Piecu gadu laikā dubultojies audžuģimenēs uzņemto bērnus skaits

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) apkopotā informācija liecina, ka 2008.gadā audžuģimenēs auga 588 bērni, bet 2009.gadā - jau 758 bērni. 2010. gadā audžuģimenēs uzņemto bērnu skaits bija 884, bet 2011.gadā tas pirmo reizi pārsniedza tūkstoti - 1099 bērni. Pērn, proti, 2012.gadā, audžuģimenēs auga 1155 bērni.

Patlaban Latvijā ir 568 audžuģimenes, 530 no tām pašlaik uzturas bērni. Audžuģimenes statuss 2012.gadā atņemts 51, bet šogad - 10 ģimenēm. 2013.gada maijā audžuģimenēs uzturas 1179 bērni.

Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, LM atzīst, ka audžuģimeņu skaits joprojām nav pietiekams. Tāpat audžuģimeņu kustība visā Latvijā nav attīstījusies vienmērīgi. Lai situāciju uzlabotu, LM aicina cilvēkus, kuri apsver iespēju kļūt par audžuģimeni vai jau pieņēmuši šo lēmumu, sazināties ar VBTAI vai savas dzīvesvietas bāriņtiesu, lai iegūtu detalizētāku informāciju par iecerēto soli.

Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu, cilvēkam vai laulātam pārim jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Sākumā jāvēršas dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, jāuzraksta iesniegums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, kā arī jāiesniedz ārsta izziņa par veselības stāvokli. Bāriņtiesa izskatīs dokumentus, izpētīs cilvēka vai laulāto dzīves apstākļus, kā arī motivāciju un spējas audzināt bērnu.

Mēneša laikā bāriņtiesa sniegs atzinumu par cilvēka vai pāra piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Potenciālajai audžuģimenei piedāvās bezmaksas apmācību, pēc mācību kursa beigām notiks pārrunas. Tad bāriņtiesa pieņems lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu.

Kad piešķirts audžuģimenes statuss, informāciju par audžuģimeni iekļauj audžuģimeņu reģistrā. Informāciju par audžuģimenēm, kas var uzņemt bērnus, ik mēnesi publicē VBTAI interneta vietnē www.bti.gov.lv/lat/arpusgimenes_aprupe/audzugimene/.

Kopš 11.maija reģionos notiek kārtējās jauno audžuģimeņu pavasara apmācības. Šogad topošo audžuģimeņu apmācības notiks Rīgā, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī. Kopumā 51 cilvēks vai ģimene izteikuši gatavību iesaistīties audžuģimeņu kustībā un nokārtojuši nepieciešamos dokumentus. Pēc apmācību sekmīgas pabeigšanas ģimenēm būs iespēja iegūt audžuģimenes statusu. Audžuģimeņu apmācības organizē divreiz gadā - pavasarī un rudenī.

Kopumā topošajām audžuģimenēm jāapmeklē mācību kurss 68 akadēmisko stundu ietvaros. Mācībās topošos audžuvecākus konsultēs par tēmām, kas ir saistītas ar bērnu sekmīgu audzināšanu ģimenēs, piemēram, par bērnu attīstību, saskarsmi ģimenē u.c.

Mācībās piedāvās gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, un to noslēgumā kursantiem būs jānokārto audžuģimenes eksāmens. Lai to sekmīgi nokārtotu, pretendentiem jāspēj atbildēt uz jautājumiem par audžuģimeņu tiesībām un pienākumiem, bērna attīstību, bērna aprūpi.

LM atgādina, ka audžuģimene ir viena no bērnu ārpusģimenes aprūpes formām, kas ir iespējami pietuvināta ģimenes aprūpes modelim un ļauj bez vecāku gādības palikušiem bērniem apgūt nepieciešamās iemaņas, dzīvojot ģimeniskā vidē.

Audžuģimene no valsts budžeta saņem atlīdzību  - 80 latus mēnesī - neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita. Vairākās pašvaldībās par šo pienākumu ir noteikta papildu piemaksa, piemēram, Rīgā tā sasniedz Ls 150 mēnesī.

Savukārt pabalsts bērna uzturam, ko izmaksā par katru bērnu, nedrīkst būt mazāks nekā valstī noteiktie minimālie uzturlīdzekļi (50 lati līdz bērna 7 gadu vecumam un 60 lati no 7-18 gadiem). Vidēji valstī pašvaldības audžuģimenēm par bērna uzturēšanu maksā 80 latus, taču ir pašvaldības, kas piešķir lielāku finansējumu, piemēram, Rīgā - Ls 150, Liepājā - Ls180, Ķekavas novadā - Ls 100. Tāpat pašvaldība piešķir pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei.

Pašvaldības pienākums ir nodrošināt audžuģimenei sociālā darbinieka atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā. Savukārt VBTAI nodrošina psiholoģiskās palīdzības, informatīvā un metodiskā atbalsta sniegšanu audžuģimenēm, kā arī audžuģimeņu apmācību.