Vai man jāmaksā par tēta pansionātu, ja naudas nav?

"Manam tētim ir maznodrošinātas personas statuss un niecīga pensija, viņš ir jāievieto pansionātā, jo es strādāju un nevaru viņu apkopt. Piemaksāt pansionāta izdevumus man nesanāk, jo jāuztur bērni. Vai man var piespiest apmaksāt trūkstošo daļu, vai to sedz pašvaldības sociālais dienests?" Jautā Kristīne.
Pašvaldība var noteikt saviem iedzīvotājiem labvēlīgākus nosacījumus.

FOTO: Shutterstock.com

Pašvaldība var noteikt saviem iedzīvotājiem labvēlīgākus nosacījumus.

Atbildi sniedz portāla LVportals.lv eksperte Lidija Dārziņa: 


Vispārēji samaksas kārtību par uzturēšanos sociālās aprūpes centrā jeb pansionātā nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Taču pašvaldība var noteikt saviem iedzīvotājiem labvēlīgākus nosacījumus. Pašvaldības saistošajos noteikumos parasti norāda, kādus sociālos pakalpojumus nodrošina, kādi ir to saņemšanas nosacījumi, kā arī samaksas kārtība. Tāpēc konkrētā situācijā par samaksas apmēru ir jāuzzina savas pašvaldības sociālajā dienestā.

 

Ja pilngadīga persona tiek ievietota pansionātā, tad viņai par pakalpojumu ir jāmaksā 85% no savas pensijas (ieskaitot piemaksu), pabalstiem vai citiem ienākumiem. Pēc samaksas personas rīcībā ir jāpaliek ne mazāk kā 15% no viņai izmaksātajiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksājumiem. To nosaka un regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” regulē kārtību, kādā tiek veikta samaksa par sociālo pakalpojumu.

Ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, tad par pakalpojumu maksā viņa apgādnieks vai apgādnieki.

 

Reklāma
Reklāma

Līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

  • par vienas personas ģimeni – 1,0;
  • par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.

 

Minimālā alga valstī šogad ir 780 eiro mēnesī. Tātad par vienas personas ģimeni šis koeficients ir 1, par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5. Taču pašvaldība atbilstoši savām finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu, labvēlīgāku samaksas kārtību. Pašvaldībās šī kārtība var atšķirties.

 

Ja klienta apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīts par trūcīgu, tad pakalpojumu apmaksā tā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību.

Saistītie raksti