Ģimenes novērtējuma tests: vai esam atbildīgi par savu veselību

Veselība ir nozīmīgs cilvēka resurss, kas ļoti tieši ietekmē personas dzīves kvalitāti. Kad jūtamies labi – gan fiziski, gan mentāli –, tad taču varam darīt pat šķietami nepaveicamas lietas! Tomēr veselība prasa rūpes.
  • Anda Ķīvīte-Urtāne

    Anda Ķīvīte-Urtāne

    RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore

FOTO: Shutterstock.com

Aplūkojot cilvēka veselību kopumā, tiek izdalītas trīs dimensijas – fiziskā, psiholoģiskā un sociālā.  Fiziskā ir tā, par kuru rūpējamies un uztraucamies visvairāk, taču arī ne pietiekami. Fiziskā veselība nozīmē ne tikai ārstēt jau esošas kaites, bet arī veikt regulāras pārbaudes, lai iespējamās novirzes no normas atklātu vēl tad, kad tās tikko sākušās.

Veselība ir dinamiska, mainīga, un to ietekmē dažādi faktori: vide, dzīvesveids, ģenētika, organisma individuālās īpatnības, zināšanas un izpratne – veselības pratība, taču ir svarīgi ne tikai zināt un izprast, bet arī iekļaut savā dzīvē jēgpilnus un veselīgus paradumus.

 

Kas ir laba veselības pratība?

Lai gan mūsdienās pieejama plaša un daudzveidīga informācija par veselīgu dzīvesveidu, fizisko aktivitāšu un sabalansēta uztura nepieciešamību, par iespējām veikt dažādus izmeklējumus profilaktiski u.tml., tomēr paradumu pētījumi un veselības statistikas rādītāji apliecina – zinām mēs daudz, bet dažādu iemeslu dēļ darām maz. Laba veselības pratība nozīmē to, ka cilvēkam ir pieejama viņam saprotama informācija, viņš to spēj novērtēt un arī lietot, lai izdarītu secinājumus un pieņemtu lēmumus, kas saistīti ar veselības aprūpi, slimību profilaksi un veselības veicināšanu. Tikai tā ir iespējams saglabāt un uzlabot savas dzīves kvalitāti visa mūža garumā.

 

Cilvēka veselības trīs dimensijas

Aplūkojot cilvēka veselību kopumā, tiek izdalītas trīs dimensijas – fiziskā, psiholoģiskā un sociālā. 
Fiziskā ir tā, par kuru rūpējamies un uztraucamies visvairāk, taču arī ne pietiekami. Fiziskā veselība nozīmē ne tikai ārstēt jau esošas kaites, bet arī veikt regulāras pārbaudes, lai iespējamās novirzes no normas atklātu vēl tad, kad tās tikko sākušās. Tāpat pie fiziskās veselības pieskaitāms veselīgs dzīvesveids, pietiekamas un atbilstošas fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, pietiekamas un kvalitatīvas stundas miegam, sabalansēts laiks darbam un atpūtai utt.
Psiholoģiskā veselība ietver sapratni par sava ķermeņa psiholoģiskajām un emocionālajām vajadzībām, kā arī spēju īstenot šīs vajadzības. Tas nozīmē arī iespēju izvēlēties un saņemt, piemēram, vakcīnas, doties uz vizīti tieši pie izvēlētā ārsta vai uz izvēlēto klīniku; nekas netiek uzspiests vai liegts. Psiholoģiskā veselība un labklājība ir spēja domāt, paust emocijas, sazināties savā starpā, strādāt un baudīt dzīvi.
Sociālā dimensija ir cieši saistīta ar psiholoģisko, papildinot to ar brīvi pieejamu informāciju par tematiem, kas saistīti ar cilvēka veselību, brīvi pieejamiem medicīniskiem pakalpojumiem un medikamentiem, tostarp raugoties no finansiālā aspekta.

 

Veselīgs uzturs

Domājot par veselību kopumā un īpaši tad, ja divi cilvēki nolēmuši saistīt savas dzīves un radīt pēcnācējus, viena no nepieciešamībām ir veselīga uztura izvēle. Tas nenozīmē stingru diētu, kā joprojām nereti tiek uzskatīts, bet gan daudzveidīgu un sabalansētu uzturu, kurā iekļauti pārtikas produkti no visām uztura grupām, kas savukārt ļauj organismam uzņemt nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas. Veselīgs uzturs palīdz samazināt daudzu slimību attīstīšanās risku: sirds un asinsvadu slimības, audzējus, gremošanas sistēmas traucējumus, aptaukošanos, mutes dobuma saslimšanas un virkni citu, turklāt sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģiskās slimības ir galvenie nāves cēloņi Latvijā cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Pareiza uztura izvēle un pietiekamas fiziskās aktivitātes ieņem nozīmīgu lomu šo slimību profilaksē. 

 

  • Atceries!
    Strikti ēšanas ierobežojumi, atteikšanās no noteiktām pārtikas produktu grupām, kaloriju skaitīšana vai jebkura cita nepamatota un nesabalansēta diēta var atstāt negatīvas sekas uz cilvēka veselību. Ēdiens, piemēram, var kļūt par apmātību, jo nemitīgi jācīnās ar kāri pēc pārtikas, liedzot sev dabisku izsalkuma un sāta sajūtu un atstājot organismu bez svarīgām uzturvielām un enerģijas.

 

Tests: vai jums ir ēšanas traucējumi?

Ēšanas traucējumi ir nopietni psihiskās veselības traucējumi, kas izraisa arī fiziskās veselības traucējumus. Ir pierādīta saistība starp veselīgu un pilnvērtīgu uzturu un zemāku depresijas risku. Savukārt nepareiza un stingra diēta vai badošanās var palielināt gremošanas traucējumu risku, kā arī veicināt neveselīgu attieksmi pret ēdienu, kas var izraisīt psihiskus traucējumus, piemēram, anoreksiju un bulīmiju.

 

  • Anoreksija – psihisks traucējums, kam raksturīga ilgstoša un neveselīga novājēšana, apzināti ierobežojot ikdienā organismam nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu. 
    Raksturīgākās pazīmes: spēcīgas bailes pieņemties svarā pat tad, ja svars ir nepietiekams; ilgstoša diētas ievērošana; straujš un ievērojams svara zudums; biežas garastāvokļa maiņas, trauksmains vai depresīvs garastāvoklis; pārspīlēta sportošana līdz spēku izsīkumam; menstruālā cikla traucējumi vai iztrūkums; īpaša intereses izrādīšana par ēdiena gatavošanu un izvairīšanās ēst kopā ar citiem cilvēkiem.
  • Bulīmija – nopietns, dzīvībai bīstams ēšanas traucējums ar pārmērīgu ēšanu, kam seko paša izraisīta vemšana, lai atbrīvotos no apēstās pārtikas. 
    Raksturīgākās pazīmes: īsā laika posmā tiek apēsts liels pārtikas daudzums; diurētisku un laksatīvu medikamentu lietošana; vemšana pēc maltītes; zobu emaljas bojājums; atteikšanās no laika pavadīšanas ar draugiem; pietūkums vaigu un žokļa apvidū; biežas fiziskās aktivitātes; pārlieku liela uzmanība tiek veltīta savam svaram, diētām un visam, kas ar to saistīts; depresijas izpausmes.
  • Kompulsīva pārēšanās jeb atkarība no ēdiena – biežas epizodes ar nekontrolētu ēšanu, kam seko liela vainas apziņa, depresīvas domas. Šis traucējums bieži noved pie liekā svara un aptaukošanās. Ja neārstē šo ēšanas traucējumu, tas var novest pie augsta holesterīna līmeņa, 2. tipa cukura diabēta, kardiovaskulārajām slimībām, hipertensijas, miega traucējumiem, lielas depresijas u.c. Kompulsīva pārēšanās vienlīdz bieži raksturīga gan vīriešiem, gan sievietēm. 
    Raksturīgākās pazīmes: ēd, kad nav izsalcis; ēd vienatnē; vainas apziņa pārēšanās dēļ; pārāk liela uzmanība veltīta savam svaram; depresija un garastāvokļa svārstības; apziņa, ka šāds ēšanas modelis nav normāls; straujš svara pieaugums.
  • Ortoreksija jeb apsēstība ar veselīgu uzturu. Raksturīgas neracionālas bailes no neveselīgas pārtikas un pārspīlēti veselīga uztura ievērošana. Tā sākas kā nevainīgi centieni ēst veselīgāk, kas pamazām pāriet apsēstībā. 
    Raksturīgākās pazīmes: kompulsīva produktu sastāvdaļu un uzturvērtības pārbaudīšana; pieaugošs satraukums par sastāvdaļu ietekmi uz veselību; kategoriska atteikšanās no vairākām ēdiena kategorijām, piemēram, cukura, ogļhidrātiem, piena produktuiem, gaļas u.c.; spēcīga nevēlēšanās vai nespēja ēst jebko citu kā dažus produktus, kuri tiek uzskatīti par “veselīgiem” vai “drošiem”; nervozitāte, ja “veselīgie” vai “drošie” produkti nav pieejami; īpaša intereses izrādīšana par citu cilvēku ēšanas paradumiem un to veselīgumu.

