Piecpadsmit lielās patiesības jaundzimušā mammai un tētim

Tik daudz tiek runāts un rakstīt par grūtniecības laiku, bet kas īsti sagaida jaunos vecākus, kad mazulis ir piedzimis? Grāmata „The attachment parenting book”* ir kā Bībele jaundzimušā vecākiem. Svarīgākās atziņas, ko vērts pārlasīt, gatavojoties pēcdzemdību periodam un dzīvei ar bērniņu, Mammamuntetiem.lv stāsta PEPmamma Linda Sīle.

FOTO: Shutterstock.com

Kad jūsu mazulis raud, izvēlaties ticēt tam, ko viņš saka. Daba devusi viņam šo dāvanu, īpašo valodu, lai spētu paturēt jūs savā tuvumā.

 

1. Viss tikai sākas!

Mazuļa mājas vairs nav manā azotē – šī apjausma kādai māmiņai atnes prieku un atvieglojumu, citai – skumjas un nevēlēšanos šķirties. Bet pilnīgi visām bērniņa piedzimšana - līdz ar kaut kā skaista nobeigumu -  atver jaunu lapu, rada jaunu sākumu. Nekas nav beidzies, un turpinājums seko. Piedzimšana māmiņu un mazulīti atdala tikai fiziski, bērniņš šajā pasaulē ir ieradies ar sajūtu, ka abi ir viens. Piedzīvojot brīnumu, kļūstot par neatkārtojamu veselumu – diviem vienā – māmiņa dāvājusi savu ķermeni, asinis, un, satiekoties ārpusē, viņa turpina dot – savu pienu, acis, rokas, balsi – sevi visu. Jūs abi turpināt būt kā vienība, nešķirami kaujinieki, kuri spēj izdzīvot, iekļauties jaunās pasaules kārtībā un, galu galā, dzīvot pilnvērtīgi, tikai kopā esot. Mīlestība ir darbības vārds, un tās mehānisma zobratu ieeļļo tuvība. Jūsu jaundzimušā mājas ir jūsu rokās! Jūsu roku attālums – viņa pasaules galapunkts. Nebaltās stundās der atcerēties – lai kļūtu par līderi jebkurā sfērā, ir jāsāk no apakšas. Tāpēc neķeriet kreņķi - jūsu triju ceļš pretī zvaigznēm sākas ar rūpēm par mazuļa... dupsi rožlapiņu maigumā. Sāciet no apakšas! 

Kaut kas atbilst plānotajam, izsapņotajam, bet viss pārējais ir noslēpumains, pārsteidzošs, nezināms, valdzinošs un varbūt pat mazliet biedējošs.

2. Ļaujieties nezināmajam!

Vismaz deviņu mēnešu garumā esat plānojuši un izsapņojuši savu brīnišķīgāko ceļojumu, nu esat piezemējušies galapunktā, un – viss ir sācies! Jūs esat nokļuvuši kādā maģiskā, brīnumainā vietā, kur nekad iepriekš neesat bijuši. Ātri vien atskāršat - kaut kas atbilst plānotajam, izsapņotajam, bet viss pārējais ir noslēpumains, pārsteidzošs, nezināms, valdzinošs un varbūt pat mazliet biedējošs. Šis ceļojums vienkārši notiek, tas nav ne atliekams, ne pārceļams. Vienīgais, kas patiesi ir jūsu spēkos – ļauties tam! Jo vairāk ļausieties, jo vairāk apgūsiet “teritoriju”, jo labāk iedzīvosieties tajā. Šis būs unikālākais ceļojums jūsu dzīvēs – pilnīgi atšķirīgs no visu citu, kas jebkad apmeklējuši šo vietu, piedzīvotā. Tikai jūsu. Un vienīgais tā galamērķis ir... jūsu attiecības ar bērnu. Baudot kopābūšanu un dalot dzīvē pieredzēto, esat sastapuši savus draugus, paziņas un domubiedrus. Ļaujieties, lai jūsu mazulis kļūst par ceļabiedru šajā ceļojumā! Aprūpējot viņu, dalot dzīves stundas un dienas, jūs iepazīstat viens otru arvien labāk, un ceļot kļūst aizvien vieglāk. Taču ne mazāk interesanti. Lai ceļš jūs ved!

