Izstāde: Anna Brigadere un Somija

Annas Brigaderes 150. dzimšanas dienai veltītā izstāde tiks atklāta 15. septembrī plkst. 16.00.

Rakstniecei Annai Brigaderei šogad apaļa jubileja – 150. dzimšanas diena. Viņa latviešu literatūras vēsturē iegājusi ne tikai tāpēc, ka uzrakstījusi pirmo pasaku lugu „Sprīdītis”, bet saistījusi savu lasītāju interesi arī ar stāstiem, novelēm, publicistiku, autobiogrāfisko triloģiju „Dievs, daba, darbs”, savu vienīgo romānu „Kvēlošā lokā”.
Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē Annas Brigaderes kolekcijā atrodami visdažādākie materiāli: draugu un paziņu fotogrāfijas, plaša bibliotēka, mākslas darbi un to reprodukcijas – dāvināti, pašas izvēlēti darbi, kuri raisījuši interesi un pārdomas.

Liekas, ka par rakstnieci zinām daudz, bet par Annu Brigaderi un Somiju?

1897. gadā Janis Rozentāls, sens rakstnieces paziņa, kopā ar aktieri Pēteri Ozoliņu dodas savā pirmajā ārzemju ceļojumā – apmeklē Skandināvijas rūpniecības un starptautiskās mākslas izstādi Stokholmā un Somiju.
1902. gada 3. novembrī Rīgā koncertē šeit vēl nepazīstamā somu dziedātāja Ellija Forsele, un starpbrīdī Janis Rozentāls rakstniecei nopietni bilst: „Es to somieti precēšu nost.”
Vai tad sākās Annas Brigaderes „tik senā mīlestība uz somu tautu”? Varbūt jau agrāk?

1903. gadā Janis Rozentāls ar kundzi gatavojās pārcelties uz jauno dzīvokli Alberta ielā 12–9, nams jau bija pabeigts. Gada beigās Anna Brigadere uzraksta savu „Sprīdīti”. Nākamā gada sākumā lugu bija plānots izdot grāmatā, un grāmatas vākam vajadzēja zīmējumu. Par šī zīmējuma autoru kļuva Janis Rozentāls, mākslinieks, pie kura ciemojoties, rakstniecei bija īpašas privilēģijas – būt kopā ar viņu darbnīcā, mākslas darbu radīšanas brīdī, vērot darba procesu:
„Būt ciemā pie Rozentāla – sevišķi augšā, darbnīcā ar maigo jumta gaismu – aplaimojoša priekšrocība. Ciemiņu, kas neprasīja ceremonijas, Rozentāls dažkārt pieņēma arī darba stundā. Tad varēja sēdēt uz platā dīvāna un aizmirsties interesantā sarunā.”
Ne velti vēlāk romānā „Kvēlošā lokā” rakstniece darbojošos personu lokā ieved arī Rozentālus – mākslinieka Lejas ģimeni, precīzi aprakstot Rozentālu dzīvokļa viesistabu un darbnīcu.
Pie Rozentāliem Anna Brigadere viesojās bieži – gan mājas koncertos, gan literāros vakaros. Te viņa dzirdēja somu valodu, bija lieciniece somu un latviešu kultūras līdzāspastāvēšanai.

1923./1924. gadā Annas Brigaderes „Sprīdīti” iestudē Nacionālajā teātrī Helsinkos.

Autorei nav bijis lemts būt lugas skatītāju vidū, tāpēc 1924. gada 10. janvārī  viņa raksta: „Dziļi iepriecināta, ka manai lugai ir lemts parādīties uz man tik tuvās un mīļās somu tautas skatuves, sūtu vissirsnīgākos sveicienus somu nacionālā teātra vadībai, viņa māksliniekiem, manas lugas tulkotājai un visiem „Sprīdīša” skatītājiem.”
Šai pašā dienā Ellija Rozentāle savās mājās Rīgā rīko pieņemšanu un dāvā rakstniecei albumu ar ierakstu: „Anna Brigader un citi mīļie viesi! Esiet sveicināti manā mājā! Es ļoti priecājos redzot Jūsu mazo pulciņu šeit kopā. Starp Somiju un Latviju pašreiz ir ziema un ledus, bet es droši zinu to, ka mūsu sirdis ir pilnas saules un pavasara, jo šovakar mūsu sirdis un jūtas ir pie Annas Brigader mazā un mīļā Sprīdīša, kurš ar drošiem soļiem šovakar soļo pa Helsinku teātra skatuvi. Esmu droša, ka viņš nepāries somu skatuvi neatstājis tur pēdas, bet droši tuvinās vēl stiprāk Somijas un Latvijas draudzību. Es ceru, ka arī turpmāk nākotnē mūsu Anna Brigader citi darbi parādīsies uz Somijas skatuves.”

1924. gada maijā Anna Brigadere un Ellija Rozentāle kopā ar Reitera kori apmeklē Somiju, kur koris ar lieliem panākumiem koncertē Helsinkos un Viborgā. Rakstniece iepazīstas ar Helsinku ievērojamākajām vietām, gūst jaunus draugus un uzstājas ar runu:
„Mēs esam atbraukuši zemē, kura ir tik runīga, ka pat akmeņi še runā, pat klintis.
Nerunā izplūstošā lirismā, bet asā, dramatiskā valodā. Ne vārda par daudz, ne vārda par maz. Tā mēs gribam, un tā vajaga. (..) Mēs esam paraduši skatīties uz Somiju kā uz paraugu. Viņa mūs iedvesmojusi cīņās pēc patstāvības. Mēs esam drebējuši par Somiju, kad tā, tāpat kā mēs, smaka zem varmācības kulaka: vai viņa uzvarēs vai kritīs. Un, kad viņa uzvarēja, mēs gavilējām. Jo tā uzvara bij arī mūsu uzvara. (..)
Tātad, ja es runāju par somu rakstura saskaņu, tad somu sievietei, bez šaubām, piederēs somu vīrietim līdzvērtīga loma! Ne vecā Vakareiropas tautu izsmalcinātība un korupcija mums vajadzīga, bet ziemeļnieku sievietes tikumiskais spēks!”

No šī brauciena rakstniece pārved skatu kartes, suvenīrus, Helsinku pilsētas plānu, Mailas Talvio grāmatas.
Līdz mūža beigām Anna Brigadere saglabāja draudzību ar Rozentālu dzimtu un mīlestību uz Somiju.

Izstāde atvērta līdz 11. decembrim.