Šodien sākas astronomiskais rudens, bet daļā Latvijas jūtama vasara

Tikai vietām Kurzemē un Vidzemē sauli brīžiem var aizklāt mākoņi, nav gaidāmi nokrišņi. Vējš mēreni pūtīs no dienvidrietumiem.

Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +17 grādiem Ainažos un Ventspilī līdz +23 grādiem Bauskā. Rīgā visu dienu spoži spīdēs saule, pūtīs lēns līdz mērens dienvidrietumu vējš un gaiss iesils līdz +22 grādiem.

Laikapstākļus nosaka anticiklona ziemeļrietumu mala. Atmosfēras spiediens Latvijā pazeminājies līdz 758-762 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.

Rudens ekvinokcija būs plkst.16.30. Tomēr šīs dienas garums Latvijā vēl par 12 minūtēm pārsniedz nakts garumu, un dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 24. un 25.septembrī.

Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.

Astronomiskais rudens turpināsies līdz 21.decembrim, kad būs ziemas saulgrieži.

Daļā piekrastes vēl turpinās meteoroloģiskā vasara
Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Zvejniekciemā vēl turpinās meteoroloģiskā vasara, liecina dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijām.

Meteoroloģiskais rudens iestājas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Aptuveni pusē valsts šis kritērijs tika izpildīts 25.-29.augustā, bet daudzviet citviet - tai skaitā Daugavpilī un Rīgā - pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru zem +15 grādiem bija 17.-21.septembris.

Vēl tikai Liepājas, Pāvilostas, Ventspils un Skultes jeb Zvejniekciema novērojumu stacijā nav reģistrēta meteoroloģiskā rudens sākšanās.

Vasara šeit turpināsies arī šonedēļ, jo līdz svētdienai visā Latvijā saglabāsies silts laiks, prognozē sinoptiķi.

Daudzu gadu gaitā iegūtie novērojumi liecina, ka Alūksnes un Vidzemes augstienē meteoroloģiskais rudens parasti sākas laikā ap 20.augustu, bet visvēlāk - septembra pirmajās dienās - rudens parasti iestājas atklātas jūras piekrastē.

2019.gada meteoroloģiskais rudens daudzviet valstī turpinājās līdz 2020.gada februārim, kad tika pasludināta pavasara iestāšanās. Anomāli siltās ziemas dēļ sinoptiķiem nācās ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai, pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja iztrūkst meteoroloģiskās ziemas.

Citviet pasaulē meteoroloģiskos gadalaikus mēdz saukt par termālajiem gadalaikiem vai arī tie atbilst kalendārajiem gadalaikiem, tai skaitā rudens sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.

Turpretī astronomiskā rudens sākums ir ekvinokcija - šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu.

Gadalaikus var iedalīt arī citādi. Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Klimatiskā rudens robežas ir iepriekšējo trīs desmitgažu meteoroloģiskā rudens sākuma un beigu vidējie datumi.

Solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.