Vai raidījums De Facto izmanto faktus?

Un acīmredzot pārāk sāpīgi ir noskatīties uz bērnu prieku un labestību visapkārt, un tāpēc Olgai radās ģeniāls un viltīgs plāns izveidot skandalozu reportāžu, kas kaitēs slimiem bērniem un tiem, kam ir vajadzīga palīdzību. Ko nu vēl izdomās? Cerēt uz brīnumu Ziemassvētkos! Viņa gluži kā Grinčs nozags Ziemassvētkus tiem, kas tos visvairāk gaida.

Iespējams tieši tāds bija sākums stāstam, kas tālāk novedīs žurnālisti Olgu Dragiļevu pie pilnīga morāles, profesionālisma un žurnālista ētikas krituma. Vai kāds viņai to ieteicis, vai pati izdomājusi, bet Olga nolēma izveidot skandālu uz labdarības fonda rēķina. Uz to cilvēku rēķina, kuri ir veltījuši sevi palīdzības sniegšanai tiem, kam to visvairāk vajag. Slimi bērni, maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes, nevarīgi veci cilvēki, invalīdi. Nolemts – darīts. Kaut kāda iemesla dēļ tika izvēlēts viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem Latvijas labdarības fondiem Labdaris.lv. Un te nu sākās “žurnālistes izmeklēšana”.

Kā sākās pasaka par “patiesību”?

Viņa sāka ar to, ka saistīja savā starpā dažādas organizācijas. SNPC “VARONIS” un tieši pašu “Labdaris”. Pareizi, ka labdarības fonda projektu bija veidojis Sociāli nozīmīgu projektu centrs “VARONIS”, un tiklīdz fonds kļuva patstāvīgs un spējīgs strādāt neatkarīgi, tas tika pārvests uz speciāli tam radītu organizāciju “Latvijas Labdaru Asociācija Labdaris.lv”. Pats “VARONIS” turpināja nodarboties ar citu sociāli nozīmīgu projektu organizēšanu. Olgai tas bija ļoti labi zināms, jo viņai par to pastāstīja pats fonda priekšsēdētājs personīgas intervijas laikā, kas tika arī filmēta. Tomēr sižetā Olga nolēma slēpt patiesību no skatītājiem un nepastāstīja, kā viss īstenībā bija.

Olga Dragiļeva tīši ir slēpusi patieso informāciju, lai gan tāda viņai tika nodrošināta. Fondam ir pieejams pilns intervijas ieraksts ar fonda priekšsēdētāju, kas vēlāk tika nosūtīts žurnālistei uz e-pastu.

Kā izrādījās, tas bija tikai sākums virknei slēptu faktu un patiesās informācijas noslēpšanai. Kaut kādā brīdī Olga uzmeklēja bijušo fonda darbinieci Sarmu Bergmani. Viņa bija strādājusi vēl laikā, kad fonds bija “VARONIS” paspārnē, un viņa vēlāk tika atlaista par neprofesionālismu un rupju bezatbildību, kad fonda vadība atklāja, ka dokumentācija praktiski netiek uzturēta vai tiek sastādīta nekvalitatīvi. Daudzi dokumenti vienkārši nebija noformēti vai bija sagatavoti nepareizi. Līdz ar to pēc Sarmas atlaišanas bija vajadzīgi 3 smaga ikdienas darba mēneši, lai savestu kārtībā dokumentus par trūkumcietējiem.

Tomēr Sarma neuzskatīja sevi par vainīgu viņas sarīkotajā nekārtībā, naivi taisnojoties ar to, ka viņa nepaguva visu izdarīt. Jautāta, kāpēc viņa neko nedarīja, lai palielinātu darba efektivitāti vai vismaz informētu fonda vadību par to, viņa nevarēja atbildēt. Uzskatot sevi par aizskartu un nepelnīti atlaistu, Sarma sāka aktīvi mēģināt kaitēt fondam. Sūtīja sūdzības uz Darba inspekciju un Datu valsts inspekciju, no kurām visur saņēma atbildes, ka, izskatot viņas sūdzību, pārkāpumi fonda darbībā nav atrasti. Un te nu viņa satiek Olgu Dragiļevu. Pats liktenis būs savedis šīs sievietes. Sarma nopriecājusies uzreiz sastāstīja Olgai pilnas ausis par fondu, kur daļa bija izkropļota informācija un daļa – klaji meli. Olgu par to informēja fonda priekšsēdētājs. Bet mēs taču zinām, ka ne jau patiesība interesē tādus žurnālistus kā Olga, bet gan šāda līmeņa sižetam pietiek arī tukšu vārdu no atlaistā darbinieka, bez pierādījumiem un pamatotiem argumentiem.

