Vai ir jāsvin savas dzimšanas dienas? Datuma maģiskais spēks

Mirklis "pirms"
Tiesa vai izdomājums, bet pastāv uzskats, ka, tuvojoties dzimšanas dienai, mēs kļūstam īpaši jūtīgi un ar mums mēdzot notikt dažkārt pat dīvainas lietas. Šajā laikā neesot ieteicams pieņemt svarīgus lēmumus. Kādu laiku pirms piedzimšanas gadadienas mēs paliekot arī apātiski, saguruši. Vēlme uzturēties cilvēkos, izklaidēties un līksmoties zūd pat rūdītākajām dzīves draiskulēm un baudītājām. Kā trauslākais un “slidenākais” periods tiek uzskatīts mēnesis pirms dzimšanas dienas. Un pat ja apgalvo, ka tās ir tīrākās muļķības, piekritīsi – īpašu stresainu šo laiku padara kaut vai nebeidzamie draudzeņu, kolēģu un arī radinieku tincinājumi – nu, kā svinēsi dzimšanas dienu; vai ballīte būs utt.

 

Kā trauslākais un “slidenākais” periods tiek uzskatīts mēnesis pirms dzimšanas dienas. Un pat ja apgalvo, ka tās ir tīrākās muļķības, piekritīsi – īpašu stresainu šo laiku padara kaut vai nebeidzamie draudzeņu, kolēģu un arī radinieku tincinājumi – nu, kā svinēsi dzimšanas dienu?

Patiesībā jau šiem varbūt, tavuprāt, jokainajiem pieņēmumiem nav ne vainas. Vari izraudāties uz nebēdu, vari būt kā „suņa nagla”, pārējiem neko vairāk nepaskaidrojot, vien pasakot – man taču pēc mēneša dzimšanas diena. Turklāt vari to izmantot arī savā labā. Piemēram, reiz dzirdēju, ka pirmsdzimšanas dienas sindromu var izmantot, lai notievētu. Šajā laikā mūsu iekšējā pasaule tendēta uz pašattīrīšanos, lai pienācīgi varētu sagatavoties pilnvērtīgam nākamajam dzīves gadam. Līdz ar to tavs organisms daudz čaklāk strādā, lai sadedzinātu taukus. Tiesa gan, pašai, protams, būs nedaudz jāpalīdz, nu kaut vai, uzspodrinot gribasspēku atteikties no kārtējās gaisīgās bezē kūciņas, tā vietā labāk pārkrāmējot grāmatplauktu vai drēbju skapi.
 

Dzimšanas dienas ballīte
Pēdējā laikā gan daudzi starp svinēt vai nesvinēt dzimšanas dienu, proti, rīkot vai nerīkot ballīti, biežāk izvēlas pēdējo. Iespējams, tas atkarīgs no vecuma, varbūt no laika vai citiem apstākļiem. Tomēr droši vien arī tev atmiņā spilgti palikuši garie viesību galdi bērnībā, rasols, marinēti gurķīši, galerts, kārtīga lauku torte un vēl citi padomju dzimšanas dienas maltītes atribūti. Gluži vai nostaļģija pārņem un gribas sev nosolīties kaut vai joka un atmiņu pēc savu nākamo dzimšanas dienu nosvinēt aizgājušo laiku stilā.

Izrādās, paradums ielūgt viesus, klāt galdus, ēst, dzert un līksmoties nebūt nav mūsu tautas tradīcijās ierakstīts rituāls. Dzimšanas dienas svinēšanu esam patapinājuši no Rietumu pasaules un savā zemē to varam uzskatīt par samērā jaunu padarīšanu, kas iedibināta tikai 20. gadsimtā, kaut gan daži aizmetņi bija manāmi jau 19.gadismta sākumā. Savukārt vēl pirms tradīcijas iedibināšanas Rietumus, dzimšanas dienas svinības radušās Senajā Ēģiptē, kur šos svētkus atzīmēja augstdzimuši vīriešu kārtas pārstāvji.
 

Dzimšanas dienā jubilāram apkārt vajadzīgi cilvēki, kas viņu pasargā no visa ļaunā un sliktā. Sev patīkamo ļautiņu salūgšana ir kā sava veida vairogs pret tiem, kas dzimšanas dienas gaviļniekam vēl sliktu

Jubilejās esam raduši, ka mums laba vēlējumus saka tuvinieki, draugi un radi. Uz ballīti parasti lūdzam sev vēlamus cilvēkus un izrādās, tam ir sava dziļi simboliska nozīme. Dzimšanas dienā jubilāram apkārt vajadzīgi cilvēki, kas viņu pasargā no visa ļaunā un sliktā. Sev patīkamo ļautiņu salūgšana ir kā sava veida vairogs pret tiem, kas dzimšanas dienas gaviļniekam vēl sliktu, jo tieši šajā dienā mums vieglāk  piekļūst gan labie, gan ļaunie spēki.

