Kura sejas puse ir pievilcīgāka? Fotogrāfs atklāj, kā cilvēki izskatītos, ja abas sejas puses būtu identiskas. FOTO

Fotogrāfs pēc eksperimenta veikšanas atklāja: ”Es biju pārsteigts, cik nenoliedzami atšķirīgas izskatās abas mūsu sejas puses.”

Un tiešām - ”kreisās sejas puses” attēlā vīrietim ir slaidāks kakls un vienādas dzimumzīmes tieši zem acīm.

Bet ”labo sejas pušu” attēlā vīrieša kakls ir druknāks un uz vaigiem var redzēt izplūdušus kapilārus.

Tai pat laikā meitenes acis pietuvinās viena otrai ”labās puses” attēlā, bet kreisā puse šķiet pilnībā balansā.

Beks atzīst, kad modeļi ieraudzīja savus attēlus, viņi bijuši pārsteigti un vīlušies. ”Bieži viņi ir pārsteigti ieraudzīt, ka abās sejās pusēs ir pat dažādas sejas izteiksmes, kas attaino dažādas emocijas. Piemēram, viena sejas puse patstāvīgi izrādīja lielāku koncentrēšanos un uzmanību. Fakts, ka viena sejas puse šķiet ne tik ļoti koncentrējusies, atklāj to, ka cilvēks ar gribasspēku nespēj kontrolēt visus savus muskuļus.”

Beks stāsta, ka viņš definē skaistumu kā jebkurš cits, bet projekta ietvaros galvenais mērķis ir bijis attēlot pilnīgi simetriskas sejas.

Šīs sievietes seja ir neparasti simetriska. Abas bildes izskatās praktiski vienādas.

Viņš savus attēlu kolekciju nosauca ”Abas puses no” (”Both Sides Of”). Kolekcijā cilvēku īstās sejas netiek atklātas. Kad viņu lūdza paskaidrot, kāpēc, Beks atbildēja: “Projekta mērķis nav attēlot īsto realitāti, bet to realitāti, kuru izvēlamies rādīt. Ja es parādītu īsto attēlus, tad skatītāji šos attēlus izmantotu kā atsauces punktu. Viņi nesalīdzinātu abas simetriskās versijas, bet salīdzinātu ar oriģinālo versiju.”

Balstoties uz zinātnieka Sema Kīna (Sam Kean) pētījumiem, mūsu sejas kreisā puse izpauž vairāk emociju nekā labā sejas puse, jo kreisā sejas puse tiek kontrolēta ar to smadzeņu puslodi, kas ir atbildīga par emocijām. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām, kamēr labā puse identificē sejas.  

Labā smadzeņu puslode kontrolē mūsu ķermeņu kreiso pusi, tas veido kreiso ķermeņa pusi kreatīvāku.

Kīns spriež: “Mēs domājam, ka kontrolējam visu savā ķermenī, un ir mazliet mulsinoši redzērt, kā mazas lietas, ko nekontrolējam, var tik ļoti mūs ietekmēt.”

Avots: www.dailymail.co.uk