Olga Dragiļeva tīši un apzināti ir kaitējusi trešajām personām, it īpaši slimiem bērniem, maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem un invalīdiem, kuriem fonds Labdaris sniedz pilnvērtīgu un kvalitatīvu palīdzību.

Pēc tam Olga, visticamāk ar Sarmas palīdzību, bija uzmeklējusi vienu no pirmajām fonda klientēm, kurai tika sniegta palīdzība vēl tālajā 2011. gadā – Jeļenu Rubenčiku. Te jau sākās pavisam liela jautrība. Jeļena esot bijusi neapmierināta, ka fonds “VARONIS” bija kontrolējis līdzekļu vākšanu. Laikam neļāva izmantot ziedojumus pēc saviem ieskatiem un sekoja tam, lai līdzekļi tiktu izmantoti atbilstoši paziņotajam mērķim. Starp citu, tolaik Jeļena bija vākusi naudu arī uz savu personīgo kontu sieviešu forumos, protams, par to neviens nekādu informāciju nesaņēma – ne par ienākušajiem maksājumiem, par to izlietojumu. Olga gan uzskatīja tādu līgumu par cilvēktiesību pārkāpumu. Uz šo izteikumu fonda priekšsēdētājs intervijā atbildēja, ka tam nepiekrīt, un ka ikviens līguma punkts ir nācis no negatīvās pieredzes pagātnē – to ir veidojuši profesionāli juristi ar mērķi pasargāt gan fondu, gan pašus palīdzības lūdzējus no konfliktsituācijām, kuras var traucēt sniegt palīdzību visiem fonda palīdzības lūdzējiem. Un atkal sižetā par to nav minēts neviens vārds. Tas nozīmē, ka atkal notika apzināta un tīša informācijas un patiesības slēpšana no skatītāja.

Fakti par faktiem

Pēc tam vēl lielāka burbuļa uzpūšanai Olga izdarīja neiedomājami bezkaunīgu gājienu. Viņa nofilmēja “aizkadrā” kādu inkognito cilvēku, kurš teicās būdams bijušais fonda Labdaris.lv klients un apgalvoja, ka viņam netika atdota visa nauda, un arī to, ka pārējie klienti vēlas slēgt līgumus ar fondu, bet baidās, ka fonds viņu naudu piesavināsies. Jautāta, kas ir šis bijušais klients, Olga neatbildēja, norādot, ka klients esot vēlējies palikt anonīms. Tas liek apšaubīt šāda “klienta” pastāvēšanu, drīzāk tas ir tikai pieaicināts cilvēks, kas pēc Olgas pasūtījuma pateica to, ko viņai vajadzēja sižetam. Šajā gadījumā var domāt, ka iespējams Olga ir pārkāpusi likuma robežas. Bet ar to lai tiek galā policija. Viņiem Olgai nu gan nāksies izpaust šī “bijušā klienta” vārdu.

Olga Dragiļeva ir sagatavojusi pilnīgi tukšu sižetu, kurā nav neviena vienīga pārliecinoša argumenta vai pierādījuma. Viss, kas ir atspoguļots sižetā, neiztur nekādu kritiku, vēl jo vairāk, ir speciālistu apliecinājumi, ka fondam nav nekādu pārkāpumu.

