Katrs trešais iedzīvotājs zina kādu sievieti, kas cieš no vardarbības. Kampaņa mudinās iesaistīties

Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta. No partnera vardarbības vismaz reizi dzīvē ir cietusi katra trešā sieviete, katrā otrajā sievietes slepkavībā Latvijā ir vainojams tuvinieks, bet katram trešajam vardarbības upuris dzīvo kaimiņos. 

FOTO: Shutterstock.com

Lai mazinātu sabiedrības iecietību pret vardarbību, 5. decembrī, Labklājības ministrija uzsāka sociālu kampaņu “Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi”, aicinot līdzcilvēkus neignorēt vardarbību pret sievieti vai vardarbību ģimenē sev līdzās — pie kaimiņiem vai paziņu lokā.

 

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta eksperte Viktorija Boļšakova uzsvēra, ka tas, kas notiek kaimiņos, attiecas uz katru iedzīvotāju, uz katra cilvēka dzīves kvalitāti un drošību, tāpēc svarīgi reaģēt, pamanīt un iejaukties gadījumos, kad tiek novērota vardarbība.

Pēc LM pārstāves paustā, vardarbība ģimenē notiek kaimiņos, aiz sienām, aiz durvīm, proti, vardarbība ģimenē ir kaut kas, ko var nojaust, bet tieši, visticamāk, nevarēs ieraudzīt. "Ja mēs skatāmies uz datiem, patiesībā vardarbība līdzinās aisbergam. Mēs redzam tikai virspusi - piecas nogalinātas sievietes, 50 sievietes, kuras nonākušas slimnīcā, bet ir ļoti daudzi gadījumi, par kuriem statistika neko nepastāstīs," sacīja Boļšakova.

Sievietes bieži vien tic, ka var mainīt partneri, ja darīs to, ko partneris sagaida. Cietušās sievietes tic mītiem, ka vardarbība ir tikai tad, ja sit, proti, sievietēm nav pārliecības, ka vārdiska pazemošana, draudi un noniecināšana arī ir vardarbība. 

 

Pēc viņas paustā, aptauju rezultāti rāda, ka vismaz 100 sievietes dienā cieš no partnera vardarbības, taču, domājot par visiem vardarbības veidiem, ne tikai fizisko, bet arī seksuālo un psiholoģisko, gadījumu noteikti ir krietni vairāk. LM eksperte, runājot par vardarbību ģimenē, uzsver, ka no tās necieš tikai sievietes, bet arī vīrieši, tomēr viennozīmīgi tendence - vardarbība ģimenē tiek vērsta pret sievieti un bērniem.


Krīzes centra "Skalbes" vadītāja un psiholoģe Zane Avotiņa informēja, ka vardarbības gadījumos gan upurim, gan varmākam problemātisks ir pašvērtējuma jautājums.

 

Vardarbības gadījumos gan upurim, gan varmākam problemātisks ir pašvērtējuma jautājums.

 


Avotiņa norādīja, ka sievietes bieži vien tic, ka var mainīt partneri, ja darīs to, ko partneris sagaida. Cietušās sievietes tic mītiem, ka vardarbība ir tikai tad, ja sit, proti, sievietēm nav pārliecības, ka vārdiska pazemošana, draudi un noniecināšana arī ir vardarbība. Tāpat sievietēm novērojama emocionālā atkarība, vainas un kauna sajūta, ka sieviete nav spējusi sevi īstenot tā, kā to sagaida viņas partneris. Vienlaikus arī vardarbības veicēja, pēc Avotiņas paustā, pašvērtējums ir neadekvāts. Kontrole un vardarbība tiek slēpta aiz vārda "mīlestība", kaut arī vardarbīga rīcība ir apzināta izvēle, uzsver "Skalbes" vadītāja.

Viņa sacīja, ka bieži vien varmākas neatzīst, ka tā ir viņu atbildība, bet gan norāda, ka tā ir paša upura vaina.
Avotiņa uzvēra, ka iemesls, kāpēc līdzcilvēki nespēj ātri noreaģēt uz vardarbības gadījumiem ģimenē, ir saistīts ar to, ka reaģēšana nozīmē arī atbildības uzņemšanos. "Redzēt un piedzīvot vardarbību, kaut arī tas nenotiek ar mani, ir netipiski, līdz ar to ir krīzei raksturīgas emocijas - neizpratne un sajūta, ka tas, kas ir strādājis iepriekš, vairs nestrādā, cilvēks īsti nezina ko darīt," skaidroja Avotiņa.

