Izcilas personības, kuras paliks mūsu atmiņā. Viņu mūžs izdzisa 2022. gadā

Pavārs Mārtiņš Rītiņš, aktieri Ausma Kantāne, Svetlana Bless, Pēteris Liepiņš un Arnis Līcītis, ilggadējais policijas šefs Ints Ķuzis un daudzas citas izcilas personības aizvadītajā, 2022. gadā aizsauktas mūžībā.
Viņi iegūluši tautas piemiņā.

FOTO: Shutterstock.com

Viņi iegūluši tautas piemiņā.

Uztura mācības pamatlicējs, dietologs ZIGURDS ZARIŅŠ mūžībā aizsaukts 8. janvārī 84 gadu vecumā.

 

Aktieris ARNIS LĪCĪTIS mūzībā devās 21. janvāra vēlā vakarā, neilgi pēc 76. dzimšanas dienas. Viņš mēdza jokot: “ja mirs, tad tikai ziemā, sniegputenī!” Kopš bērnības viņam tā ļoti nepatika. Leģendārā aktiera bēru laikā pamatīgi sniga, bet, līdzko pavadītāji izklīda, sniegputenis pierima...

 

Grupas “Dakota” līderis EDVĪNS ZARIŅŠ mūžībā aizsaukts 28. janvārī 67 gadu vecumā. Neilgi pirms savas nāves viņš izteicies: lai vai kas notiek grupā, Dakotai ir jāspēlē un jāturpina darbība! 

 

Šefpavārs MĀRTIŅŠ RĪTIŅŠ nomira 11. februārī 72 gadu vecumā. Allaž dzīvespriecīgais Mārtiņš Rītiņš, arī būdams smagā stāvoklī, ļoti daudz jokoja un smējās. 

 

Filozofs, sociālantropologs, bijušais izglītības ministrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors ROBERTS ĶĪLIS mūžībā devās 19. martā, neilgi pēc savas 54. dzimšanas dienas. Roberts Ķīlis bija viens no sociālās antropoloģijas pamatlicējiem Latvijā un Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem, bet 2011. gadā iesaistījās politikā, kļūstot par izglītības un zinātnes ministru. 

 

Dailes teātra leģendārais aktieris PĒTERIS LIEPIŅŠ nomira 10. maijā neilgi pirms savas 79. dzimšanas dienas. Aktiera veselību sašūpoja pārslimota tuberkuloze. 

 

 

Rakstnieka ĒRIKA STREIČA mūžs aprāvās 20. maijā 82 gadu vecumā. Sava mūža pēdējās minūtēs Ēriks Streičs noskatījās pasaules hokeja čempionāta spēli, kurā Latvija uzvarēja Austrijas izlasi, bet tai sekoja sirsnīga telefonsaruna ar dēlu. Pašā vakarā Ēriks Streičs pēkšņi saļima savas dzīvesbiedres, žurnālistes Maijas Streičas acu priekšā.

 

Žurnālists IVO GOLDMANIS no dzīves šķīrās 27. maija naktī 50 gadu vecumā. Lai gan par viņa dzīvību ārsti slimnīcā cīnījās divus mēnešus, tomēr kovids izrādījās spēcīgāks.

 

Bijusī aktrise un politiķe AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE mūžībā devās 29. maija naktī 80 gadu vecumā. Viņai liktenīgs bija kritiens uz ielas, pēc kura māksliniece nokļuva slimnīcā ar galvas traumu. Teju mēnesi pēc pārciestās operācijas Ausma Ziedone-Kantāne pavadīja komā, tā arī neatgriežoties pie apziņas.

 

Leģendārais basketbola treneris ARMANDS KRAULIŅŠ mūžībā devās 1. jūlijā 82 gadu vecumā. Arī treneris par spīti spēku zudumamš nezaudēja savu humora dzirksti un centās būt možs garā līdz sava mūža pēdējai dienai.

 

Pieredzējušajiem kalnos kāpējiem – JĀNIM DREIMANIM un VITAI SKUJAI – liktenīgs izrādījās kāpiens Alpos. 20. jūlijā Latviju sasniedza vēsts, ka pēc kritiena abi gājuši bojā.

 

Bijušais Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis INTS ĶUZIS cīņā ar smagu slimību zaudēja 9. augustā 60 gadu vecumā. Viņš pauda, ka savā darba un dzīves pieredzē ir iemācījies uztvert faktus bez emocijām un nekrist panikā. To Ints Ķuzis aicināja darīt ikvienam, lai “slimība nepārņemtu ne psiholoģiski, ne fiziski, ne emocionāli”. 

 

Mākslas mecenāte un kolekcionāre DINA ZUZĀNE mūžībā devās 30. septembrī, divas dienas pirms savas 67. dzimšanas dienas. Dienu iepriekš viņas mājā tika svinēta mazdēla vārdadiena, un nekas neliecināja, ka kas tāds varētu notikt.

 

Aktrise SVETLANA BLESS aizsaulē devās 14. oktobrī 79 gadu vecumā. Lai arī aktrise nospēlējusi daudzas spilgtas lomas, desmit gadu garumā atveidojot Žurku Kornēliju, spilgtā atmiņā viņa iegūlusi tieši ar šo varoni.

 

Žurnāliste SANDRA LANDORFA mūžībā devās Ziemassvētkos 55 gadu vecumā. Viņa bija viena no darbīgākajām un profesionāli ražīgākajām personībām Latvijas drukātajos medijos.

 

 

2. janvāris

Māksliniece Nellija Darkēviča.

 

6. janvāris

Mākslas zinātniece, bijusī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Ināra Ņefedova.

 

21. janvāris

Gleznotāja Ilze Anna Fogele-Plēsuma.

 

2. februāris

Inženierzinātņu habilitētais doktors, politiķis, viens no 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem Rolands Rikards.

 

6. februāris

Futbola treneris, izcilais futbolists, futbolista Māra Verpakovska tēvs Ilmārs Verpakovskis.

 

15. februāris

Komponists, virsdiriģents Edgars Račevskis.

Reklāma
Reklāma

 

17. februāris

Latvijas pirmais tiesībsargs Romāns Apsītis.

 

26. februāris

Komponists, Eolikas dibinātājs Zigismunds Lorencs.

 

16. marts

Kādreizējais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.

 

29. marts

Rakstnieks Zigmunds Skujiņš.

 

11. maijs

Bērnu ķirurgs Egils Lavendelis.

 

18. maijs

Kinorežisors Rolands Kalniņš.

 

22. jūnijs

Gleznotājs un rakstnieks Uldis Zemzaris.

 

13. jūlijs

Kino zinātnieks Viktors Freibergs.

 

25. jūlijs

Dzejnieks Knuts Skujenieks.

 

6. septembris

Aktrise Helga Žīgure.

 

19. septembris

Dzejniece Lija Brīdaka.

 

26. septembris

Bijušais Rīgas mērs Māris Purgailis.

 

7. oktobris

Operdziedātājs Jānis Sproģis.

 

12. novembris

Ārsts Jānis Ķīsis.

Aktrise Velta Skurstene.

 

1. decembris

Mūziķis Haralds Sīmanis.

 

9. decembris

Dzejniece Velta Sniķere.

 

10. decembris

Bērnu ķirurgs Džeimss Rozītis.

Saistītie raksti