Par spīti Covid-19 saslimstības pieaugumam IZM aizvien uzstāj uz mācībām klātienē

“Mums vienmēr ir bijis uzstādījums, ka skolas ir pēdējās, ko slēdz, un pirmās, ko ver vaļā, bet skaidrs, ka, redzot, cik strauji aug saslimstība, var nākties spert izlēmīgus soļus, saprotot, ka veselības aprūpes sistēma ir kolapsa priekšā,” norādīja Muižniece.

Ministre vienlaikus atzina, ka valdības vilcināšanās saistībā ar stingrāku Covid-19 ierobežojumu ieviešanu un pienākumu vakcinēties atsevišķās profesijās nav nākusi par labu, tomēr viņa uzsvēra, ka atbalsta stingrus ierobežojumus arī turpmāk. 
 

“Mēs darām visu iespējamo, lai mācības būtu klātienē. Šādu sarunu par to, ka pēc brīvlaika varētu tikt slēgtas izglītības iestādes, nav,” sacīja Muižniece,

norādot, ka skolu skrīnings palīdz laikus konstatēt Covid-19 infekcijas perēkļus. 

Kopš 24.augusta izglītības iestāžu testēšanā pret Covid-19 vien 1,9% gadījumu konstatēta inficēšanās, norādīja ministre. Vienlaikus IZM secinājusi, ka košļājamā kociņu metode skolēnu testēšanā ir “ļoti ātri veicama un krietni draudzīgāka skolēniem”, tādēļ IZM ar Veselības ministrijas pārstāvjiem apspriež iespēju atgriezties pie biežākas skolēnu testēšanas, proti, divreiz nedēļā. 
 

Tāpat jauniešu vidū ir salīdzinoši laba vakcinācijas aptvere, norādīja ministre. Viņasprāt, šo iemeslu dēļ skolas nav būtisks infekcijas avots.

“Ir salīdzinoši laba jauniešu vakcinācijas aptvere, un gadījumu skaits, kad klases pāriet attālināti mācīties, nav tik liels, lai varētu teikt, ka tas ir būtisks infekcijas avots. Šobrīd tāda apliecinājuma nav, tāpēc turpināsim uzstāt uz mācībām klātienē,” uzsvēra ministre. 
 

Vienlaikus Muižniece atklāja, ka konceptuāli tiks izskatīta iespēja par nedēļu pagarināt skolēnu rudens brīvlaiku, tomēr tas esot komplicēts risinājums: “Ja pagarināsim brīvlaiku, tad visiem jāstrādā no mājām un nevaram iet uz pasākumiem, jo pretējā gadījumā tas nestrādās.”

Konkrētu lēmumu valdības pārstāvji varētu pieņemt otrdien gaidāmajā Krīzes vadības padomes sēdē.