D vitamīns bērnam: kāpēc jādod, kādās devās un kurš vitamīna veids ir labākais

Pēdējos gados vecākiem nemitīgi tiek atgādināts – D vitamīns ir ļoti, ļoti svarīgs. Bet – kāpēc? Un vai tiešām tas ir tik svarīgs, ja iepriekš, kad auga mūsdienu jaunie vecāki, tam netika pievērsta īpaša nozīme, taču visi esam izauguši? Kā atklāj Vizma Meikšāne, sertificēta pediatre, bērnu neiroloģe, nevar tik droši apgalvot, ka tas, ka bērnībā neuzņēmām D vitamīnu, mūs ir atstājis bez sekām – cik gan daudzi pieaugušie ir spiesti sadzīvot ar muguras sāpēm, ar kaulu deformācijām, kam īsti nav zināms iemesls.
  • Gunita Krilova

    Gunita Krilova

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Vizma Meikšāne

    Vizma Meikšāne

    sertificēta pediatre, bērnu neiroloģe

FOTO:

D vitamīna deficīts tiek saistīts ar diabēta rašanos, dažādiem audzēju veidiem, sirds asinsvadu un hroniskām slimībām, kas saistītas ar traucējumiem imūnajā sistēmā.

D vitamīna nozīme

D vitamīns ir steroīdā hormona priekštecis, kas tiek aktivizēts aknās un nierēs, lai varētu uzsākt savu darbību organismā, taču no vārda “hormons” nevajadzētu baidīties. Mums organismā ir ļoti daudz dažādu hormonu, kas nodrošina tā veselīgu attīstību un darbību. Hormona uzdevums ir kādai vielai likt kaut ko darīt, un D vitamīna viena no galvenajām funkcijām ir nogādāt kalciju šūnās. Kalcijs ir tas, kas nodrošina visas kaulu sistēmas – kaulu, zobu, matu, nagu, ādas – veselību. “Mēs varam uzņemt kalciju, cik vien gribam, bet, kamēr mūsu organismā nav D vitamīna, mēs nevaram kalciju novirzīt uz kauliem. Šī ir galvenā D vitamīna funkcija, taču bez tās D vitamīnam ir daudz citu funkciju. D vitamīns uztur organisma tonusu, muskuļu spēku, veicina normālu kalcija un fosfora uzsūkšanos. Tam ir liela nozīme imunitātes stiprināšanā, kas ir ļoti aktuāli Covid-19 laikā. Jāatceras, ka tam ir nozīme “lielajā” imunitātē, ne tikai cīņā pret akūtu vīrusu, tas samazina arī autoimūno slimību risku. D vitamīna deficīts tiek saistīts ar diabēta rašanos, dažādiem audzēju veidiem, sirds asinsvadu un hroniskām slimībām, kas saistītas ar traucējumiem imūnajā sistēmā,” stāsta Vizma Meikšāne. [1]

 

Kā zināt, vai bērnam pietiek D vitamīna?

Pēdējās rekomendācijas paredz, ka D vitamīns Latvijas iedzīvotājiem – gan pieaugušajiem, gan bērniem – ir jāuzņem vismaz no rudens līdz pat vasarai. Vasarā D vitamīna lietošanu var pārtraukt, ja ir labi laikapstākļi – ir saulains laiks – un visu gaišo dienas laiku atrodamies laukā. Taču, lai pasargātu ādu, lietojam saules aizsargkrēmus, un ne vienmēr ir ieteicams uzturēties tiešos saules staros. D vitamīns aktīvi veidojas tiešo saules staru ietekmē, bet mūsu klimata zonā tas ir īslaicīgi, turklāt slīpie saules stari nevar nodrošināt nepieciešamo D vitamīna daudzumu organismā. 

Ja saules stari krīt zemāk par 45 grādu leņķi, D vitamīna sintēzes efekts ādā praktiski vairs nenotiek. Ņemot to vērā, būtu pat ieteicams, dzīvojot Latvijā, lietot D vitamīnu visu laiku, bez pārtraukuma. 

