Sāk publiskot alimentus nemaksātājus. Sarakstā - 1800 bezatbildīgo vecāku
Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis Latvijas radio ziņu raidījumā atklāj, ka ka aptuveni 2000 iesniedzēju vēlas, lai tiktu publiskoti nemaksātāju vārdi.
No 1. jūlija reģistrs ir publisks, tam var pieslēgties,
ieejot UGF mājas
lapā. Sākotnēji tiks publiskoti aptuveni 1800
nemaksātāju vārdi.
Līcītis skaidro - pirms šī prasība tiek pieņemta, vispirms
tiek izvērtēts, vai vecāka vārda publiskošanā nav aizskartas bērna
intereses. Tāpat tiek izskatīts, vai vecāks alimentus nemaksā, jo
ir, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kas liedz viņam maksāt
uzturlīdzekļus. Visi vecāki ir informēti par ieguvumiem un riskiem
no parādnieku vārdu publicēšanas. Piemēram, netiek publiskoti
nemaksātāju vārdi, ja personai ir ilgstoša darba nespēja vai
invaliditāte.
Dati tiek publiskoti, ja ir "vismaz viens cents liels parāds" un
uzturlīdzekļi tiek maksāti no UGF. Tiklīdz parādnieks sāk maksāt,
dati par viņu no reģistra tiek izņemti. Dati reģistrā tiek
atjaunoti ne retāk kā reizi trīs dienās.
Persona, kas vēlas, lai uzturlīdzekļu nemaksātāja dati tiktu publiskoti, vēršas UGF ar iesniegumu, kas tiek izskatīts 10 dienu laikā. Šī pati persona var arī izteikt vēlmi atsaukt datus. Arī šis iesniegums tiek izskatīts 10 dienu laikā.
Reģistrs, kas pieejams UGF mājas lapā, par nemaksātāju atklāj
sekojošu informāciju - vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, personas
koda otru pusi.
Līcītis stāsta, ka informācija par datu publiskošanu visvairāk uztraukusi tos parādniekus, kam varētu būt lielāki ienākumi, kuri neparādās oficiālajos reģistros un baidās, ka kāds uzzinās par to, ka viņi nemaksā uzturlīdzekļus.
Kopš brīža, kad tika pieņemts lēmums veidot reģistru, būtiski ir pieeaudzis atgūto uzturlīdzekļu apjoms. Atgūto līdzekļu apjoms tuvojas 30% no kopējā parāda. Līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, arī Latvijā valsts maksā uzturlīzekļus apmēram 8% nepilngadīgo bērnu.
Pašlaik statistika liecina, ka 45% alimentu nemaksātāju ir vīrieši līdz 40 gadiem, darbaspējīgā vecumā, un lielākai daļai administrācija maksā par viena bērna uzturēšanu. 25% dzīvo Rīgā, līdz ar to lielai daļai ir visas iespējas nopelnīt
Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij 11 gadu laikā ir palikuši 140 miljonus eiro.