Neskatoties uz vecāku protestiem Baldones sākumsskolu pievieno vidusskolai

Gan domes priekšsēdētāja Viktorija Baire (JV), gan citi deputāti, kuri atbalstīja sākumskolas reorganizāciju, uzsvēra, ka lēmumu pieņemšana jābalsta datos, un tie rādot demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un bērnu skaita samazinājumu.

Tāpat tika pausts viedoklis, ka, skolas apvienojot, būs iespējams nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem bērniem.

Kā liecina Ķekavas pašvaldības mājaslapā publicētā informācija, statistika liecinot par būtisku bērnu skaita samazinājumu. Baldonē 2019. gadā reģistrēti 79 jaundzimušie, savukārt 2025. gadā - 49, kas ir samazinājums par 38%.

Savukārt Ķekavas novadā 2019. gadā dzimuši 463 bērni, bet 2025. gadā - 278, kas veido samazinājumu par 40%. Šīs tendences tieši ietekmē nākamo gadu skolēnu skaitu un klašu komplektāciju.

Pašvaldība apgalvo, ka Baldones vidusskolā ir izveidota pilna atbalsta personāla komanda, pieejama atbilstoša infrastruktūra un administratīvā kapacitāte, lai vienotā institucionālā struktūrā nodrošinātu kvalitatīvu pamatizglītības pirmā posma īstenošanu.

Apvienošanas rezultātā sākumskolas skolēniem tiek solīts nodrošināt pilnvērtīga atbalsta komandas pieejamību, tostarp speciālā pedagoga, logopēda, sociālā pedagoga un pedagoga palīgu sistemātisku iesaisti mācību procesā.

Tiek solīta plašāka mācību infrastruktūra, tai skaitā sporta un STEM telpas, kā arī daudzveidīgāks interešu izglītības piedāvājums.

Savukārt, tie, kas iebilda pret skolu apvienošanu, norādīja uz pretējo situāciju, uzsverot, ka tieši mazākās klasēs iespējams nodrošināt kvalitatīvāku un bērniem draudzīgāku izglītības procesu, nekā lielās klasēs.

Arī slēdzot skolas pedagogu nepietiek

Deputāte Ineta Romanovska (LRA) aicināja balsot pret sākumskolas reorganizāciju. Viņa uzsvēra, ka statistikas datus var interpretēt dažādi un ne visas prognozes piepildās. Piemēram, solījums, ka slēdzot skolas, tiks mazināts pedagogu trūkums, nav piepildījies. Skolas tiek slēgtas, bet skolotāju joprojām nepietiek.

Tāpat viņa norādīja uz problēmām, īstenojot skolās iekļaujošo izglītību. Šis princips esot pārņemts no skandināvu skolām, taču Skandināvijā katrā šādā klasē esot divi skolotāji, bet katram problemātiskajam bērnam esot savs asistents, turklāt klasē esot atsevišķa telpa, uz kuru var aizvest bērnu, kurš ir "satrakojies" vai kuram ir citas problēmas turpināt mācību procesu stundā.

Latvijas skolās šāds atbalsts netiekot nodrošināts, bet tiekot palielinātas klases, kas neļauj nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu. Romanovska aicināja deputātus pārstāt dzīvot utopijā, atrauti no reālās situācijas.

Deputāte norādīja, ka skolēnu skaits Baldones sākumskolā pieaudzis no 70 uz 83 un skola ir saglabājusi savu dzīvotspēju, lai gan tai netika ļauts atvērt divas pirmās klases, bet tikai vienu.

Vai 800 iedzīvotāju balsis neko nemaina?

Romanovska arī norādīja uz iedzīvotāju aktivitāti, aizstāvot skolas saglabāšanu. Ja 2025. gada pašvaldību vēlēšanās Baldonē divos iecirkņos nobalsoja 1960 iedzīvotāji, tad pret sākumskolas slēgšanu īsā laikā parakstījās aptuveni 800 iedzīvotāji. "Vai tiešām savāktās 800 balsis mums neko nenozīmē," retoriski jautāja deputāte.

Par sākumskolas reorganizāciju nobalsoja 12 Ķekavas novada domes deputāti, bet pret bija četri.

Plānots, ka reorganizācija stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī, paredzot viena mācību gada pārejas periodu skolēniem un viņu ģimenēm.

Pēc skolu apvienošanas, bērnus plānots pārcelt uz Baldones vidusskolā esošās Baldones Mākslas skolas telpām.