Skolu SOS: Latvijas skolas sauc pēc palīdzības. Arī tavējā?

 

Mūsu jaunā paaudze ik dienu pavada skolās, kuru ēdamzāle sauc pēc remonta, sporta inventārs ir novecojis un bibliotēkās pārsvarā atrodamas 80. gados izdotas grāmatas. Skolas aicinātas iesaistīties programmā Skolu SOS - pieteikušās jau 19 Latvijas skolas. 
Ja arī tavai skolai ir kas nepieciešams, iesaisties Skolu SOS!

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ja arī tavai skolai ir kas nepieciešams, iesaisties Skolu SOS!

 

Lai nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni, Latvijas skolām šobrīd nepietiek tikai ar valsts piešķirto finansējumu un esošo materiālo bāzi. Modernizēts mācību aprīkojums – datortehnika, jaunas mēbeles, grāmatas, mūzikas instrumenti, sporta inventārs, kā arī telpu remonts ir lietas, kas šobrīd Latvijas skolām ir visvairāk nepieciešamas. Iesaistoties skolu atbalsta programmā Skolu SOS,

lūgumus pēc palīdzības saviem absolventiem, skolēnu vecākiem, uzņēmējiem un citiem entuziastiem raidījušas jau 19 skolas no dažādām Latvijas pilsētām.

 

„Pašlaik sabiedrībā tiek aktualizēts jautājums par izglītības sistēmas kvalitāti un valsts finansiālo atbalstu tās nodrošināšanā. Aktīvi tiek diskutēts par jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko bērnam līdz skolai” ieviešanu, tā plusiem un mīnusiem. Taču, palīdzība skolām nepieciešama jau šobrīd. Jo tieši mūsu jaunā paaudze ik dienu pavada skolās, kuru ēdamzāle sauc pēc remonta, sporta inventārs ir novecojis un bibliotēkās pārsvarā atrodamas 80. gados izdotas grāmatas,” projekta Skolu SOS aktualitāti akcentē tā iniciatore, komunikācijas aģentūras "Airport" vadītāja Santa Demme.

Skolu SOS ir iespēja skolām izstāstīt par to būtiskākajām problēmām un karstākajām vēlmēm – par nepieciešamajiem remontdarbiem, inventāru, grāmatām, vieslekcijām vai jebko citu, kas palīdzētu nodrošināt kvalitatīvāku un patīkamāku vidi skolēnu attīstībai. 

Skolu SOS ir iespēja skolām izstāstīt par to būtiskākajām problēmām un karstākajām vēlmēm – par nepieciešamajiem remontdarbiem, inventāru, grāmatām, vieslekcijām vai jebko citu, kas palīdzētu nodrošināt kvalitatīvāku un patīkamāku vidi skolēnu attīstībai. Savukārt ikvienam Latvijas iedzīvotājam tā ir iespēja iesaistīties izglītības līmeņa celšanā, reizē arī izdarot vienkārši labu darbu savai skolai.

 

“Izglītība vienmēr ir bijusi viena no mūsu prioritātēm. Iesaistīšanās Draudzīgā aicinājuma kustībā mūs ir pamudinājusi ne tikai dalīties ar savām zināšanām un sniegt palīdzību roku Latvijas skolām, bet arī aicināt un iedrošināt arī citus būt aktīviem un atbalstīt savas bijušās skolas. Mums ir būtiski, ka skolas savu enerģiju tērē nevis sadzīvisku jautājumu risināšanai, bet gan vairāk uzmanības, laika un spēka velta kvalitatīvam mācību procesam,” atzīst Dagnija Lejiņa, Nordea Latvija Sabiedrisko attiecību vadītāja.

 

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi - sabiedrībā zināmi cilvēki - savai skolai dāvā velo novietni.

Kā vieni no pirmajiem savas skolas palīgā saucienu sadzirdējuši Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi, kopā ar Skolu SOS organizatoriem – Nordea banku un komunikācijas aģentūru Airport – dāvājot skolai tik nepieciešamo velosipēdu novietni un mudinot arī citus iesaistīties projektā. „Man Rīgas Valsts 1. ģimnāzija bija īsta Alma mater. Tā lielā mērā izveidoja manu pieaugušā cilvēka dzīves matricu. Nekad neaizmirsīšu to laiku. Un, protams, arī skolu,” savās atmiņās dalās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents, uzņēmējs Māris Gailis.

