Aptauja: 62% iedzīvotāju ekonomiskā krīze vēl neesot beigusies

Jaunākie "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka 62% iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze, neraugoties uz ekspertu apgalvojumiem, vēl nav beigusies ne viņu ģimenē, ne arī valstī. Tikai 4% aptaujāto uzskata, ka krīze ir beigusies.


FOTO: www.moonparlour.lv

Visvairāk līdzekļu iedzīvotāji atvēl pārtikai, bet taupa uz vaļasprieku rēķina.

 

Iedzīvotāji pesimistiskāki par valsts amatpersonām

Gan valsts pārvaldes amatpersonas, gan ekonomikas eksperti jau zināmu laiku runā par pakāpenisku Latvijas un tās iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos pēc iepriekš piedzīvotās krīzes. Tomēr iedzīvotāji nav tik optimistiski noskaņoti. "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem, lemjot par viņiem nepieciešamo lietu iegādi, preces cena ir galvenais kritērijs biežāk, nekā ekonomiskās krīzes sākumposmā. To, ka pēdējā gada laikā nav nācies ierobežot nekāda veida tēriņus, atzīst vien 13% respondentu.

 

Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto apgalvo, ka viņiem patlaban ir aptuveni tikpat daudz naudas kā pirms gada (56%). Vienlaikus trešdaļa aptaujāto teic, ka naudas viņiem ir kļuvis mazāk. Turklāt, salīdzinot savas ģimenes materiālo stāvokli un situāciju valstī kopumā, lielākā daļa iedzīvotāju norāda, ka ekonomiskā krīze, neskatoties uz ekspertu apgalvojumiem, vēl nav beigusies ne viņu ģimenē, ne arī valstī.

 

Vairāk tērē pārtikai

Jautāti, kādu preču iegādei var atļauties iztērēt vairāk naudas nekā pirms gada, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši pārtikas preces (17%) un apģērbus, apavus un aksesuārus (10%). Dažādu vaļasprieku, lietu, grāmatu, rotaļlietu bērniem, ceļojumu izdevumu u.c. pirkumu kategorijās šāds pieaugums saskaņā ar respondentu teikto ir minimāls - vidēji 3-4% aptaujāto norādījuši, ka šajās kategorijās var atļauties tērēt vairāk. Vairākums aptaujāto - 66% - norādījuši, ka nevienā jomā nevar atļauties tērēt vairāk naudas kā pirms gada.

 

Taupa uz apģērba un mēbeļu iegādi

Pretstatā šīm atbildēm, vaicāti, kāda rakstura pirkumiem pēdējā gada laikā tomēr nācies ierobežot tēriņus, tikai 13% aptaujāto atzīmējuši, ka viņiem nav nācies to darīt. Visbiežāk iedzīvotājiem nācies taupīt uz apģērba, apavu un aksesuāru (41%), kā arī ilglietošanas preču - mēbeles, sadzīves tehnika rēķina (40%). Tad seko dāvanas (33%), ceļojumi (31%), kārumi (29%), pārtikas preces (29%).

 

Reklāma
Reklāma

Izvērtējot savus naudas tērēšanas paradumus, lielākā daļa aptaujāto (64%) norādījuši, ka vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, bet 27% aptaujāto plāno tikai lielākus izdevumus, nesekojot līdzi sīkākiem ikdienas tēriņiem. Tikai 6% aptaujāto atzīmējuši, ka saviem tēriņiem vispār īpaši neseko līdzi. Salīdzinot šīs respondentu atbildes ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem (kopš 2008.gada), to aptaujāto īpatsvars, kuri vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, palielinājies par 10 procentu punktiem.

 

Cena ir noteicoša vairākumam iedzīvotāju

Vairums aptaujāto, pieņemot lēmumu par kādas pirmās nepieciešamības preces iegādi, vienmēr (63%) vai lielākoties (30%) pievērš uzmanību tās cenai. Turklāt respondentu grupa, kura to dara vienmēr, kopš 2008.gada palielinājusies. Toreiz atbildi, ka cenām uzmanību pievērš vienmēr, sniedza nedaudz vairāk nekā puse respondentu (53%).

 

Raksturojot, kā viņu ģimenē tiek plānoti ikmēneša izdevumi, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka tiek veidots kopējs budžets, izmaksas no tā sedzot pēc nepieciešamības (46%). Tikmēr 11% aptaujāto teic, ka viņu ģimenē arī tiek veidots kopējs budžets, kurā ikviens pelnošais ģimenes loceklis iemaksā daļu savu ienākumu, bet atlikumu tērē pēc saviem ieskatiem. To, ka ģimenē netiek veidots kopējs budžets, taču pastāv vienošanās, kādus izdevumus katrs sedz, atzīmējuši 22% aptaujāto. Šis jautājums nav aktuāls tiem 17% aptaujāto, kuri dzīvo vieni un visus izdevumus sedz paši.

 

Respondenti vecumdienās cer uz valsts atbalstu

Visbeidzot - izvērtējot, kas, pirmkārt, būtu darāms, lai vecumdienās varētu saglabāt pašreizējo vai sasniegt augstāku dzīves līmeni, aptaujātie visbiežāk norādījuši, ka jāpaļaujas uz labvēlīgu valsts sociālo politiku (valsts nodrošinās pienācīgu pensiju, veselības aprūpi u.tml. - 22%), jāveido finanšu uzkrājumi (19%) vai jādodas prom no Latvijas (18%). Tikmēr retāk atzīmēts, ka būtu jāveic ilglaicīgi ieguldījumi, piemēram, nekustamajos īpašumos (10%), vai arī jārada bērni, paļaujoties, ka viņi gādās par vecākiem vecumdienās (6%). Vienlaikus 12% aptaujāto norādījuši, ka viņiem vēl ir par agru par šādu jautājumu domāt.

 

"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.