3. Iekāpiet bērna autiņos!

Ja jums šķiet - būt jaundzimušam mazulim ir vieglāk par vieglu -, iekāpiet viņa autiņos! Iztēlojieties, ka kāds neizprotams spēks jūs nakts vidū izrauj no siltas migas, kurā jutāties absolūtā drošībā, komfortā, laimībā, un iemet melnajā caurumā – aukstā, nemīlīgā vietā, kura jums sāk diktēt nezināmus noteikumus. Ne jūs īsti saprotat, kur esat, ne – kas esat. Nudien ir grūti būt mazulim, kurš no komforta zonas – dzemdes - nonācis pasaulē, kuras uzbūvi viņš nesaprot. Lai spētu dzīvot ārpus dzemdes, savās pirmajās dzīves nedēļās mazulis atdod veselu kalnu spēka. Jo...viņš nezina, kā ir dzīvot šajā pusē. Viņš nesaprot, ka tagad ir “pats”, atsevišķs, bet jūt - kopā ar māmiņu un tēti ir labi. Mazulis no sirds cenšas iemīlēt savu jauno mājvietu, “runājot” ar skaņām, kustībām, grimasēm, ķermeņa saspringumu un atslābumu. Tā – viņa valoda – ir dāvana jums. Ja varētu, iespējams, viņš jums pateiktu – pieņemiet šo dāvanu, apgūstiet manu valodu, “iekāpiet autiņos” un nekad nebaidaties kļūt mazliet aušīgi. 

Nudien ir grūti būt mazulim, kurš no komforta zonas – dzemdes - nonācis pasaulē, kuras uzbūvi viņš nesaprot. Lai spētu dzīvot ārpus dzemdes, savās pirmajās dzīves nedēļās mazulis atdod veselu kalnu spēka. 

4. Saskaņojiet vijoles!

Brīdī, kad saprotat – ceļveži un kartes te nederēs, jūs padodaties un pārslēdzaties sirds frekvencē. Jūs saskaņojat savus iekšējos instrumentus, lai sadzirdētu neatkārtojamu simfoniju – sava bērna vajadzības. Saklausot piesaistāties viens otram, un daba jūs vada pretī citādāk neiegūstamām zināšanām par to – visdārgāko – jūsu mazuli. Bērns, gluži tāpat kā pieaugušie, “pielīp” tiem, kas izprot un respektē viņa vajadzības. Viņš vēlas būt jums piederīgs, bet viņam nav jā-iederas jūsu dzīvē. Veidojot kontaktu ar bērnu, saskaņojot savus ritmus, jūs ļaujat mīlestības puķei plaukt. Un ziedēšanai likumus neraksta, lai uzdiedzētu, ir tikai jāieklausās, ko daba ik brīdi vēlas pateikt. Katram stādiņam vajag ko citu. Jūs esat mazuļa dārza – šīs skaistās pasaules – interpretētāji. Grūtniecības laikā iesakņojusies, mazulim piedzimstot ieguvusi neticamu spēku, šī trauslā pieķeršanās dzīsla vēlas tikt ritināta tālāk. Viss zaļo, ja vien ļaujaties būt kopā un aprūpējat mazuli, “nerokot” padomu grāmatās. Piesaistoties savam mazulim, jūs uzdāvināt neuzdāvināmo – imunitāti pret sociālām un ekonomiskām problēmām, kuras neizbēgami ienāks viņa dzīvē. Saskaņojiet vijoles un potējiet viens otru ar mīlestību!

