Vāc parakstus par desmit brīvu dienu piešķiršanu nedzīvi dzimušu bērniņu tēviem

Šī portālā „manabalss.lv” uzsāktā parakstu vākšana balstās iniciatīvas iesniedzēja Raivja Ozoliņa paša ģimenes bēdīgajā pieredzē. Pērnā gada nogalē abi ar sievu zaudēja bērniņu. Bērns piedzima nedzīvs. Pēc nelaimes kopā ar sievu viņš pavadījis daudz laika – vairāk nekā desmit dienas. Viens otru balstījuši, stiprinājuši, daudz runājuši par notikušo, neļaujot noslēgties sevī. Raivim bijusi iespēja izrauties no darba. 

Lasi arī: Aicinājums parakstīties par izmaiņām likumā "10 BRĪVAS DIENAS NEDZĪVI DZIMUŠU BĒRNIŅU TĒVIEM!"

„Mana darba vieta un pozīcija ļāva paņemt tik daudz brīva laika, cik man ir nepieciešams, bet tas lika aizdomāties par situāciju Latvijā kopumā. Tad viņiem ir divas iespējas - vai nu nākamā dienā pēc bērniņa zaudēšanas dodas uz darbu vai, visticamāk, viņi zaudēs darbu. Es pieņemu, ka tāda situācija var būt,” spriež Ozoliņš.

Uzsvars ir uz tēviem, jo māmiņas arī tad, ja dzemdības beigušās nelaimīgi, vēl ilgāku laiku var atgūties, neapmeklējot darbu un saņemot pabalstu. Iniciatīvā minēts, ka par paternitātes pabalsta saņēmēju būtu jānosaka arī nedzīvi dzimuša bērniņa tēvs, taču Ozoliņš norāda, ka nav noteikti jāpiesaista tieši šim pabalstam. 

Raivis Ozoliņš parēķinājis, ņemot vērā vidējo bruto algu, 10 dienu pabalstu un pabalsta likmi, un vidējo nedzīvi dzimušo bērnu skaitu – ap 110 gadā -, ka valsts izdevumi gadā būtu ap 24 tūkstošiem gadā, bet šīs desmit dienas ģimenei kopā būtu neatsverams ieguldījums.

Labklājības ministrijā uz šo iniciatīvu skatās skeptiski. Vispirms atgādina, kā ir, ja dzemdību iznākums ir laimīgs - kad vecāki kļūst par tēvu un māti, tēvam pienākas paternitātes atvaļinājums, kura ilgums ir 10 kalendārās dienas pēc bērna dzimšanas un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, lai palīdzētu jaundzimušā bērna aprūpē, lai būtu kopā ar bērnu, veidotu saikni un lai atbalstītu māti.

„Tajā brīdī, kad bērns piedzimst nedzīvs, šī paternitātes atvaļinājuma mērķis vairs nepastāv,” viedokli pauž Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa.

Labklājības ministrijas pārstāve norāda – ja tēvam ir individuāli apstākļi neturpināt darbu, tas būtu risināms citā veidā – vai nu ņemot atvaļinājumu vai, ja ir medicīniskas indikācijas, jādodas pie ģimenes ārsta.

Rīgas Stradiņa universitātes docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks savukārt uzsver, ka grūtniecība pārim, kas dzīvo kopā, ir kopējs bērna gaidīšanas pasākums, kur emocionālā ziņā abi vecāki ļoti līdzīgā līmenī, un, ja grūtniecība beidzas bēdīgi, vairākumā gadījumu abi pārdzīvo. Viņš šo iniciatīvu sauc par ļoti vērtīgu.

„Ja pastāv viedoklis, ka ir nepieciešams stiprināt ģimenes, tad noteikti ir nepieciešams arī apzināties, ka bērna radīšana un ar to saistītie dažādi pasākumi nav tikai un vienīgi saistīti ar sievieti,” norāda Sedlenieks

Avots: LSM.lv