"Trešā bērna politika" ir devusi vērā ņemamus rezultātus

Tā sauktā trešā bērna politika ir bijusi auglīga, liecina gan statistika, gan ekspertu paustais. Tomēr viņi uzsver, ka jādomā, kā mudināt neatlikt pirmā un otrā mazuļa radīšanu.
Trešā un nākamo bērnu skaits pieaudzis arī Igaunijā, kur īstenota līdzīga taktika kā Latvijā. Turpretī Lietuvā, kur veicinošu pasākumu nav bijis, šis skaits palicis samērā nemainīgs.

FOTO: Shutterstock.com

Trešā un nākamo bērnu skaits pieaudzis arī Igaunijā, kur īstenota līdzīga taktika kā Latvijā. Turpretī Lietuvā, kur veicinošu pasākumu nav bijis, šis skaits palicis samērā nemainīgs.

Vērojamas arī pozitīvas tendences

Lai notiktu tautas ataudze, vienai sievietei vidēji būtu jābūt 2,1 bērnam, bet 2021. gadā šis koeficients bija tikai 1,57, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr, kaut gan kopumā bērnu vairāk nerodas, vērojama arī kāda pozitīva tendence. 

Biežāk nekā agrāk pasaulē nāk bērni, kuri saviem vecākiem ir trešā, ceturtā vai pat piektā atvase.

"Drīz pēc tam, kad pakāpeniski stājās spēkā demogrāfijas vai ģimeņu politikas uzlabojumi, trešo un nākamo bērnu strauji pieauga no 15% līdz 20%. Pēdējie dati patlaban ir redzami par 2021. gadu – tas ir jau pāri 24%," informē demogrāfs Ilmārs Mežs.

 

Maz potenciālo māmiņu

Iedarbīgs bijis ne vien materiālais atbalsts – lielāki valsts un pašvaldību pabalsti un dažādas atlaides, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu, bet arī sabiedrības attieksmes maiņa, norāda Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja, arī Nacionālās apvienības politiķe Elīna Treija. “Vairs nav kauna lieta, ka tev ir vairāk nekā divi bērni

Tas ir svarīgi šīm ģimenēm – nekaunēties par to, ka ir pieci bērni,” viņa uzskata.

Pašlaik uzlabot kopējos dzimstības rādītājus būtu ļoti sarežģīti, jo ir maz sieviešu reproduktīvā vecumā. Šodienas potenciālās māmiņas nākušas pasaulē 90. gados, kad kopumā dzima ļoti maz bērnu, un vēlāk viņu rindas vēl vairāk izretināja emigrācija ekonomisko krīžu gados.

 

Reklāma
Reklāma

Neatlikt pirmo bērnu!

Mērķtiecīgai demogrāfijas uzlabošanas programmai tomēr jābūt, pārliecināta E. Treija: “Tā cita politika ir neatlikt pirmo bērnu. Neatlikt otro bērnu. Ataudzes stratēģijā ir atrodami instrumenti, kas strādā.”

Pērn sagatavotajā Tautas ataudzes stratēģijā detalizētā izklāstā paredzēts gan atbalsts bērniem, gan ģimenēm, gan jauniešiem, patstāvīgu dzīvi uzsākot, gan reemigrācijas veicināšana. 

Zināšanai

  • Dzimstība Latvijā ir zema kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, bet sevišķi tā kritusies pēdējā laikā. 
  • Pērn piedzima tikai 15 535 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējos 100 gados. 
  • Pagājušā gadsimta 80. gados gadā piedzima virs 40 tūkstošiem bērnu.
  • Šajā gadsimtā visvairāk bērnu piedzima 2008. gadā – nedaudz vairāk par 24 tūkstošiem.

 

Vairāk lasi portālā lsm.lv.

Saistītie raksti