Izdota mūsdienu meditācijas meistara Šrī Činmoja grāmata “Prieka spārni”
Ceļā pie latviešu lasītāja dodas izcilā mūsdienu meditācijas meistara, mūziķa, mākslinieka, Mahātmas Gandija miera balvas un UNESCO medaļas laureāta Šrī Činmoja (1931-2007) grāmata “Prieka spārni”. Grāmatu tulkojis filosofijas un reliģisko ideju pasniedzējs un Šrī Činmoja māceklis Valdis Svirskis. Grāmatu klajā laidis “Apgāds Zvaigzne ABC”.
Grāmatas vāku rotā autora zīmēts putns, kas jau ir atvēzējis spārnus lidojumam un ir gatavs būt par mūsu ceļvedi iekšējā miera un dvēseles piepildījuma meklējumos. Šajā darbā lasītājs varēs iepazīties ar dziļu un reizē ļoti vienkāršu skatījumu uz meditāciju un garīgās pilnveidošanās pamatvērtībām – mīlestību, līdzcietību, iekšējo mieru, patiesumu, piedošanu, prieku, pacietību utt. Grāmatas vērtību nosaka tas, ka atšķirībā no vairuma līdz šim latviešu valodā izdotajām šādas tematikas grāmatām “Prieka spārnu” autors nav citu cilvēku ideju pārstāstītājs vai teorētiķis, bet gan tiešas iekšējās pieredzes nesējs, kas kopš 12 gadu vecuma sasniedzis augstākās jogas pakāpes un 37 gadus sabiedriskā kārtā vadījis miera meditācijas grupu ANO mītnē Ņujorkā. Grāmatas lappusēs vienkāršā un sirsnīgā veidā atklājas viņa gadu desmitu pieredzes bagātība.
Garīgās un fiziskās pilnveidošanās tematika, meditācija, joga kļūst arvien aktuālāka un arī Latvijā jūtami pieaug to cilvēku skaits, kas iedziļinās šādos jautājumos un meklē savu ceļu, meklē atbildes uz dzīves lielajiem jautājumiem.
Šrī Činmojs tiecas parādīt to, cik patiesībā praktiski nozīmīgas ir tikumiskās vērtības mūsdienu cilvēka un sabiedrības dzīvē; viņš uzsver, ka tieši tikumiskās vērtības un to izkopšana ir meditācijas un jogas pamatsūtība, kas var viegli piemirsties, sastopoties ar neskaitāmām reklāmām, kurās joga asociējas vien ar vingrošanu slaidumam, bet garīgā pilnveidošanās līdzinās ceļojumam uz tālām zemēm vai kādu mistiku.
Grāmata sniedz praktiskus padomus, kā var pārspēt šķēršļus, kurus mūsu dzīvē rada nedrošība, šaubas, nemiers, skaudība un bailes. Autors atgādina lasītājam, ka, pieturoties sirds skatījumam uz dzīves samezglojumiem, to risināšana kļūst nesalīdzināmi vienkāršāka. Ja cilvēks tieksies būt patiess savās domās, tīrs savās jūtās, tad viņam nevajadzēs dzīties pēc laimes, jo tā pati steigsies viņam pretī. Ja esam pieļāvuši kļūdu, neskatoties uz vislabākajiem centieniem, mums jāatceras, ka labāk ir tiekties pilnveidot sevi, nevis vaimanāt par pagātnes neveiksmēm.
Grāmatu ļoti viegli lasīt, un tai ir liels ierosmes spēks, tā var iedvesmot mūs nebūt vienaldzīgiem pret sevi, savu dzīvi un pasauli, allaž tiekties pēc izaugsmes un atbalstīt savu tautu un cilvēci to tīrākajos un patiesākajos centienos.
Autors atgādina lasītājam, ka “vienīgi apmierinot iekšējās dzīves izsalkumu, patieso nozīmi iemanto arī mūsu ārējā dzīve… katram no mums ir jātiecas darīt otru laimīgu, jo, vienīgi esot laimīgiem, mums var būt miers. Ja mums izdosies patiesi un ar mīlestību kādu padarīt laimīgu, tad šim cilvēkam būs vienīgi labestīga attieksme pret mums. Tā no laimes mēs iemantojam mieru un no miera iegūstam laimi.”
“Mūsu sabiedrībai ļoti svarīgi ir apjaust sirds vienojošo spēku, lai pārvarētu nedrošību un negatīvismu. Kā tad var rasties šāda izmaiņa sabiedrībā? Vien tā, ka katrs no mums centīsies praktiski spēcināt savas sirds īpašības, savus prieka spārnus.” Valdis Svirskis, tulkotājs.