“Novērojums ir, ka mēs bieži vien rudenī ieejam jau ar pazemu D vitamīna līmeni organismā, jo mums visbiežāk vasarā neizdodas uzņemt nepieciešamo tā daudzumu,” teic Vizma Meikšāne. Viņa atzīst, ka viens no veidiem, kā uzzināt, vai bērnam ir pietiekams D vitamīna daudzums asinīs, ir veikt asins analīzes, bet mazu bērnu noteikti nevajadzētu speciāli vest uz analīzēm, lai to uzzinātu. “Ja sanāk taisīt analīzes citu iemeslu dēļ, vecāki var palūgt, lai ārsts atzīmē arī D vitamīna noteikšanu asinīs. Jārēķinās, ka tas ir maksas pakalpojums – tas izmaksā nedaudz virs sešiem eiro,” teic speciāliste. Bērniem no gada līdz 10 gadu vecumam ieteicams lietot 2000 vienību D vitamīna katru dienu. Vēlams to lietot regulāri visu gadu, tā nodrošinot pietiekamu šā vitamīna daudzumu organismā. Savukārt vecuma posms, kad D vitamīna daudzums parasti kļūst kritiski mazs, ir pusaudžu gadu, jo organismā notiek strauja augšana un tas D vitamīnu patērē vairāk, tāpēc pusaudžu vecumā šis vitamīns jālieto lielākās devās. 

 

Atceries!

  • Kāpēc jālieto? Kaulu sistēmas veselībai, imunitātei
  • Kad jālieto? Vismaz no agra rudens līdz pat pirmajam vasaras mēnesim
  • Rekomendētās D vitamīna devas 
    • 1–10 gadiem 2000 profilaktisko vienību diennaktī jeb SV*
    • 11–17 gadiem 4000 profilaktisko vienību diennaktī jeb SV
    • Pieaugušie 4000 profilaktisko vienību diennaktī jeb SV

* 1000 SV atbilst 25 mikrogramiem (µg) D vitamīna.

  • Optimāls D vitamīna daudzums asinīs: 45–55 ng/ml [2]

 

Kādu D vitamīna formu labāk izvēlēties

Kā neapjukt D vitamīna piedāvājumā? Vizma Meikšāne mierina – ir vienalga, kādu D vitamīna formu izvēlaties – kapsulas, eļļu, spreju, dražejas. “Galvenais, lai tā jums un bērnam ir ērta lietošanā, lai vitamīns tiktu uzņemts regulāri. Tam ir jābūt eļļas bāzes preparātam, jo D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns. Katram cilvēkam ir individuāla garšas sajūta, tāpēc var gadīties, ka kādam ģimenes loceklim piemērotāks būs viens, bet kādam cits vitamīna uzņemšanas veids. Ja ir neērti lietot kapsulas, ir pieejami pilieni, spreji vai želejdražejas. Savukārt vitamīns, kas būs jālieto tikai reizi nedēļā, nebūs piemērots lietošanai bērniem,” atšķirības vitamīnu veidos ieskicē speciāliste. 

 

  • Uzmanies!

Nevajadzētu pārcensties un lietot D vitamīnu lielās devās, kas var novest pie pārdozēšanas!

Reklāma
Reklāma

 

Vai ir jēga dzert to D vitamīnu, kas nav uz receptēm? Vai tas ir pietiekami stiprs?

“Viena ražotāja D vitamīns, kas tiek lietots bērnu praksē, ir M jeb kompensējamo zāļu sarakstā, un tam nepieciešama recepte. Tas ir tāpēc, ka šis preparāts ir reģistrēts kā medikaments. Latvijas Zāļu reģistrā zālēm šim preparātam ir noteikts recepšu zāļu statuss, jo tas ir D vitamīnu saturošs monopreparāts. Tas ir vitamīns, ko ģimenes ārsti var ar atlaidi izrakstīt bērniem līdz 3 gadu vecumam, ja bērnam ir aktīvs rahīts. Pārējos gadījumos šo preparātu var iegādāties tikai ar recepti. Bez receptēm ir pieejami citi kombinētie medikamenti, kur D vitamīns ir kopā ar citām aktīvām vielām, un pārtikas piedevas, kur šis vitamīns ir nelielās devās. 

