Viņķele: visticamāk, plašāk būs jālieto maskas un iespējami ierobežojumi interešu izglītībā

Ministre stāstīja, ka Veselības ministrija (VM) uz otrdienas, 13.oktobra, sēdi gatavos vairākus precizējumus Covid-19 ierobežošanas noteikumos, kurus gan detalizēti aprakstīt viņa atteicās. Politiķe skaidroja, ka šodien vēl notiks sanāksmes, kurās analizēs nedēļas nogales Covid-19 datus, piemēram, būs veikta plaša testēšana Natālijas Draudziņas vidusskolā Rīgā, un, balstoties uz jaunajiem datiem, tad arī tiks lemts, vai un kādi jauni ierobežojumi nepieciešami.

Viņķele tomēr atzīmēja, ka sagaidāms, ka plašāk tiks prasīta maksu valkāšana publiskās vietās.

Atbildīgās iestādes novērojušas, ka inficēšanās ar Covid-19 visai plaši notiek interešu izglītībā un sporta nodarbībās, kur arī varētu tikt ieviesti jauni ierobežojumi. Savukārt par klātienes mācību ierobežošanu domāts netiekot - šajā jautājumā visi valdības locekļi esot vienisprātis, ka ir jāvelta maksimālas pūles, lai mācības klātienē vispārējā izglītībā varētu turpināt maksimāli ilgi nodrošināt klātienē, uzsvēra ministre.

Ministre atzīmēja, ka pašlaik visplašāk inficēšanās ar Covid-19 notiek darba kolektīvos, bet tur valdības iespējas kaut ko aizliegt esot minimālas, bet lielāka atbildība ir darba devējiem nodrošināt drošības pasākumus.

Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka ierobežojumi Latvijā tiks noteikti mērķēti Covid-19 visvairāk skartajām pašvaldībām. Ierobežojumi joprojām tikšot noteikti pēc konsultācijām ar epidemiologiem.

Lai arī pēdējās dienās vērojams, ka būtiski pieaug slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits, slimnīcās ārstēto skaits pagaidām neesot vērtējams kā kritisks. Viņķele atsaucās uz infektologu Ugu Dumpi, kurš esot stāstījis, ka slimnīcās vidēji nonākot ap 20% Covid-19 inficēto, bet Latvijā šis rādītājs esot ap 9%, tostarp smagi slimo nav ļoti daudz.

Latvijas slimnīcas ir krietni gatavākas saslimušo uzņemšanai nekā tās bija pavasarī, vērtēja politiķe.

Viņķele uzsvēra, ka Latvija joprojām ir piecu drošāko Eiropas valstu vidū Covid-19 ziņā. Viņas skatījumā, saslimšana ar šo slimību aug visā Eiropā, jo cilvēki pa vasaru ir bijuši krietni mobilāki un pabraukājuši apkārt pa citām valstīm, turklāt esot iestājies "dabisks atslābums".