Plāno izmaiņas trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanā

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu uz trim mēnešiem paredzēts piešķirt mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā. Trīs mēnešu termiņu paredzēts piemērot arī tad, ja persona sasniegusi pensijas vecumu vai tai noteikta invaliditāte, bet vecuma pensija, invaliditātes pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vēl nav saņemts pilnus trīs mēnešus. Tāds pats termiņš paredzēts citas valsts vecuma pensijas saņēmējiem.

LM skaidro, ka šo personu ienākumi sākotnēji var būt mainīgi. Patlaban mājsaimniecībām bez darbspējīgām personām statusu un pabalstus piešķir uz sešiem mēnešiem arī tad, ja pensijas izmaksa tikai sākta, tādēļ sociālā palīdzība var pārklāties ar pensijas maksājumiem.

Savukārt uz sešiem mēnešiem GMI pabalstu un statusu paredzēts piešķirt mājsaimniecībām, kurās ir tikai valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kuri attiecīgos maksājumus saņem ilgāk par trim mēnešiem. Tas attieksies arī uz mājsaimniecībām, kurās kopā ar šiem cilvēkiem dzīvo bērni.

Mājsaimniecībai jāsadarbojās ar sociālo dienestu

Atsevišķos gadījumos pabalstu un statusu varēs piešķirt uz vienu mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz noteiktos sliekšņus, bet tā neatbilst citiem sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumiem. Šajā laikā mājsaimniecībai būs jāsadarbojas ar sociālo dienestu, lai neatbilstību novērstu.

Materiālo situāciju paredzēts vērtēt par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem, bet iztikas līdzekļu deklarācijas derīguma termiņš atbildīs laikam, uz kuru piešķirts statuss un pamata sociālās palīdzības pabalsti.

Plānots arī paplašināt maksājumu loku, kurus neuzskata par mājsaimniecības ienākumiem, tajā iekļaujot sociālo stipendiju "Studētgods", bezdarbnieka stipendiju par dalību Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumā "Darba izmēģinājums" un apdrošināšanas atlīdzību.

Par ienākumu neuzskatīs arī citas personas sniegtu atbalstu mājokļa izdevumu segšanai, ja mājsaimniecība nesaņem mājokļa pabalstu vai tas nesedz izdevumus pilnā apmērā. Vienīgā mājokļa kredīta pamatsummas un procentu maksājumus, kā arī maksātos uzturlīdzekļus bērnam paredzēts noteikt par summām, par kurām samazina mājsaimniecības ienākumus.

Izmaiņas plānotas arī īpašumu vērtēšanā. Paredzēts atteikties no prasības pārbaudīt, vai mājsaimniecībai piederoša dārza māja tiek izmantota tikai vasaras periodā, jo sezonālo izmantošanu esot sarežģīti pārbaudīt un šāda pārbaude rada administratīvo slogu sociālajiem dienestiem.

Personai, kura saņem grupu mājas jeb dzīvokļa pakalpojumu, sociālās palīdzības saņemšanu neietekmēs viens tai piederošs nekustamais īpašums, kurā tā dzīvoja iepriekš un varēs atgriezties pēc pakalpojuma saņemšanas. Īpašumu vērtēšanā paredzēts ņemt vērā arī tiesiskajā valdījumā esošus īpašumus, kurus persona faktiski lieto un ar kuriem var rīkoties, lai gan īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā.

Mājokļa pabalstu plānots piešķirt uz iztikas līdzekļu deklarācijas periodu, bet izmaksāt tikai par tiem mēnešiem, kuros mājsaimniecība nespēj segt mājokļa izdevumus, piemēram, apkures sezonā.

Paredzēts noteikt, ka pabalsts nevar pārsniegt aprēķinā iekļauto faktisko mājokļa izdevumu summu. Ja pēc lēmuma pieņemšanas izdevumi palielināsies, sociālais dienests pēc iesnieguma un maksājumus apliecinošu dokumentu saņemšanas varēs pārrēķināt pabalstu par iepriekšējiem trim mēnešiem.

Pamata pabalstu plānots izmaksāt reizi mēnesī

Atkārtotu aprēķinu varēs lūgt arī tad, ja mājokļa pabalsts sākotnēji nebūs piešķirts, bet mājokļa izdevumi vēlāk palielināsies. Ja mājsaimniecības materiālā situācija nebūs mainījusies, to nevajadzēs vērtēt atkārtoti.

Pamata sociālās palīdzības pabalstus paredzēts izmaksāt reizi mēnesī. Izņēmums būs mājokļa pabalsts individuālajai apkurei, kuru varēs aprēķināt reizi gadā un izmaksāt vienā vai vairākās reizēs, tostarp avansā. Pēc avansa izlietošanas būs jāiesniedz izdevumus apliecinoši dokumenti.

Mājokļa pabalstu vispirms plānots pārskaitīt apsaimniekotājam, pakalpojumu sniedzējam vai kurināmā piegādātājam. Ja tas nebūs iespējams, pabalstu paredzēts pārskaitīt iesniedzējam vai izmaksāt skaidrā naudā.

Pabalsta aprēķinā iekļaujamo izdevumu sarakstu plānots papildināt ar siltumenerģijas skaitītāju, rēķinu piegādes un individuālo dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu izmaksām. Aprēķinā nevarēs iekļaut parādus un ar tiem saistītos maksājumus.

Sociālo palīdzību un statusu paredzēts nepiešķirt, ja iesniegumā būs sniegtas nepilnīgas vai nepatiesas ziņas, mājsaimniecības locekļi nepildīs noteiktos līdzdarbības pienākumus vai traucēs dzīvesvietas apsekošanu. Atbalstu varēs liegt arī tad, ja persona nebūs reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā un nepildīs bezdarbnieka pienākumus.

LM uzsver, ka līdzdarbības pienākumi jānosaka pēc individuālās situācijas izvērtēšanas, ņemot vērā personas iespējas un samērīgumu, īpaši tad, ja tā aprūpē bērnu, ir pensijas vecumā vai tai ir invaliditāte.

Noteikumu projekts nodots publiskajai apspriešanai līdz 6. augustam, un par to vēl būs jālemj valdībā. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

LM vērtējumā noteikumu projekts nemainīs sociālās palīdzības apmērus un neradīs papildu izdevumus valsts vai pašvaldību budžetiem.