Kā mēs kopā ar vardulēnu Žeromu ieskatījāmies nakts bailēm acīs

"Man ļoti patika vardes, viņas bija smieklīgas, un man patika burbuļi," šādu atbildi saņēmu no savas sešgadīgās meitas, kad vaicāju viņas domas par jauno režisores Vijas Blūzmas izrādi "Skrību skrābu tvīt plunkš!", kas no vakardienas, 2. oktobra, skatāma Latvijas Leļļu teātrī.
No sirds iesakām, izrāde paredzēta no 2– 6 gadu vecumam.

FOTO: no personīgā arhīva

No sirds iesakām, izrāde paredzēta no 2– 6 gadu vecumam.

Stāsts ir par mazo vardulēnu Žeromu, kurš kārtējo reizi nevar aizmigt savā gultiņā. Viņu biedē savādi trokšņi – kaut kur tumsā atkal un atkal skan skrību skrābu tvīt plunkš! Žeromam ir bail un jādodas gulēt pie tēta un mammas. Taču tā vairs nevar turpināties, un šoreiz tētis palīdz Žeromam izzināt, kas tur skan.

 

Lai gan izrāde paredzēta jau no 2 gadu vecuma, arī sešus gadus vecam bērnam un viņa mammai tā dikti patika. Jau ienākot zālē, uzmanību piesaista patiešām skaistās dekorācijas – uz mazās skatuves izveidots “īsts” dīķis, kur mīt vardulēns Žeroms ar savu ģimeni un norisinās viss baisais, par ko izrādē ir stāsts. 

 

Nākamais pārsteigums bija aktieru uznākšana – nevis no aizskatuves, kā ierasts, bet pa tām pašām durvīm, pa kurām zālē ienāk skatītāji. Meitai tas dikti patika. Savukārt es nebeidzu jūsmot un apbrīnot unikālo stārķa lelli, kuru tik graciozi staidzināja jaunais Latvijas Leļļu teātra aktieris Agris Nātre. Tā dēļ vien ir vērts redzēt šo izrādi, un pat knābi stārķis klabina kā dzīvē! Patiesībā arī visas trīs vardes – Žeroms, Mamma un Tete – ir īsts mākslas darbs, un kā aktieri tās kustina peldēšanas laikā… 

 

Otrais cēliens sākās ar bērnu sājūsmas izsaucieniem, kuru iemesls bija burbuļi. Izrādās, iekārtie riņķīši virs skatuves nav vis tikai tāpēc, lai pastiprinātu ilūziju, ka tie ir burbuļi dīķī. Tie kalpo kā rīks, ar kuru palīdzību pūst pavisam īstus ziepju burbuļus. Tas arī tiek darīts, izraisot neviltotu prieku mazajos skatītājos. 

 

Bet kā tad ar pašām nakts bailēm, par kurām ir stāsts? Arī tādas ir, turklāt gaismu spēles un mūzikas iespaidā šīs bailes izdodas parādīt ļoti uzskatāmi. Arī to atšķetināšana ir lieliska, un top skaidrs, ka viss, kas mūs tā biedē nakts melnumā, patiesībā ir ikdienišķas, pavisam parastas lietas, no kurām it nemaz nav bail tad, kad ir redzamas un zināmas. 

Reklāma
Reklāma

 

Pēcvārdā gribu pateikt paldies izcilajai režisorei Vijai Blūzmai, kura jau atkal pratusi uzburt tik mīļu, krāšņu, vērtīgu un galvenais – vienkāršu, bērniem saprotamu stāstu. Tā kā izrādi skatījās arī patiešām maziņi, kuriem grūtāk noturēt uzmanību, brīdī, kad tā saka zust, pēkšņi notika kaut kas, kas atkal lika teju vai sastingt mazajiem skatītājiem – gan kādas darbības uz skatuves, gan jau pieminētās gaismu spēles, gan arī patiešām lieliskā un uzmanību piesaistošā mūzika. Un izrunāto vārdu šajā izrādē ir ļoti maz, taču bērnu uzmanību piesaistoši un viņiem viegli uztverami epiteti gan pārpārēm. 

 

Jāpiemin, ka vardulēna Žeroma bailes lieliski izdzīvo jaunā Latvijas Leļļu teātra aktrise Anna Klišāne, Mammas lomā ir Lilija Sūna, bet Tete tēlā iejuties jau pieminētais graciozā stārķa staidzinātājs Agris Nātre. 

Scenogrāfs: Kristaps Kramiņš, leļļu un kostīmu māksliniece ir Laura Liepiņa, komponists Matīss Žilinskis, gaismu māksliniece Arta Kronberga, bet dramaturģe Ance Muižniece.

Pirms izrādes foajē aplūkojamas jaunas lelles. 

Saistītie raksti