 

Svarīgi! 
Katru problēmu ir iespējams risināt, ja palīdzība tiek meklēta laikus! Lūdz palīdzību savam ģimenes ārstam vai jebkuram citam speciālistam, kam uzticies.

 

Fiziskā aktivitāte 

Tā ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība, lai attīstītos, spētu atvairīt slimības, saglabātu mentālo veselību un pietiekami labas darbspējas. Arī ilgstošs fizisko aktivitāšu trūkums var kļūt par iemeslu dažādām hroniskām saslimšanām, turklāt jāņem vērā – tieši ģimene ir tā, kur bērns, sekojot vecāku piemēram, veidojas kā fiziski aktīvs vai mazkustīgs cilvēks. Nodrošināt to, lai ķermenis vismaz 30 minūtes dienā būtu nodarbināts, nebūt nav sarežģīti – ja kādam nepatīk skriet vai vingrot, savu ikdienas kustību nodrošināšanai var izvēlēties arī ritmiskas garas pastaigas.

Reklāma
Reklāma

 

Psihiskā veselība

Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka psihiskā veselība ir kas vairāk nekā tikai psihisko saslimšanu neesamība. Tas ir labklājības stāvoklis, kurā cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar ikdienas spriedzi, spēj produktīvi strādāt un sniegt ieguldījumu savas kopienas dzīvē. Cilvēks sastopas ar daudzveidīgiem sociāliem, psiholoģiskiem un bioloģiskiem faktoriem, kas ietekmē psihisko veselību – straujas pārmaiņas sabiedrībā, stress darba vietā, diskriminācija, neveselīgs dzīvesveids, vardarbība, izstumšana, sociālekonomisko apstākļu spiediens, saslimšanas un cilvēktiesību pārkāpumi. 


Tests: jums ir laba psihiskā veselība: ja esat aktīvs, enerģisks, ar pozitīvu paštēlu, jums ir veselīga ēstgriba un labs miegs, esat ieinteresēts sevī, apkārtējos cilvēkos un notikumos.

 

Depresija

Tā ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Šīs saslimšanas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums, apātija, nespēja priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu. Parādās nepamatota vainas sajūta, ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. 
Depresijas simptomi ir arī traucēts miegs, izmainīta apetīte, lēnīgums kustībās un domāšanā, sasprindzinājums, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes. 


Daži no depresijas veidiem: 

  • Trauksmaina depresija – depresīvu noskaņojumu pavada izteikta trauksme, nemiers un sasprindzinājums.
  • Atipiska depresija – mainīgs garastāvoklis, pastiprināta miegainība un apetīte.
  • Maskēta depresija – var izpausties ar fiziskām sūdzībām un izmainītu uzvedību, piemēram, vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos.
  • Sezonāli garastāvokļa traucējumi – atipiskas depresijas simptomi rudenī un ziemā, kad ir saīsināts diennakts gaišais periods.
  • Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību, aizkaitināmību, traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd dažu nedēļu laikā, taču daļai sieviešu šie simptomi ar laiku kļūst intensīvāki un pārvēršas depresijā, kas apgrūtina rūpes gan par bērnu, gan sevi pašu.