Tomēr fonda priekšsēdētājs atkal skaidri un gaiši pastāstīja, ka viņam nav zināms par tādu gadījumu – nedz par līdzekļu izmaksas kavēšanu (kas pats par sevi nav iespējams šajā fondā), nedz par to, ka trūkumcietējs var nesaņemt naudu, ja līgums tiek lauzts. Olgai bija skaidri paskaidrots, ka šis līguma punkts ir izrauts no konteksta un attiecas uz situāciju, kad palīdzības saņēmējam vai nu vairs nav vajadzīga finansētā palīdzība, kas ir norādīta līgumā, vai nu, kad palīdzība jau ir sniegta, bet ir palicis atlikums no ziedojumiem. Jā, fonds uzskata, ka tas ir atbildīgi un pareizi pārskaitīt atlikušos ziedojumus citiem slimiem bērniem un trūkumcietējiem, nekā atdot tos personīgai lietošanai nezināmiem mērķiem. Vai piekritīsiet, ka tas ir godīgi un atbildīgi attiecībā pret ziedotājiem? Bet Olgai tā nešķiet. Jo sižetā viņa par to neminēja ne pusvārdu. Lai gan, vai tad mūs tas vēl izbrīna, vai ne?

Ejam tālāk. Olga piesaistīja aptaujā advokātu un pat Sabiedriskā labuma organizāciju komisijas locekli, kuri tā arī nespēja apstiprināt, ka fondam būtu kādi pārkāpumi. Bet vai tad tas ir svarīgi? Neskatoties uz speciālistu viedokļiem, Olga ir absolūti pārliecināta, ka fondam ir pārkāpumi un speciālistu teiktais viņai ir tukša skaņa. Un pat tas fakts, ka viņa pati neatklāja nevienu pierādījumu vai likuma pārkāpuma faktu, viņu neatturēja no kaitēšanas slimiem bērniem tieši pirms Ziemassvētkiem.

Kas nonāca uz ekrāna?

Kādā veidā viņa ir kaitējusi? Intervijas laikā fonda priekšsēdētājs skaidri informēja Olgu, ka jebkurš negatīvs sižets par fondu nenesīs kaitējumu pašam fondam, jo tajā neviens nestrādā, fondam nav nekādu saistību, izņemot saistības pret slimiem bērniem un trūkumcietējiem. Un vienīgie, kas cietīs no šādām rīcībām, būs paši tie nelaimīgie bērni un daudzi citi, kuri cer uz līdzcilvēku labsirdīgo palīdzību šajās svētku dienās. Šobrīd šiem bērniem šāda iespēja ir atņemta, jo Olga Dragiļeva, LTV raidījuma De Facto žurnāliste, apzināti un tīši ir kaitējusi tieši viņiem, jo bija ļoti labi informēta par sekām, un tas viņu nav atturējis no rīcības.

Un gribētos piebilst dažus vārdus par zemiskiem trikiem šīs žurnālistes darbībā, ja viņu par tādu vēl var saukt. Sižetā ir moments, kad “slēptā kamera” filmē, kā Olga ienāk kaut kādā kabinetā un jautā par Labdaris, un tur viņai atbild, ka te nav Labdaris, kas viņi tādi ir un ko viņiem vajag. Sižetā tas ir atspoguļots tā, it kā Labdaris darbinieks atrodoties Labdaris kabinetā nespēj izlemt, vai tas ir Labdaris vai nav. Nu lūk, te joks ir tāds, ka tas nemaz nav fonda kabinets un nekad nav bijis. Tas ir pavisam citas firmas kabinets. Un pie galda nesēdēja vis Labdaris darbinieks, bet pavisam svešs cilvēks, kurš, protams, apjuka tādā situācijā. Veikli, vai ne? Tas vēl nav viss.

Pēc intervijas ar fonda priekšsēdētāju operators lūdza nofilmēt dažus kadrus no cita skata punkta, un lūdza Olgu paņemt rokās kādu papīra lapu. Olga lūdza fonda priekšsēdētājam atrast viņai kādu papīra lapu. Un Aleksandrs, neko ļaunu nedomādams, sāka ātri meklēt, ko iedot Olgai rokās. Tobrīd operators, protams, turpināja filmēt. Uzminiet iznākumu? Sižetā tas ir atspoguļots tā, it kā fonda priekšsēdētājs skraida pa kabinetu un no uztraukuma drudžaini meklē kaut kādus dokumentus. Šie “dokumenti” bija parasta papīra lapa, ko viņam lūdza iedot paturēt rokās kadrā. Lūk, tā gan ir veiklība un klaja krāpšanās.