 

 “Svarīgi apzināties, ka vardarbība nav sociāla norma — tā ir noziedzīga rīcība, uz to ir jāreaģē un par to jāziņo! Tāpēc ar šo sociālo kampaņu vēlamies iedrošināt līdzcilvēkus uz rīcību. Vēlamies panākt situāciju, ka cilvēks ir informēts, apzinās un vēlas rīkoties, lai palīdzētu no vardarbības ģimenē cietušām sievietēm!” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

 

2016. gada Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā gandrīz katrs sabiedrības loceklis zina vismaz vienu vardarbības upuri, biežāk — sievieti; aptaujā 11 % respondentu norādīja, ka pazīst vardarbības upuri kolēģu vai studiju biedru vidū, 28 % respondentu norādīja, ka pazīst vardarbības upuri ģimenes vai draugu lokā, savukārt 36 % jeb katrs trešais respondents norādīja, ka pazīst vardarbības upuri tuvākajā apkaimē, tātad — kādu no kaimiņiem vai apkārtnes iedzīvotājiem. Latvijā šis rādītājs ir visaugstākais ES dalībvalstu vidū.

 

Reklāma
Reklāma

Labklājības ministrija, uzsākot sociālu kampaņu, ne tikai aktualizē problēmas esamību sabiedrībā, akcentējot līdzcilvēku lomu, bet arī aicina iesaistīties un ziņot par vardarbības gadījumiem, piedāvājot konkrētu rīcības plānu: 


Kaimiņiem, tuviniekiem, saskaroties ar vardarbību līdzās, — zvanīt pa tālruni 110, ja situācija ir kritiska, vai 116 006, lai saņemtu konsultatīvu atbalstu, kā rīkoties, lai pārtrauktu vardarbību līdzās. 

• Upuriem, informējot par valsts atbalsta iespējām saņemt valsts apmaksātu sociālas rehabilitācijas pakalpojumu un tiesiskās aizsardzības iespējām (varmākas tūlītēja nošķiršana, valsts nodrošināta juridiskā palīdzība).  

 

“Sabiedrībā pastāv iesakņojies uzskats, ka vardarbība ģimenē ir ģimenes iekšēja lieta un nevienam no ārpuses nav tiesību, nepieciešamības un iespēju iejaukties. Nereti iedzīvotājus ziņot par vardarbību attur dažādi iemesli - bailes par savu drošību, sekām un neziņa, kā rīkoties. Tomēr līdzcilvēku attieksme netieši iedrošina varmākas turpināt vardarbīgo attieksmi, savukārt upuri — nepretoties un neuzsākt konflikta risināšanu. Šādi vardarbības veicējs jūtas,” par līdzcilvēku rīcības iemesliem un situāciju iezīmē krīzes centra “Skalbes” vadītāja un psiholoģe Zane Avotiņa.

 

Saskaņā ar Valsts policijas datiem katru dienu tiek saņemti vairāk nekā 20 izsaukumi par konfliktiem ģimenē. Vardarbībai ir smagas sekas - 2016. gadā no vardarbības starp tuviniekiem nogalinātas 22 sievietes, cietušas 197 sievietes. 

 

Vardarbības pret sievieti izskaušanas simbols ir Baltā lentīte — kustība, kas visā pasaulē apvieno vīriešus, kuri iestājas pret vardarbību pret sievietēm. Latvijas bokseris, WBC čempions Mairis Briedis, kurš kopš 2014. gada ir sabiedrībā izvēlēts Baltās lentītes vēstnieks, uzsver: “Ir tik daudz dažādu ikdienas lietu un situāciju, kurās sievietes piepilda mūsu dzīves, ka to visu nemaz nav iespējams uzskaitīt. Mums, vīriešiem, viņas ir jāciena un jāmīl, vardarbība pret sievieti nav vīriešu cienīga rīcība, bet gan vīrieša vājuma un gļēvuma pazīme. Nāk Ziemassvētku laiks, kas nes līdzi teicienu, kurš arī vislabāk atspoguļo manu mērķi, iestājoties par sieviešu aizstāvību pret agresiju ģimenēs, — miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”

 

Kampaņa tiek īstenota ar Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un Labklājības ministrijas līdzfinansējumu, projekta “Izpratnes veidošanas kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. “Vardarbībai patīk klusums” ietvaros.

 

Projekts tiek īstenots ciešā sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru "Skalbes", lai īstenotu no vardarbības cietušu personu atbalsta pieejamības veicinošus pasākumus un biedrību "Streetbasket", kas plašāk pazīstama kā Ghetto Games, lai preventīvi izglītotu jauniešus un veicinātu cieņpilnas savstarpējās attiecības starp puišiem un meitenēm. 

 

Eiropas Komisija 2017. gadu ir izziņojusi par Eiropas gadu pret vardarbību pret sievietēm.  25. novembrī tiek atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā diena vardarbības izskaušanai pret sievieti, ar to arī sākas ANO 16 dienu periods, kura ietvaros visā pasaulē tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai pievērstu politiķu un sabiedrības uzmanību vardarbības pret sievieti aktuālajiem jautājumiem.