LIZDA ceļ trauksmi: jāpārskata skolotāju slodzes 1., 4., 7. un 10. klasēs

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atklātajā vēstulē norāda, ka vairākkārtīgi vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas aktualizējot jautājumu par pedagogu darba slodzes veidošanās principu pārskatīšanu. Pamatojot to ar pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības standartu apstiprināšanu, iekļaujošas izglītības veicināšanu, ieceri par attālinātu un daļēji attālinātu mācību nodrošināšanu, kas palielina darba slodzi pedagogiem.

LIZDA saskata nopietnu risku pedagogu vakanču pieaugumam, pedagogu profesionālās izdegšanas sindromam un draudiem, ka varētu neizdoties savlaicīgi īstenot projekta Skola 2030 izvirzītos izglītības kvalitātes paaugstināšanas mērķus.

FOTO: Shutterstock.com

LIZDA saskata nopietnu risku pedagogu vakanču pieaugumam, pedagogu profesionālās izdegšanas sindromam un draudiem, ka varētu neizdoties savlaicīgi īstenot projekta Skola 2030 izvirzītos izglītības kvalitātes paaugstināšanas mērķus.

LIZDA 2020.gada 22.jūlija Valdes sēdē izskatījusi jautājumu par pedagogu darba slodzes veidošanas principiem un nepieciešamo atbalstu kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanai. Pilnveidoto mācību saturu un pieeju šajā mācību gadā sāks pakāpeniski ieviest pamatizglītībā un vidusskolā: 1., 4., 7. un 10. klasēs.

 

LIZDA kritiski vērtē to, ka vēl joprojām visos mācību priekšmetos nav izstrādāti mācību priekšmetu programmu paraugi (uz 22.07.2020.) un metodiskie līdzekļi jauno izglītības pārmaiņu ieviešanai. Šobrīd pieejamie mācību metodiskie līdzekļi ir grūti modificējami un pedagogiem ir nepieciešams ieguldīt nozīmīgus laika resursus, lai tos pielāgotu savās praksēs izglītības iestādēs. Kompetencēs balstītā mācību satura ieviešana paredz papildus pienākumus pedagogiem (procesa plānošana, sadarbība ar citu mācību priekšmetu pedagogiem, individuālākai pieejai katram skolēnam, ciešākai sadarbībai ar vecākiem), kuru veikšanai  būs nepieciešamas papildus apmaksātas pedagogu gatavošanās nodarbībām darba stundas.

LIZDA kritiski vērtē to, ka vēl joprojām visos mācību priekšmetos nav izstrādāti mācību priekšmetu programmu paraugi (uz 22.07.2020.) un metodiskie līdzekļi jauno izglītības pārmaiņu ieviešanai. 

LIZDA rosina steidzamības kārtā pārskatīt pedagogu darba slodzes veidošanas principus un nepieciešamo papildus atbalstu kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanai 2020./2021.mācību gadā (1., 4., 7. un 10. klasēs). Pretējā gadījumā LIZDA saskata nopietnu risku pedagogu vakanču pieaugumam, pedagogu profesionālās izdegšanas sindromam un draudiem, ka varētu neizdoties savlaicīgi īstenot projekta Skola 2030 izvirzītos izglītības kvalitātes paaugstināšanas mērķus. 

 

Reklāma
Reklāma

LIZDA lūdz IZM sagatavot informāciju par pedagogu personāla politikas nacionāla līmeņa plānošanu, norādot pedagogu vakanču skaitu salīdzinoši uz 2018.gada, 2019.gada un 2020.gada 1.septembri pašvaldību un mācību priekšmetu, kā arī dažādu izglītības pakāpju griezumā. Priekšlikums apkopot datus par pensijas un pirmspensijas vecuma pedagogiem, kā arī noskaidrot, cik un kāda vecuma pedagogi ir uzrakstījuši iesniegumus un pārtraukuši darbu izglītības iestādēs 2020. gadā, kas dotu iespēju prognozēt pedagogu vakances un laicīgi plānot nepieciešamos atbalsta mehānismus. 

 

LIZDA vērš uzmanību, ka pedagogi norāda uz nevienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu darba samaksas noteikšanā kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanas mācību jomu koordinatoriem, jo atalgojuma principus nosaka katra pašvaldība savu finansiālo iespēju robežās.

LIZDA atbalsta plānotās pārmaiņas izglītības satura pilnveidošanā, tāpēc norāda, ka katras pārmaiņas ietver papildus resursus un tam atbilstoša finansējuma nodrošinājumu.

LIZDA atbalsta plānotās pārmaiņas izglītības satura pilnveidošanā, tāpēc norāda, ka katras pārmaiņas ietver papildus resursus un tam atbilstoša finansējuma nodrošinājumu. LIZDA rosina steidzami pārskatīt pedagogu darba slodzes veidošanās principus, neatlikt to uz 2022.gadu, lai varam ātrāk risināt gan izglītības pieejamības, gan kvalitātes kontekstā aktuālos jautājumus, kam ir ļoti būtiska ietekme uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.