 

Svarīgi! 
Depresija ir ārstējama slimība, tāpēc jāvēršas pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Ne vienmēr ir vajadzīgi medikamenti, kas biedē daudzus saslimušos. Un pat, ja tie ir vajadzīgi, tie ir inovatīvi līdzekļi.  

 

Pārbaudes, kuras pieejamas ikvienam!

Pat mūsu informatīvi bagātajā laikmetā tikai maza daļa cilvēku izmanto valsts sarūpētās iespējas sekot līdzi savam veselības stāvoklim profilaktiski. Nav svarīgi, cik cilvēks ir jauns un cik labi jūtas fiziski un mentāli, asinsanalīžu rādījumi vai, piemēram, plaušu rentgens ir jāizpēta katram. Īpaši svarīgi veikt sava organisma “auditu” ir tad, ja tiek plānots ģimenes pieaugums.

 

Tests: kādas pārbaudes ir jāveic

  • Asinsanalīzes. Reizi gadā jālūdz savam ģimenes ārstam norīkojums veikt pilnu asins ainu, tostarp, lai noteiktu cukura līmeni asinīs, holesterīnu, aknu rādītājus, vairogdziedzera hormonu u.c. Ģimenes ārsts ieteiks individuāli nepieciešamās pozīcijas.
  • Ginekologs. Vizīte reizi divos gados, ja nav nekādu sūdzību – menstruālais cikls ir stabils, nav diskomforta maksts apvidū, niezes vai neparastu izdalījumu, nav periodisku sāpju un citu sūdzību, kas varētu liecināt par kādu problēmu.
  • Urologs. Ja vīrietis ir vesels un jūtas labi, pirmo urologa apmeklējumu var plānot 45 gadu vecumā, savukārt pēc 50 gadu vecuma pie urologa jādodas reizi gadā.
  • Vēža skrīningi. Krūts, dzemdes kakla un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības, tāpēc bieži vien cilvēks par diagnozi uzzina tikai tad, kad slimība jau izplatījusies organismā un par savu klātesamību signalizē ar simptomiem. Vēža skrīninga izmeklējumi sniedz iespēju regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli, palīdz atklāt slimību pēc iespējas agrīni, kad to var pilnībā izārstēt. Turklāt šīs pārbaudes ir valsts apmaksātas. 
    * Krūts vēža skrīnings – sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi mamogrāfiju. Vēstule kalpo kā nosūtījums pārbaudes veikšanai, un tā ir derīga divus gadus līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanas brīdim.
    * Dzemdes kakla vēža skrīnings – iespēja veikt ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Reizi trijos gados uz sievietes deklarēto adresi tiek nosūtīta vēstule ar aicinājumu ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu. Vēstulē ir norādītas dzīvesvietai tuvākās ārstniecības iestādes, kurās pārbaude veicama. Vēstule kalpo kā ārsta nosūtījums pārbaudes veikšanai.
    * Zarnu vēža skrīnings – no 2021. gada 1. janvāra valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.
  • Krūšu pārbaude līdz 50 gadu vecumam:
    *pašpārbaude, ko veic neatkarīgi no vecuma reizi mēnesī no 5. līdz 10. menstruālā cikla dienai, rūpīgi iztaustot katru krūti un abas paduses.
    *ultrasonogrāfija būtu jāveic reizi gadā jaunām sievietēm līdz 35 gadu vecumam. Ja ir sūdzības, tad izmeklējums veicams ātrāk.
  • Plaušu rentgens jeb fluorogramma. Reizi gadā būtu jāveic katram, arī gados jauniem cilvēkiem.


Viss uzskaitītais ir minimums, kas būtu veicams savas veselības labā, taču noteikti pārrunājiet ar ģimenes ārstu, vai ģimenes anamnēzes dēļ jums būtu nepieciešamas vēl kādas pārbaudes.