Vai Rīgā dzīvojošām daudzbērnu ģimenēm ir iespējams saņemt dzīvojamo platību no pašvaldības?

Strādājoša trīs bērnu mamma ineresējas, kādas iespējas ir saņemt lielāku dzīvojamo platību no pašvaldības. Kad sievietei piedzima pirmais bērniņš, pašvaldība piešķīra dzīvokli ar kopējo platību 26.80 kv.m. Tagad, kad ir trīs mazuļi, ģimenei ir atteikts dot lielāku dzīvokli. 

FOTO: Shutterstock.com

Vērsāmies ar jautājumu Rīgas domē. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska sniedza šādu atbildi,

Saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem tiesību aktiem, pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas ģimenes (laulātos un nepilngadīgos bērnus), kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni, ja tās pēdējos piecus gadus deklarējušas savu dzīvesvietu Rīgā, ar nosacījumu, ka tās īrē valsts vai pašvaldības dzīvojamo telpu, kurā deklarēta dzīvesvieta, bet

  •  ne lielāku kā divistabu dzīvoklis vai ne vairāk kā divas istabas, vai arī tādas dzīvojamās telpas, ka vienā istabā jādzīvo pretējā dzimuma personām, kuras vecākas par septiņiem gadiem (izņemot laulātos), turklāt īrniekam nav īres 
  •   maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parādu;
  •   tās īrē dzīvojamo telpu, kurā deklarēta dzīvesvieta, izņemot valsts vai pašvaldības dzīvokli;
  •  tās lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli, kurā deklarēta dzīvesvieta, par kuru nav apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāda, nav parāda par nekustamā  īpašuma nodokli un kuru pēc palīdzības saņemšanas tās piekrīt atdāvināt (atlīdzības nozīmē) pašvaldībai.


Reģistrācija palīdzības saņemšanai tiek atteikta, ja:

Reklāma
Reklāma
  • personai pieder dzīvojamā telpa (izņemot vienistabas dzīvoklis, kuru lieto) vai dzīvojamā mājā;
  • persona vai tās laulātais, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē, pēdējo piecu gadu laikā atsavinājuši nekustamo īpašumu;
  • pagājuši mazāk kā pieci gadi pēc palīdzības saņemšanas sakarā ar personas izlikšanu no valsts vai pašvaldības dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma  „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu (īres maksas un/vai maksas par  pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu parāds);


Konkrētājā situācijā grūti komentēt, kāpēc sievietei tiek atteikta lielāka platība, jo sniegtā informācija nav pietiekama, lai identificētu konkrētu personu un lietas apstākļus.