LIZDA iniciatīva par neuzticības izteikšanu Čakšai pagaidām vāji atbalstīta

Pagājušās nedēļas sākumā Rīgā pie Ministru kabineta ēkas notika apjomīgs pedagogu pikets, ko, protestējot pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidoto jauno darba slodzes aprēķināšanas modeli, rīkoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

LIZDA vadība pēc piketa apņēmīgi devās uz valdības ēku, kuras foajē pavadīja ilgāku laiku. Pēcpusdienā sarunas ar IZM vadību tomēr notika un turpinājās vēl nākamajā dienā. Kādu rezultātu tās devušas? Vanaga uzskata, ka tikai piketa dēļ ministrija nepalielinās mācību stundu īpatsvaru slodzē atbilstoši citiem pienākumiem atvēlētajam apmaksātajam laikam, par ko bija bažas, un galvenais, ka ministrija ir atsākusi pārtrūkušo dialogu ar arodbiedrību.

Parakstu vākšana 

Lai gan LIZDA vadītāja Inga Vanaga pirms piketa medijiem norādīja, ka nozares ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") demisiju neprasīs, tomēr LIZDA pasākumā uzsāka parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu Čakšai, kam bija jānoslēdzas trešdien, 29. maijā. Tomēr parakstu vākšana pagarināta līdz 5. jūnijam.

Iemesls parakstu vākšanas pagarināšanai esot pedagogu aizņemtība eksāmenos, tamdēļ parakstu lapas vēl neesot apceļojušas skolas. Piketa dienā bija savākti aptuveni 1500 paraksti, bet līdz šodienai parakstu skaits pieaudzis līdz 2000.

Algu kalkulatori

Lai nomierinātu piketa dalībniekus un ļautu labāk pārskatīt pienākumus, izglītības ministre Čakša arī lepojās ar jaunu algas aprēķina kalkulatoru, kas atrodams ministrijas mājaslapā. Aprēķins rāda, ka viena pedagoga slodze ar pašu zemāko tarifu, ko piemēro tad, ja, piemēram, audzēkņu skaits ir neliels, tiek atalgota ar 1526 eiro, vēl papildus piemaksas par dažādiem pienākumiem, un daudzi pedagogi strādā arī papildus slodzes. IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa skaidroja, ka citiem pienākumiem, piemēram, izskaidrojošiem darbam atvēlētās stundas dažādās skolās var atšķirties atkarībā no skolēnu skaita vai priekšmeta.

Tikmēr arodbiedrības līdere Latvijas Radio gan pauda neapmierinātību ar šo kalkulatoru. LIZDA esot izstrādājusi pati savu aprēķina rīku, kas esot daudz labāks.

Prasības – neizprotamas?

Pirms gada notikušais pedagogu streiks ļoti aktīvās arodbiedrības vadībā tiešām deva būtisku algu pieaugumu un cēla arī arodbiedrības prestižu. Savukārt gadu ilgās stīvēšanās starp ministriju un arodbiedrību daudziem ir arī neizprotama.

Interesanti, ka pat piketa dalībnieku vidū bija vērojama neziņa, ko tieši ar slodžu sabalansēšanas vēlas pateikt arodbiedrība.

Šai pēdējai akcijai bija arī daudz kritiķu, kas gan atzina, ka pikets ir demokrātijas izpausmes forma. Piemēram, bijusī izglītības ministre, tagad Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāja vietniece Mārīte Seile norādīja, ka tikpat neskaidras, kādas mēdz būt Izglītības un zinātnes ministrijas darbības, ir arī arodbiedrības prasības, un tas raisa arvien jaunus konfliktus.

Rakstu pilnā apjomā var lasīt Lsm.lv