Laižam uz Zemgali – ko redzēt un piedzīvot tajā pusē?

Atklāt mazāk zināmo

Ar mērķi veicināt vietējo tūrismu un atklāt visu skaisto un interesanto Zemgales pusē Zemgales plānošanas reģions kopā ar visām novada pašvaldībām sācis tūrisma veicināšanas akciju “Zemgale aicina!”. Tās laikā ikviens aicināts gan no jauna un varbūt pavisam citādi nekā līdz šim ieraudzīt to, kas atrodams un citu iekopts apkārtnē, gan tiešā un pārnestā nozīmē ar visām maņām iekosties novadu piedāvājumā.

Akcija noritēs līdz pat nākamā gada februārim, un tā sadalīta piecos tematiskos ciklos: daba, aktīvā atpūta, gardēžiem domātais, svētki un vēsture, kā arī vēl atsevišķi – ziemas aktivitātes. Jeb citiem vārdiem – katram būs iespēja novada piedāvājumā atrast kaut ko sev interesantu. 

Bet ar ko tad Zemgales iepazīšanu sākt? Protams, ar došanos dabā!

Lielauces ezers Dobeles novadā. Foto: AS “Latvijas valsts meži” / Publicitātes foto

Dodies dabā!

Novadu piedāvājums īsākām un garākām pastaigām, skaistu ainavu un dažādu interesantu dabas objektu apskatei tiešām ir plašs. Katrā Zemgales novadā atrodamas gan īpaši veidotas dabas takas, gan parki un dārzi, kur var smelties iedvesmu un idejas arī sava zemes pleķīša izkopšanai.

Zemāk vien daži izcēlumi no visas šīs bagātības Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils un Jelgavas novadā, kā arī Jelgavas pilsētā. Katrā no šiem novadiem var atrast ko īpašu un līdz šim neredzētu, kas var arī ļoti pārsteigt.

Ūdensrijēji un kamielis Aizkraukles pusē 

Aizkraukles novadā, kas varbūt daudziem jau pazīstams ar savu gleznaino Kokneses dabas taku un Likteņdārzu, Daugavas ieleju, kā arī Staburaga piemiņas vietu, atrodamas arī mazāk zināmas pieturvietas. Tā Pļaviņās aplūkojams Skanstupītes trīspakāpju ūdenskritums – viens no nedaudzajiem Daugavas pieteku ūdenskritumiem, kas nav appludināts.

Dabas taku cienītājiem te ir iespēja atklāt ne tikai purvu un ainaviskas apkārtnes, bet doties arī pa Laimes Lāča un Spīdalas takām Skrīveros un Aizkrauklē. 

Korkuļu senlejā var ieraudzīt ūdensrijējus darbībā – tās ir vietas, kur upes gultnē vai tās tiešā tuvumā pazūd upītes ūdens. Savukārt tiem, kurus interesē dzīvnieki, saimniecībā “Karlīnas” ir iespēja apskatīt trušus, plīvurzosis, pāvus, fazānus un pat kamieli. Apskatīt, aptaustīt, pagaršot un pasmaržot 100 dažādus ārstniecības augus un uzzināt par to izmantojumu ikdienā var zemnieku saimniecībā “Ragāres” Skrīveros.     

Zemnieku saimniecībā “Ragāres” Skrīveros. Foto: ZS “Ragāres”

Pie rozēm un virtuālajiem zemgaļiem Bauskas novadā

Ar dažādiem dzīvniekiem un putniem var iepazīties arī Bauskas novadā, kur Mini zoo “Dobuļi” savu kolekciju papildina katru gadu un apmeklētājiem piedāvā arī atpūtas laukumu un piknika vietas ar galdiem. Taču noteikti vērts aizbraukt arī līdz Vecumnieku pagastā esošajai Zvirgzdes kāpai, kas uzskatāma par vienu no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā un izveidojusies jau 11 700 līdz 14 000 gadu p.m.ē. Kāpas virsotnē ierīkota skatu platforma, no kuras paveras gleznains skats uz koku galotnēm.

Protams, šajā pusē neiztikt arī bez pilīm. Rundāles pils dārzs ar savām rozēm komentārus vairs neprasa, vien jāatgādina, ka to ziedēšanas laiks ir tieši tagad – no maija līdz jūlija vidum.

Savukārt Mežotnes pilskalnā un Vīnakalna pilskalnā tam blakus var ne tikai izstaigāties pa īpaši izveidotām pastaigu takām, bet arī izmantot audiogidu un ar SAN aplikācijas palīdzību iepazīties ar virtuālajiem zemgaļiem Madi un Zīli.

