Kas jādara, lai 1. augustā nekļūtu par nodokļu parādnieku?

Divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. augustā – VID katram aprēķina ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Un, ja jūsu ienākumi šajā periodā ir auguši, tad visdrīzāk VID to nebūs ņēmis vērā un jūs automātiski nokļūsiet parādnieku sarakstā un jums nākamā gada martā, iesniedzot iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, tiks pieprasīts atmaksāt nodokļu parādu, par kura esamību pat nebijāt nojautis.
 

Tā kā tuvojas 1. augusts, kad VID atkal visiem pārrēķinās neapliekamo minumu, tad jums jāpasteidzas nokārtot ierakstus VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), lai nākamgad neiegūtu „parādnieka” statusu.

Par parādniekiem visdrīzāk var kļūt vecāki, kuri atgriezušies no bērnu kopšanas atvaļinājuma, nule strādāt sākušie jaunieši vai tie, kuri pēc ilgāka laika bezdarbības atkal uzsākuši darba gaitas, tie, kuriem ienākumi pieauguši no simtiem rēķināmas summas mēnesī uz vairāk nekā tūkstoš eiro mēnesī, kā arī autoratlīdzību saņēmēji, Šiem cilvēkiem VID neprognozē lielus ienākumus un tāpēc viņiem iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) iekasē no zemākas summas, nekā patiesībā cilvēks nopelna:
 

* gada kopējiem ienākumam līdz 20 004 eiro tiek piemērota 20% IIN likme;
* gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, tiek piemērota 23% IIN likme;
* gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, tiek piemērota 31,4% IIN likme.

Kāds ir jūsu prognozētais neapliekamais minimums, varat pārliecināties EDS, tur arī varat pieprasīt pārrēķināt savu neapliekamo minimumu vai arī elektroniskajā darba grāmatiņā ielikt ķeksīti pie ailes „nepiemērot prognozēto ar nodokļiem neapliekamo minimumu”. Tiesa gan, izmantojot pēdējo variantu, var izrādīties, ka jūs pārmaksājat nodokļus – 20% IIN likmes vietā maksājot 23%. Tad pārmaksāto nodokļu atmaksu saņemsiet tikai nākamā gada pavasarī, VIDā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Jau gada sākumā Tiesībsargs un citas institūcijas sāka saņemt desmitiem sūdzību no cilvēkiem, kuri pēkšņi bija kļuvuši par nodokļu parādniekiem, jo jaunajā sistēmā tiem, kuri nedraudzējas ar grāmatvedību, bija daudz nezināmo un neizpratnes.

Tieši šīs sūdzības pamudināja Tiesībsarga biroju kopīgi ar Latvijas Universitāti (LU) veikt pētījumu par nodokļu reformas efektivitāti un iedzīvotāju attieksmi pret to. LU pētnieku aplēses liecināja, ka skaļi deklarētais mērķis samazināt ienākumu nevienlīdzību īsti sasniegts nav. Savukārt iedzīvotāju aptaujas rezultāti ļāva secināt, ka lielākā daļa iedzīvotāju jauno sistēmu nesaprot.

„Ja mēs tā vispārīgi paprasījām, cilvēki saka, ka it kā ir labi, ka katru mēnesi saņem mazliet vairāk naudiņas. Bet, kad mēs pastāstām, kādas ir sekas, tas vairs nešķiet labi,”  aptaujas rezultātus komentēja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.

„Ir redzams, kādas ir sekas no nevajadzīgi sarežģīta, neparedzama nodokļu aprēķināšanas veida. Šeit ir runa tieši par diferencēto neapliekamo minimumu, kur cilvēki iepriekš nezina, kāds tad reāli viņiem būs nodokļa maksājums,” sacīja politiskās apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

No portāla Jauns.lv