Dāvanas, torte un svecītes
Ja tam, ka negribas dzimšanas dienu kā īpaši atzīmēt, var noticēt, tad atruna – nē, nē, dāvanas nevajag,  gan izklausās kā tīra alošanās. Dāvanas – tas tomēr ir ļoti jauki. Un kad tad vēl ziedus, ja ne dzimenē. Ap dzimšanas dienas dāvanām gan apvīti dažādi nostāsti un ticējumi. Jābūt gatavam nelgam, lai otram jubilejā dāvinātu dakšas, nažus vai citus asus priekšmetus. To vai ikkatrs zina - tas nav labi, mājā naids radīsies. Savukārt bezjēdzīgi esot dāvināt tukšu maku, kaut pāris centi tajā jāieliek.

Īpaši maģisks spēks tiek piedēvēts dzimšanas dienas svecītēm, kuru varā esot piepildīt pat viskvēlāko vēlēšanos. Iedomājies, ko ļoti, ļoti vēlies. Kārtīgi ievelc gaisu plaušās, lai ar vienu elpas vilcienu visas svecītes var nopūst. Ja kāda paliks degam, tad vēlēšanās gaisā izplēnēs. Atrakcija nav peļama, tikai jāatzīst, ka ar gadiem to izdarīt kļūst arvien grūtāk. Svecīšu taču paliek vairāk un vairāk. Atraktīvā dzimšanas dienas svecīšu pūšana nāk no Vācijas zemniekiem, kas to izdomāja jau tālajā 13. gadsimtā. Vēlāk to pārņēma arī bagāti ļaudis. Tolaik gan svecīšu pūšanas pasākums bija krietni garāks – tās uz tortes aizdedzināja jau agri no rīta, pēc tam visas dienas garumā mainīja, līdz tikai pašā vakarā, kad ģimene sapulcējās pie svinību galda, jubilāram vajadzēja tās visas reizē nopūst.
 

Kur svecītes, tur torte. Protams, nav svarīgi, vai tā maza našķīga kūciņa, kliņģeris ar augļiem, vai milzīgs lauku omas ceptais kūķis. Tomēr tradicionāli tās ir apaļas formas. Un izrādās arī tas nav kaut kāds mūslaiku izgudrojums, bet kārtējā sengrieķu tradīcija.
 

Varbūt labāk nesvinēt?
Var, protams, var. Daža laba jau saka, ka dzimšanas diena nav nekas īpašs, vien kārtējā diena gadā. Demonstratīvi paziņo, ka nebūs mājās, iespējams izslēgs telefonu, varbūt vispār nopirks biļete un aizlidos kaut kur tālu prom uz svešām zemēm. Tā, pūlēdamies paskaidrot šīs dienas nenozīmi,  izvairīgais jubilārs pats piešķir tai īpašu nozīmi, jo vai tad  parastā dienā no mājām laukā muktu un skaļi visiem „kladzinātu”, lai tikai neiedomājas...
 

Ir noteikti gadu skaitļi, kurus svinēt noteikti nevajag, jo tie esot lūzuma punkti cilvēka dzīvē. Par tādām uzskata 13. dzimšanas diena bērnam, 40. – vīriešiem, bet sievietēm — 53.

Bet ir daži pieņēmumi par to, kad svinēt dzimšanas dienu nevajag, kuriem uzmanību pievērš vairāk nekā viens cilvēks. Kaut vai noteikti gadu skaitļi, kurus svinēt noteikti nevajag, jo tie esot lūzuma punkti cilvēka dzīvē. Par tādām uzskata 13. dzimšanas diena bērnam, 40. – vīriešiem, bet sievietēm — 53. Savukārt īpaši jūtīgs pirmsdzimšanas dienas laiks esot, gaidot 33. dzimšanas dienu, sevišķi vīriešiem. Šo sauc par Jēzus vecumu, tāpēc tam piedēvēta sava veida simboliskā nozīme.

 

Daļa cilvēku ļoti piesardzīgi izturas arī pret svinībām pirms īstā dzimšanas dienas datuma. Pastāv uzskats, ja svinēsi iepriekš, vari nenodzīvot līdz īstajiem jubilejas svētkiem. Reiz kāds paziņa to nosauca pat par cūcību – svinēt dzimšanas dienu neīstajā datumā. Tā esot nekaunīga jaukšanās citās dzimšanas dienās. Ja esi dzimis konkrētā datumā, tad tā ir tava diena ar visiem labajiem gariem un eņģeļiem, kas tajā ap tevi spieto. Varbūt viņam taisnība, ja jau reiz esi nācis pasaulē noteiktā dienā, tad tieši tajā arī ballējies draugu un tuvinieku ielenkts, vai mūc mežā, jā tas šķiet pieņemamāk. Neatkarīgi no savas rīcības konkrētajā datumā – savā dzimšanas dienā – cilvēks ir par vienu gadu vairāk nodzīvojis.

Avots: www.kasjauns.lv