Visu D vitamīna preparātu darbības mehānismi ir līdzīgi, līdz ar to var pirkt un lietot to vitamīnu, kas labāk patīk un ir pieejams, 

bet vēlams būtu pārliecināties, vai organismā D vitamīns ir pietiekamā daudzumā, veicot asins analīzes,” atšķirības skaidro speciāliste.

 

Ja D vitamīna līmenis asinīs ir 30 ng/ml, vai ir jālieto vitamīns?

30 ng/ml ir robežvērtība, un ar šādu rādītāju preparāts noteikti ir jālieto. Ja šī vērtība ir ap 30 ng/ml, tas nozīmē, ka tumšajā laikā, nelietojot D vitamīnu papildus, tas jau būs zem 30 ng/ml. Ja D vitamīnu neuzņem, tā līmenis var kristies diezgan strauji – jau 3–4 nedēļu laikā. “Savā praksē esmu ievērojusi, ka pēc izteiktiem saulainiem trīs vasaras mēnešiem D vitamīns, to papildus nelietojot, pietiek tikai trim nākamajiem mēnešiem. Nevar cerēt, ka īsajā vasarā uzņemtais D vitamīns mums pietiks visai garajai un skaudrajai ziemai,” pieredzē dalās speciāliste.

 

Vai D vitamīnu var uzņemt ar uzturu?

Ir pārtikas produkti, kas satur D vitamīnu, tomēr apēst to tādos apjomos, lai organismam pietiktu, varētu būt diezgan apgrūtinoši. No uzņemtajiem produktiem organisms asimilē tikai 10 % D vitamīna. Caur ādu asimilē 90 % nepieciešamā D vitamīna. D vitamīns ir atrodams treknajās zivīs, siļķēs, sardīnēs, mencu aknās, olas dzeltenumā, sviestā, arī sēnēs. Taču šie ir produkti, kurus pašus par sevi ikdienā bieži neēdam, tāpēc D vitamīnu nepieciešams uzņemt papildus.

 

Tā nav modes lieta 

Nevar apgalvot, ka D vitamīns ir kļuvis par modes lietu. Kā uzsver Vizma Meikšāne, šobrīd ir ļoti daudz pētījumu, kas pierāda šā vitamīna nozīmi cilvēka veselības uzturēšanā un daudzu hronisku slimību profilaksē. Viņa norāda arī uz to, ka agrāk bija pavisam cits dzīvesveids un citi apstākļi. “Pozitīvi bija tas, ka agrāk bērni augu dienu pavadīja laukā, svaigā gaisā, kas ir viens no D vitamīna profilakses veidiem, bet nepietiekami Latvijas apstākļiem. Tā kā toreiz nebija D vitamīna preparātu, tika ieteikts zīdaiņiem jau no 3 mēnešu vecuma sākt profilakses D vitamīna uzņemšanu ar ceturtdaļu olas dzeltenuma, kas satur tikai desmito daļu no dienas devas. Tas bija nepietiekami. Bērniem bija daudz vairāk rahīta pirmsstāvokļu, arī zobu stāvoklis bija sliktāks. Jāpiebilst, ka olas dzeltenumā optimāls D vitamīna daudzums var būt tikai brīvībā augošām vistām,” situāciju agrāk un tagad ieskicē speciāliste. 

 

Atsauces:

  1. Immunologic effects of vitamin D on human health and disease. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/32679784/
  2. Latvijas iedzīvotājiem D vitamīns jāuzņem papildus. Pieejams: https://www.rsu.lv/aktualitates/latvijas-iedzivotajiem-d-vitamins-jauznem-papildus