Mini zoo “Dobuļi” Iecavas pagastā. Foto: “Dobuļu” arhīvs

Zvirgzdes kāpa Vecumnieku pagastā. Foto: Bauskas novada TIC / Publicitātes foto

Laimītes meklējumi Dobeles dārzos

Īpaši iekopti dārzi atrodami Dobeles novadā, kas daudziem jau pazīstams kā ceriņu svētvieta pavasarī. Taču noteikti vērts aplūkot arī mazākus dārzus. Piemēram, Klūgu ģimenes ainavu dārzs, kuru pie savas mājas Bērzes upes tuvumā ģimene sāka iekopt pirms 30 gadiem, atzīts par vienu no skaistākajiem Latvijā. Te, pamazām atsakoties no dārzeņu vagām, viss paveikts pašu spēkiem – gan dīķis izrakts, gan birztala iestādīta, turklāt saimnieki labprāt dalās savās zināšanās ar apmeklētājiem. Savukārt Beņķu ģimenes dārzā lieliski ar skaistumu sadzīvo arī praktiskais – līdzās smukumdārzam, kurā no agra pavasara līdz vēlam rudenim atrodami ziedi, te aug arī saknes, kalpojot par lielisku iedvesmu tiem, kas grib skaisti un praktiski apzaļumot arī savu dārzu vai pagalmu.

Kad dārzi apskatīti, Zebrenes pagastā vērts piestāt arī pie Krievkalniem – mežiem apaugušais valnis tiek uzskatīts par unikālu reljefa formu. Uz to ved gājēju taka, un tā augstākā vieta paceļas 149 m virs jūras līmeņa, paverot tālu panorāmas skatu uz Zemgales plašumiem. Savukārt veloceļojumu cienītājiem jāatzīmē, ka novadā ir divi marķēti velomaršruti – viens pa Auces apkārtni (Nr. 405), otrs apkārt Zebrus ezeram (Nr. 406), un abi vijas pāri pauguriem, atklājot ainaviskus skatus. Tāpat kā maziem, tā lieliem vērts izstaigāt Tērvetes dabas parka pasaku pasauli, kas ar katru gadu top tikai krāšņāka.

Klūgu ģimenes ainavu dārzs. Foto: A. Šiliņš / Dobeles novada TIC arhīvs

“Latvijas valsts mežu” dabas parks Tērvetē. Foto: J. Švītiņš / AS “Latvijas valsts meži” / Publicitātes foto

Pa baronu takām Jēkabpils pusē

Ne tikai pastaigu, bet arī izziņas takas piedāvā Zasas un Gārsenes muižu parki Jēkabpils novadā.

Zasas parka veidošana tika sākta baronu fon Zasu laikā tālajā 18. gadsimtā. Tagad parku uzskata par vienu no Sēlijas krāšņākajām un skaistākajām pastaigu vietām. Muižas parka takas stāsta baronu laika leģendas par Asaru akmeni, Mīlestības saliņu, Cukurkalniņu, Sūnu dīķi un citiem te sastopamiem objektiem. 

Savukārt Gārsenē pie lepnās baronu fon Budbergu pils plešas muižas parks ar vairākām izziņas takām. Kultūrvēsturiskā, Zaļā, Baronu, Krēslas stundas un Staburaga taka ir dažāda garuma. Tās ir piemērotas visai ģimenei un aicina iepazīt kopumā vairāk nekā 40 unikālus dabas objektus, tostarp dižakmeņus un dižkokus, kā arī ļauj ielūkoties noslēpumaino meža rūķu ikdienā.

Tiem, kas labprāt dabā laiku pavada aktīvāk – nūjojot, skrienot vai izmēģinot velotrases –, vērts aizbraukt līdz Kūku pagastā esošajam Laukezera dabas parkam. Te varēs atrast  labiekārtotas peldvietas un ir pieejama SUP noma. Vēl sava ceļojuma maršrutā jāiezīmē arī Taborkalns Sēlpils pagastā, kur nesen uzbūvēts skatu tornis, bet aktīvo dienas daļu var noslēgt saimniecībā “Boļāni” ar dziedošās sēļu saimnieces Maijas senajām teiksmām, lauku dzīves patiesībām un tradīcijām.

Brauciens ar SUP Laukezerā. Foto: Jēkabpils novada TIC arhīvs

Taborkalna skatu tornis. Foto: Jēkabpils novada TIC arhīvs

Savvaļas zirgi Jelgavas vidū

Taču, ja pastaigas laikā gribat sajusties kā baronu ģimenei piederīgais, jādodas uz Jelgavas novada dabas parku “Vilce”, pa kura takām var aiziet līdz pat pilskalnam, kas ir viena no ainaviski skaistākajām vietām Zemgales līdzeno lauksaimniecības zemju vidū. Nav brīnums, ka savulaik te bijušas iemīļotas baronu ģimenes pastaigu un medību vietas.

Savukārt pilsētā – starp Lielupes un Driksas upēm applūstošajās pļavās jeb Pilssalā – sastopama nozīmīga augu un putnu daudzveidība. Te ganās arī 80 savvaļas zirgi, un to visu var vērot no gandrīz divdesmit metru augstā skatu torņa.

Dabas parks “Vilce”. Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs

Pilssalas savvaļas zirgi. Foto: Jelgavas sabiedrisko attiecību pārvalde

Tā, dodoties no ūdensrijējiem pie rozēm un iedvesmas dārziem, cauri baronu takām līdz savvaļai pilsētas vidū, var atklāt Zemgali. Turklāt pa ceļam pagūt vēl daudz no visa kā – uzrāpties pilskalnos, iepazīties ar ārstniecības augu daudzveidību, orhidejām un tauriņiem, varbūt pārnakšņot glempingā un vēl, un vēl. Katram Zemgale atklāsies drusku citāda, tāpēc vajag braukt un baudīt pašam!