skoliotiska stāja, galvassāpes, sāpes plecos un sprandā, sāpoša mugura – tādas var būt sekas nesakārtotībai, neorganizētībai un regulārām asimetriskām pozām mācību laikā. Tiesa, galvassāpēm var būt daudzi citi iemesli, taču ārkārtas situācijas periodā itin bieži skolēniem un arī pieaugušajiem galva sāp mazkustīguma dēļ. 

Stājas vājums, skoliotiska stāja, galvassāpes, sāpes plecos un sprandā, sāpoša mugura – tādas var būt sekas nesakārtotībai, neorganizētībai un regulārām asimetriskām pozām mācību laikā.

“Bērns, ilgstoši raugoties datorā, izvirza galvu un plecus uz priekšu, kas rada saspringumu sprandā un plecos,” saka fizioterapeite un uzsver – jebkādu sāpju gadījumā, īpaši, ja tās ir pirmreizējas, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, spaidīšanu vai sekot kādai internetā atrodamai informācijai: “Jādodas pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs skolēna stāvokli un attiecīgi rīkosies, vai nu nosūtot bērnu pie neirologa, rehabilitologa, vai arī pie fizioterapeita. Sprandā ir ļoti daudz asinsvadu un nervu, un pašārstēšana var tikai pasliktināt stāvokli – var sākties galvas reiboņi, slikta dūša vai pat ģīboņi.”

 

Katram skolēnam savi vingrojumi

Atbilstoši veselības stāvoklim fizioterapeits katram bērnam piemeklē savu pieeju, tāpēc jāņem vērā, ka tas, kas derēs draugu bērnam, var nederēt jūsējam. Tas tāpēc, ka katrs ķermenis ir individuāls, katram ir savas problēmas. Tieši tādēļ ir nepieciešams speciālists, kurš veic testus un rada vingrojumu kompleksu, lai palīdzētu tikt galā ar konkrētā skolēna sūdzībām un problēmām. Ja bērns un vecāki izveidoto vingrojumu kompleksu saprot, tos mājās var pildīt paši bez speciālista uzraudzības.

 

Atsauces:
1. Piklera pedagoģija, https://pikler.org/becoming-a-pikler-pedagogue
2.(https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/redze/zinas/Ka_es_varu_sev_palidzet.pdf)