No 2027. gada varētu tik palielināta valstī noteiktā minimālā alga

Jautājums par minimālās mēneša darba algas apmēru 2027. gadā iekļauts ceturtdienas Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes darba kārtībā.

LM ziņojumā norādīts, ka minimālajai algai jāatbilst 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Vidējā bruto alga 2025. gadā bija 1815 eiro, tādēļ minimālā alga nākamajam gadam aprēķināta 834,9 eiro apmērā, to noapaļojot līdz 835 eiro. Tas būtu par 55 eiro jeb 7% vairāk nekā šogad, kad minimālā alga ir 780 eiro.

Valdība 2024. gadā vidēja termiņa plānā paredzēja minimālo algu 2027. gadā paaugstināt līdz 820 eiro, bet 2028. gadā līdz 860 eiro. Šāda pieauguma fiskālā ietekme jau ņemta vērā valsts budžetā.

LM secina, ka nepieciešama vienošanās, lai salāgotu budžeta ietvarā paredzēto minimālās algas palielinājumu ar pieaugumu, kas izriet no noteiktās 46% atsauces vērtības. Minimālā alga 820 eiro apmērā veidotu 45,2% no iepriekšējā gada vidējās algas, bet 835 eiro - 46%.

Latvijas Bankas vērtējumā iepriekš plānotais minimālās algas pieaugums līdz 820 eiro būtu tuvs noteiktajam līmenim, savukārt arodbiedrību rosinātais pieaugums līdz 835 eiro precīzi atbilstu 46% proporcijai.

Paaugstinot minimālo algu līdz 835 eiro un neapliekamo minimumu līdz nākamgad paredzētajiem 570 eiro, darba ņēmējs bez apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas saņemtu 702,10 eiro. Ja minimālā alga tiktu celta līdz 820 eiro, neto alga būtu 692,11 eiro.

LM ziņojumā arī norādīts, ka pērn vidēji 131 815 darba ņēmēji jeb 17,1% saņēma minimālo algu vai mazāk. Privātajā sektorā tādu bija 97 092 jeb 18,3% strādājošo, bet sabiedriskajā sektorā - 30 515 jeb 13,3%.

Savukārt reģionos minimālās algas vai mazāku ienākumu saņēmēju īpatsvars svārstījās no 14,9% Pierīgā līdz 22,4% Latgalē. Vislielākais (39,1%) šādu darbinieku īpatsvars bija citu pakalpojumu nozarē, 31,6% īpatsvars bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, savukārt operācijās ar nekustamo īpašumu - 27,9%.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 29,9% strādājošo ar pamata vai zemāku izglītību, 20,5% darbinieku ar vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību un 10% darbinieku ar augstāko izglītību.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijā minimālā alga šogad ir otrā zemākā Eiropas Savienībā, apsteidzot vienīgi Bulgāriju, kur tā ir 620 eiro. Lietuvā minimālā alga šogad ir 1153 eiro, bet Igaunijā - 946 eiro. LM norāda, ka Lietuvas bruto minimālajā algā ir iekļautas arī darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Jau ziņots, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosinājusi minimālo algu 2027. gadā celt vismaz par 55 eiro - līdz 835 eiro mēnesī. Arodbiedrības ieskatā minimālā alga jāvērtē kopā ar neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Tāpat LBAS rosinājusi pārskatīt un paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, uzsverot, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir kritisks atbalsts ģimenēm, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.