Bērns kavē skolu, kļūst noslēgts vai biežāk konfliktē. Kur vecāki var saņemt atbalstu un palīdzību?

Pirmie signāli, ka bērnam ir grūtības, ne vienmēr sākas ar acīmredzamu problēmu. Bieži tādi grūtību signāli kā skolas kavējumi, sekmju pasliktināšanās, intereses zudums par iepriekš svarīgām nodarbēm, noslēgšanās sevī vai biežāka konfliktēšana var šķietami izskatīties kā ikdienišķas izmaiņas, kuras var tikt sajauktas ar “pusaudžu vecumu”. Arī tādām emocionālām grūtībām kā paaugstināta trauksme, nomāktība, dusmu uzliesmojumi, grūtības veidot attiecības ar vienaudžiem vai pieaugušajiem reizēm netiek pievērsta pienācīga uzmanība.

“Bērna un ģimenes grūtības parasti nav iespējams skatīt tikai vienas iestādes ietvaros. Katra iesaistītā puse – ģimene, skola, sociālais dienests un citi speciālisti – redz atšķirīgu situācijas daļu, tāpēc būtiski ir sadarboties un vienoties par kopīgu mērķi – kā vislabāk palīdzēt bērnam. Savlaicīga un koordinēta rīcība ļauj nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu atbalstu,” uzsver Inguna Kronberga, Talsu novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālā darbiniece.

Sadarbojoties iespējams iegūt plašāku priekšstatu, dziļāk izprast bērna vajadzības un vienoties par piemērotāko atbalstu. Iestāžu sadarbības mērķis nav pārlikt atbildību no vienas iestādes uz otru, bet gan nodrošināt, lai bērns un ģimene saņemtu koordinētu, savlaicīgu palīdzību.

Svarīgi nekautrēties lūgt palīdzību

Atbalsts var būt nepieciešams dažādās situācijās – ja bērnam ir uzvedības vai emocionālas grūtības, skolas kavējumi, konflikti ģimenē, atkarību riski, grūtības nodrošināt bērna vajadzības, vardarbības riski vai citas sociālas un ģimenes grūtības. Sociālais dienests var sniegt sociālā darbinieka atbalstu un konsultācijas, piedāvāt sociālos pakalpojumus, kā arī palīdzēt saņemt citu nepieciešamo speciālistu atbalstu, piemēram, psihologa vai atkarību profilakses speciālista konsultācijas.

Inguna Kronberga norāda: “Sociālais dienests gan nav paredzēts tikai krīzes situācijām vai gadījumiem, kad problēmas jau ir kļuvušas ļoti nopietnas. Ģimene var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā brīdī, kad jūt, ka ar radušos situāciju vairs netiek galā vai nezina, kur meklēt palīdzību. Pirmais solis ir saruna ar savas pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem, kurā sociālais darbinieks izvērtē situāciju, palīdz izprast iespējamos risinājumus un nepieciešamības gadījumā iesaista citus speciālistus.”

Sociālais dienests nepieciešamības gadījumā sadarbojas un iesaista izglītības iestāžu darbiniekus. Skolas vidē var ātrāk pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā, mācībās vai attiecībās ar vienaudžiem, savukārt, vecāki bieži redz bērna emocionālo pašsajūtu un ikdienu ārpus skolas. Tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem – vecākiem un iestādēm – sadarboties, nevis meklēt vainīgo. Tikai kopā iespējams ieraudzīt bērna problēmu būtību, jo, apmainoties ar novērojumiem, ir iespējams daudz labāk izprast, kā palīdzēt savlaicīgi.

Sadarbības veidošana ar speciālistiem un iestādēm ir atbildīgs solis, kas ļauj rīkoties bērna labākajās interesēs, jo citu speciālistu atbalsts var būt tieši tas, kas bērnam nepieciešams savlaicīgu grūtību risināšanā. Pirmais solis ceļā uz sadarbību var būt gan vecāka saruna ar bērnu, skolotāju, skolas psihologu, skolas sociālo darbinieku vai sociālā dienesta darbinieku, gan speciālistu saruna ar bērnu un viņa vecāku vai citu speciālistu.