Plānots arī paaugstināt vairākus pabalstus – valdībā pieņemts ziņojums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā

Tas teikts informatīvajā ziņojumā “Par demogrāfiskās politikas attīstību”. Informatīvais ziņojums ir starpnozaru vienošanās veikt demogrāfiju veicinošu rīcībpolitiku, ziņo Aiga Isajeva, Labklājības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja.

Novērtējot pieņemtā ziņojuma nozīmīgumu, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver: "Šis ir nozīmīgs pirmais solis ceļā uz pārdomātu, ģimenēm draudzīgu un uz ilgtermiņu vērstu demogrāfisko politiku. Tas skaidri iezīmē galvenos rīcības virzienus un konkrētus pasākumus, kas jāīsteno, lai stiprinātu ģimeņu labklājību, mazinātu nabadzības riskus un radītu labvēlīgu vidi bērnu audzināšanai. 

Taču šodienas lēmums ir tikai sākums. Tagad mums visiem kopā ir jāspēj pāriet no vārdiem pie darbiem – nākamais solis ir šo prioritāšu iekļaušana valsts budžetā. 

Tikai nodrošinot stabilu un pietiekamu finansējumu, mēs varēsim īstenot iecerētos atbalsta pasākumus praksē – sākot no palielinātiem pabalstiem un labākas pirmsskolas pieejamības, līdz pat mājokļu un veselības aprūpes risinājumiem jaunajām ģimenēm. Latvijas nākotne ir mūsu bērnos un ģimenēs, un valsts politikai to beidzot jāatspoguļo arī reālos darbos."

Ziņojumā norādīts, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē. Ar to domāti pabalsti ģimenēm ar bērniem, t.i., bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam, ģimenes valsts pabalsts, atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Labklājības ministrijas ieskatā īpaši svarīga ir ilgtermiņa pabalstu pārskatīšana, jo tas var būtiski ietekmēt ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitāti un mazināt nabadzības riskus, kas Latvijā ir augsti tieši ģimenēm ar bērniem.

Dokumentā uzsvērta nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā bērna pieskatīšana, pirmsskolas izglītības pieejamība no 1 gada vecuma, kā arī ilgstošas aprūpes dažādība un pieejamība.

Tāpat nozīmīga ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, gaidot bērnu, psiholoģiskais atbalsts, bērnam piedzimstot, padoms un psiholoģiskais atbalsts vecākiem.

Labklājības ministrijas priekšlikumi 2026. gadam paredz materiālā atbalsta pilnveidi ģimenēm ar bērniem, palielinot bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam un sasaistot to ar ienākumu mediānu, kā arī attiecīgi palielinot sociālās iemaksas no paaugstinātā pabalsta apmēra. 

Paredzēts paaugstināt arī bērna piedzimšanas pabalstu, kā arī plānots ģimenes valsts pabalstu izmaksāt par augstskolu studentiem līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai. 

Tāpat plānots uzlabot atbalstu ārpusģimeņu aprūpē esošo un adoptēto bērnu aprūpei, pārskatot pabalstus aizbildnim, adoptētājiem, audžuģimenēm, ieviešot specializēto audžuģimeņu atbalsta pasākumus un paplašinot ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumus.

Ekonomikas ministrijas priekšlikumi paredz 2026. gadā veicināt mājokļu pieejamību ģimenēm un jaunajiem speciālistiem (piemēram, zemas īres maksas mājokļu būvniecība reģionos, mājokļu garantiju programma, Altum hipotekārā kreditēšana reģionos), rodot iespēju šos pasākumus īstenot par iekšējiem resursiem. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas iesniegtais priekšlikums paredz ieviest jaunu papildu atbalstu ģimenēm mājokļu jautājumos, paredzot piešķirt subsīdiju (grantu) ģimenēm mājokļa aizdevuma pamatsummas dzēšanai, ja ģimenei piedzimst bērns un tai ir aktīva Altum mājokļa garantija.

Veselības ministrijas priekšlikumi prioritārajiem pasākumiem 2026. gadam demogrāfijas uzlabošanai paredz plāna projekta “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.-2027. gadam” īstenošanu, primārās un sekundārā slimību profilakses uzlabošanu, kā arī grūtnieču, jaundzimušo un bērnu veselības aprūpes pilnveidošanu. Tāpat plānots īstenot pilotprojektu ar mērķi ieviest vecmāšu mājvizītes sievietei grūtniecības laikā, pēcdzemdību periodā un zīdainim, palīdzot sagatavoties dzemdībām, pēcdzemdību periodā – novērtēs veselības, psihoemocionālo stāvokli, dzīves apstākļus un potenciālos riskus.

Valsts kancelejas iesniegtie priekšlikumi paredz attīstīt pakalpojumus bērniem – bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta ieviešana izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās un jauna īslaicīgas izmitināšanas pakalpojuma izveide nepilngadīgām personām bezpalīdzības stāvoklī krīzes situācijās.

Par iesniegtajiem priekšlikumiem nepieciešamo papildu finansējuma piešķiršanu būs vēl jālemj gan valdībai, gan Saeimai, pieņemot 2026. gada budžetu.