Vai vasarā ir papildus jāuzņem D vitamīns?

Varētu šķist, ka ar vasarā esošo saules gaismu vajadzētu pietikt, lai uzņemtu dienai nepieciešamo D vitamīna devu, bet D vitamīna sintēze nebūt nenotiek tik vienkārši un ātri. Ir vairāki faktori, kas ietekmē, vai mūsu organisms var vai nevar uzņemt D vitamīnu ar saules palīdzību. 

FOTO: Shutterstock.com

Dermatologi uzsver, ka pusdienlaiks, kas sakrīt ar D vitamīna sintēzei nepieciešamo saules novietojumu zenītā, nav pats labvēlīgākais brīdis, kad uzturēties saulē

Latvijā vasaras ir īsas un mākoņainas
Kā zināms, pie mums vasaras ir ne tikai ļoti īsas, bet arī ne vienmēr saulainas. Izrādās Latvijas kā ziemeļu valsts novietojums kartē nerada draudzīgus apstākļus D vitamīna dabiskai iegūšanai no saules gaismas visa gada garumā, bet vasaras laikā D vitamīna iegūšana ir stipri ierobežota. Lai notiktu D vitamīna sintēze, saulei nepieciešams pacelties vismaz 50 grādus virs horizonta – tas ir brīdis, kad ēna paliek īsāka par cilvēka augumu. Latvijā šāds saules leņķis pieejams tikai 3 mēnešus gadā. Pirmā diena, kad saule sasniedz šādu augstumu, ir 8. maijs – un arī tad vien uz 40 minūtēm! Tikai jūnija vidū mazāk nekā 4 stundas saules novietojums ir pateicīgs D vitamīna iegūšanai (no plkst. 10.30 līdz 14.20) pie nosacījuma, ka nav mākoņains un netiek lietoti saules UVB aizsargkrēmi. Pēc tam atkal D vitamīna iegūšanai labvēlīgais laiks dienā sarūk.

Vai ar vasaru pietiek, lai uzņemtu D vitamīnu visam gadam? 
Vasarā biežāk mēdzam doties atvaļinājumā, skolēnu vai studentu brīvlaikā un ceļojumos, kad ir iespēja izbaudīt laiku svaigā gaisā un, ja paveicas ar laika apstākļiem, pagozēties saulītē. Tomēr, lai uzņemtu un noturētu pietiekamu D vitamīna līmeni asinīs, to nepieciešams uzņemt katru dienu. Vasara ir tas laiks, kad mums būtu nepieciešams atgūt gada laikā zudušās D vitamīna rezerves un sasniegt optimālu tā līmeni, lai sagatavotos gada aukstajam laikam, kad sāksies izteiktāks gripas un augšējo elpceļu infekciju laiks. Tomēr Latvijas vasarā mums vienkārši trūkst iespēju "noķert" saulīti tajā laikā, kad tā ir pietiekami augstu pie debesīm labvēlīga D vitamīna iegūšanai.

Ko saule nodara ādai?
Dermatologi uzsver, ka pusdienlaiks, kas sakrīt ar D vitamīna sintēzei nepieciešamo saules novietojumu zenītā, nav pats labvēlīgākais brīdis, kad uzturēties saulē, īpaši, ja netiek lietoti krēmi ar UVA un UVB aizsargfiltriem. Ultravioletais starojums (UV), ko dod saule, var bojāt ķermeņa šūnas, bet laika gaitā radītie šūnu bojājumi uzkrājas un var veicināt ādas vēža attīstību. Atkārtota pārmērīga saules iedarbība var radīt ādas bojājumus, kas noved pie priekšlaicīgas novecošanās, grumbām, pigmenta plankumu veidošanās, labdabīgiem kārpveida izaugumiem uz ādas. Saules stari arī bojā redzi, kas savukārt var novest pie kataratas jeb saslimšanas, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos. Tās sekas ir redzes pasliktināšanās.

Reklāma
Reklāma

Kā sagatavot sevi gripas sezonai?
Zinātnieki vairākos pētījumos jau no 2015. gada ir atklājuši, ka D vitamīna daudzums organismā ietekmē, cik bieži mēs saaukstējamies un saslimstam ar gripu un augšējo elpceļu slimībām un cik viegli vai smagi norit slimības gaita. Tāpēc nepieciešams regulāri atcerēties par D vitamīnu.

D vitamīna līmeņa pacelšana nenotiek vienā dienā. Jārēķinās, ka šis process katram notiek ļoti individuāli – tas var prasīt no divām nedēļām līdz vienam mēnesim vai pat ilgāk. Līdz ar to vasara ir labākais laiks, lai sāktu stiprināt savu imūnsistēmu un sagatavot sevi nākamajai gripas sezonai, kas sāksies līdz ar rudens iestāšanos. 
Ja kādu iemeslu dēļ šobrīd nav iespējams noteikt savu D vitamīna līmeni, tad var lietot ieteicamās profilaktiskās D vitamīna devas: bērniem no 1-10 gadiem līdz 2000 SV/dienā, bērniem no 11 gadiem un pieaugušajiem līdz 4000 SV/dienā. Lai redzētu D vitamīna līmeņa izmaiņas asinīs pēc ārstnieciskā vai profilaktiskā kursa, atkārtotas D vitamīna analīzes ieteicams nodot ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem.