Sāk publiskot alimentus nemaksātājus. Sarakstā - 1800 bezatbildīgo vecāku

Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis Latvijas radio ziņu raidījumā atklāj, ka ka aptuveni 2000 iesniedzēju vēlas, lai tiktu publiskoti nemaksātāju vārdi. 

Pirms publiskot nemaksātāja vārdu, situācija tiks izpētīta.

FOTO: Shutterstock.com

Pirms publiskot nemaksātāja vārdu, situācija tiks izpētīta.

No 1. jūlija reģistrs ir publisks, tam var pieslēgties, ieejot UGF mājas lapā. Sākotnēji tiks publiskoti aptuveni 1800 nemaksātāju vārdi.
 

Līcītis skaidro - pirms šī prasība tiek pieņemta, vispirms tiek izvērtēts, vai vecāka vārda publiskošanā nav aizskartas bērna intereses. Tāpat tiek izskatīts, vai vecāks alimentus nemaksā, jo ir, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kas liedz viņam maksāt uzturlīdzekļus. Visi vecāki ir informēti par ieguvumiem un riskiem no parādnieku vārdu publicēšanas. Piemēram, netiek publiskoti nemaksātāju vārdi, ja personai ir ilgstoša darba nespēja vai invaliditāte. 
 

Dati tiek publiskoti, ja ir "vismaz viens cents liels parāds" un uzturlīdzekļi tiek maksāti no UGF. Tiklīdz parādnieks sāk maksāt, dati par viņu no reģistra tiek izņemti. Dati reģistrā tiek atjaunoti ne retāk kā reizi trīs dienās.
 

Persona, kas vēlas, lai uzturlīdzekļu nemaksātāja dati tiktu publiskoti, vēršas UGF ar iesniegumu, kas tiek izskatīts 10 dienu laikā. Šī pati persona var arī izteikt vēlmi atsaukt datus. Arī šis iesniegums tiek izskatīts 10 dienu laikā. 

Reģistrs, kas pieejams UGF mājas lapā, par nemaksātāju atklāj sekojošu informāciju - vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, personas koda otru pusi.  
 

Līcītis stāsta, ka informācija par datu publiskošanu visvairāk uztraukusi tos parādniekus, kam varētu būt lielāki ienākumi, kuri neparādās oficiālajos reģistros un baidās, ka kāds uzzinās par to, ka viņi nemaksā uzturlīdzekļus.

Reklāma
Reklāma

Kopš brīža, kad tika pieņemts lēmums veidot reģistru, būtiski ir pieeaudzis atgūto uzturlīdzekļu apjoms. Atgūto līdzekļu apjoms tuvojas 30% no kopējā parāda. Līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, arī Latvijā valsts maksā uzturlīzekļus apmēram 8% nepilngadīgo bērnu.

Pašlaik statistika liecina, ka 45% alimentu nemaksātāju ir vīrieši līdz 40 gadiem, darbaspējīgā vecumā, un lielākai daļai administrācija maksā par viena bērna uzturēšanu. 25% dzīvo Rīgā, līdz ar to lielai daļai ir visas iespējas nopelnīt

Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij 11 gadu laikā ir palikuši 140 miljonus eiro.