 

Reklāma
Reklāma

Savukārt situācija reģionu skolās krasi atšķiras no galvaspilsētas mācību iestādēm. “Mēs šobrīd nevaram īpaši sūdzēties, visas pamatlietas mācību procesa nodrošināšanai mums ir pieejamas. Taču citu Latvijas pilsētu skolām ir daudz akūtākas vajadzības, piemēram, atbalsts piloša jumta saremontēšanai vai jaunu logu ielikšanai. Viena no lietām, kas mūsu skolēniem būtu patiesi noderīga, ir speciāla velonovietne, jo pēdējo divu gadu laikā ceļu uz skolu ar velosipēdiem mēro arvien vairāk skolēnu. Līdz šim skolēni savus

braucamrīkus pieslēdza pie žoga, kas nebija visai ērti. Esam patiesi gandarīti, ka iesaistoties Skolu SOS projektā, pateicoties mūsu absolventu un projekta organizatoru atbalstam, tik īsā laikā mūsu lūgums tika sadzirdēts,” norāda Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla.

Jaunieši stundās izmanto novecojušu literatūru, savukārt skolotājiem trūkst datoru, lai kvalitatīvi sagatavotos stundām, izmantotu e-klasi un internetā pieejamos mācību resursus.

Skolu SOS projekta mājas lapā www.draudzigaisaicinajums.lv pieejamā informācija liecina, ka visaktīvāk projektā iesaistās un savas vajadzības pauž skolas no Kurzemes un Vidzemes. Kā vienu no prioritātēm un aktuālākajām vajadzībām izglītības iestādes min nepieciešamību pēc dažādiem remontdarbiem – gan kāpņu telpās, gan aktu zālēs, gan sporta stadionos. „Latvijas neatkarības gados mūsu skolā nav veikti nekādi nozīmīgi remontdarbi. Lai arī skolas administrācija un tehniskie darbinieki nodrošina tīrību, kārtību, kā arī pašu spēkiem esam veikuši kosmētiskus remontdarbus – ir mainīts grīdas segums, labots jumts, iegādāti mācību līdzekļi, mēbeles – tomēr lielākiem remontdarbiem finansējuma pietrūkst,” Skolu SOS mājas lapā norādījusi Rīgas Ezerkrastu vidusskolas direktore Menade Jansone.

 

Lai ietu līdzi laikam un skolēniem nodrošinātu interesantu mācību vidi, projekta ietvaros skolas vērš uzmanību arī uz jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu materiālu trūkumu – jaunieši stundās izmanto novecojušu literatūru, savukārt skolotājiem trūkst datoru, lai kvalitatīvi sagatavotos stundām, izmantotu e-klasi un internetā pieejamos mācību resursus. „Mūsdienu prasībām atbilstošs datoru nodrošinājums ļautu ne tikai apgūt jaunākās biroja programmas, efektīvi strādāt tīmeklī, bet būtu labs atbalsts arī citiem mācību priekšmetu skolotājiem, kuri jau tradicionāli izmanto esošo, bet diemžēl novecojošo informātikas kabineta tehniku savu

stundu vadīšanai,” saka Cēsu valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa.

 

Skaties skolu SOS saucienu!

 

Par Skolu SOS:

Skolu atbalsta projekts Skolu SOS tapis, sadarbojoties Draudzīgā aicinājuma fondam ar domubiedriem Nordea banku un komunikācijas aģentūru Airport. Tā mērķis ir interneta platformā www.draudzigaisaicinajums.lv apkopot visu Latvijas skolu aktuālās vajadzības un nodrošināt Latvijas skolēnus ar visu, kas nepieciešams kvalitatīvai, mūsdienīgai izglītībai. 1935. gada 28. janvārī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis iedibināja Draudzīgā aicinājuma tradīciju, aicinot atcerēties savas skolas un dāvināt tām grāmatas, mākslas priekšmetus un naudas līdzekļus. 1994. gadā Draudzīgā aicinājuma fonds un Jānis Endele atjaunoja Draudzīgo aicinājumu. Šogad Draudzīgā aicinājuma kustība darbojas galvenokārt divos virzienos – strādā pie jauna Skolu reitinga izveides, kā arī radījusi skolu atbalsta platforma Skolu SOS. Draudzīgā aicinājuma ideāli joprojām ir nemainīgi – rūpes par skolām un izglītību mūsu kopējās nākotnes vārdā.

 

 

Informāciju sagatavojusi: Elīna Lauva, Skolu SOS projekta koordinatore