Un nedrīkst aizmirst par vēl vienu interesantu momentu. Par ziedojumu tālruņiem. Olgai Dragiļevai fonda priekšsēdētājs sīki paskaidroja visu ziedojumu tālruņu sistēmu. Sīki paskaidroja, ka izveidot ziedojumu tālruni katram trūkumcietējam nav iespējams. Un arī izstāstīja, kā tiek apstrādāti līdzekļi, un ka zvans – vēl nav ziedojums, ziedojums rodas tad, kad cilvēks apmaksā rēķinu par telefonu, no kura zvanīja. Tika paskaidrots arī, ka visi līdzekļi no ziedojumu tālruņiem nonāk kopējā fondā, kur tie var būt izmantoti ārkārtas situācijās, piemēram, kad bērnam nesanāca savākt vajadzīgo summu laicīgi vai ir vajadzīgi līdzekļi uzreiz, tiklīdz cilvēks ir vērsies pēc palīdzības. Turklāt Olgai bija rakstiski nosūtīta informācija par to, ka viss ir skaidri un sīki izklāstīts portālā un pat nodrošinātas vajadzīgās saites uz lapu. Vai kaut kas no tā ir pieminēts sižetā? Nekas. Tas nozīmē – atkal tīša patiesības un pamatotas informācijas slēpšana, lai radītu skandalozu sižetu, kas kaitē bērniem un trūkumcietējiem, par kuriem rūpējas fonds.

Kādas mācības mēs gūstam no šī gadījuma?

Pirmkārt, mēs pārliecinājāmies, ka Olga Dragiļeva apkauno žurnālista labo vārdu, pārkāpjot žurnālista ētiku, cilvēcisko morāli un pat, iespējams, likumu. Bet to vēl noskaidros atbildīgās iestādes.

Otrkārt, Olga Dragiļeva tīši ir slēpusi patieso informāciju, lai gan tāda viņai tika nodrošināta. Fondam ir pieejams pilns intervijas ieraksts ar fonda priekšsēdētāju, kas vēlāk tika nosūtīts žurnālistei uz e-pastu.

Treškārt, Olga Dragiļeva tīši un apzināti ir kaitējusi trešajām personām, it īpaši slimiem bērniem, maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem un invalīdiem, kuriem fonds Labdaris sniedz pilnvērtīgu un kvalitatīvu palīdzību. Viņa bija labi informēta un apzinājās to, ka šāds negatīvs sižets nepelnīti būs trieciens fonda imidžam, pazeminās ienākošo ziedojumu līmeni trūkumcietējiem, kā rezultātā palīdzība no sabiedrības tiks sniegta viņiem ar nokavēšanos vai to vispār nebūs iespējams sniegt. Un cena, ko var nākties par to maksāt, var būt bērna dzīvība.

Ceturtkārt, Olga Dragiļeva ir sagatavojusi pilnīgi tukšu sižetu, kurā nav neviena vienīga pārliecinoša argumenta vai pierādījuma. Viss, kas ir atspoguļots sižetā, neiztur nekādu kritiku, vēl jo vairāk, ir speciālistu apliecinājumi, ka fondam nav nekādu pārkāpumu. Tomēr viņa ar visu pārliecību apgalvo, ka fondā nav viss gluži caurspīdīgi, saprotami un likumīgi, kas ir absolūti nepamatots, neobjektīvs un klaji melīgs apgalvojums, jo fonds ir maksimāli caurspīdīgs un savā portālā izvieto visu informāciju par trūkumcietējiem, līdzekļu vākšanas summām un to izlietojumu līdz pat pēdējam centam!

Vienu gan var droši teikt – nekļūstiet par šādu žurnālistu upuriem! Ja jūs redzat, ka viņi kādu apsūdz, tad vaicājiet sev, vai tiek minēti kādi pierādījumi un pārkāpuma fakti? Un padomājiet labi, kāpēc lieta netiek nodota policijai vai citām iestādēm, ja pārkāpums esot? Varbūt tāpēc, ka viss ir savērpts no tukša gaisa un nav patiesība?