5. Investējiet ilgtermiņā!

Iespējams, šī būs pret „ieguldītājiem” vislabvēlīgāk noskaņotā „banka” un visizdevīgākie „noguldījuma procenti” jūsu dzīvē. Nav noslēpums – bērna pirmajos 6 dzīves mēnešos no vecākiem tiek prasīts daudz. Varbūt par daudz. Tomēr, jo jūtīgāk reaģēsiet uz sava mazuļa vajadzībām, jo dziļāk iesaistīsieties viņa pasaulē, jo dāsnākus augļus baudīsiet. Jūsu piesaistīšanās mazulim burtiski „baro” viņa smadzenes, kuras pirmā dzīves gada laikā attīstās neticamā ātrumā, sasniedzot 60% apjomu, salīdzinot ar pieauguša cilvēka smadzeņu tilpumu. Iespaidīgi! Akceptējot un saprotot zīdaiņa pilnīgas atkarības periodu, jūs bruģējat ceļu uz tālāku neatkarību. Jo vairāk saredzēsiet bērna acīm, jo labāk viņš pieņems jūsu skatījumu uz pasauli. Uzticība, kuru jūs audzējat kā brīnumputnu, vēlāk ļauj bērnam brīvi lidot, bet arī “ēst jums no rokas”. Cik iesēsi, tik nopļausi. Visi dod, un visi saņem atpakaļ. Procenti aug ik sekundes simtdaļā. Jautājums ir – cik procentus jūs vēlaties saņemt?!

Atļaujies nebūt moderna un atgriezies senlaikos, kad tikko dzemdējusi sieviete a apriori tika uzskatīta par apčubināmu, lolojamu un saudzējamu. 

6. Dariet “neko”! ĪPAŠI MAMMAI

Tu esi darījusi tik daudz, lai šobrīd – pēc bērniņa piedzimšanas – atļautos „darīt neko”. Tavs ķermenis alkst atpūtas, tavs gars – ieligzdošanos jaunajā patībā. Atļaujies nebūt moderna un atgriezies senlaikos, kad tikko dzemdējusi sieviete a apriori tika uzskatīta par apčubināmu, lolojamu un saudzējamu. Ja vēlies pragmatiskāk – bioloģisku iemeslu dēļ, tev pienākas 40 dienas miera, rāmuma, siltuma miesā un dvēselē. Māmiņas dzīvesprieka un dzīvotspēka spuldzīte neizdeg, sekojot mazulīša vajadzībām, bet gan tāpēc, ka gribas visu kā agrāk, visu pārāk ātri, dzīvot ierastajā tempā. Bet tikai tu vienīgā vari būt sava bērna mamma! Ļauj sev kaut reizi dzīvē neapvienot vairākus „darbus” vienlaicīgi. „Strādā” par sava bērna mammu, un lai tuvinieki uz brīdi kļūst tavi „padotie”, kuri labprāt darbojas mīlama priekšnieka vadībā. Tavi tuvie dod tev, lai tu vari dot savam bērnam – tādas ceļazīmes šobrīd uz jūsu maģistrāles.

Padoms: nenovelc naktskreklu 2 nedēļu garumā pēc dzemdībām, un ļauj, lai tevi apčubina!

Atgādinājums: vīrs un sieva/mamma un tētis – jūs joprojām nelasāt viens otra domas. Kad tu ko lūdz savam vīram, esi tieša, bet… jauka!

7. Tas – „nekas”

Pie visiem citiem daudz iztirzātajiem labumiem, kas jūsu mazulim tiek no zīdīšanas - tā darbojas kā bērna „nolasīšanas” vingrinājums. Rezultāti gana matemātiski: jo vairāk „lasāt”, jo augstākā līmenī tiekat. Zīdīšana māca bērnam saprast savas vajadzības, un, atbildot uz pašiem pirmajiem bērna neverbālajiem „kāpēc”, jūs palīdzat viņam kļūt aizvien drošākam un organizētākam. Vienkārši uzticieties - bērns zina, kad ir izsalcis. Labāk, nekā tēta Šveices pulkstenis. 

Palieciet mierīgi, apjaušot, ka nepārtraukti esat „apģērbušies ar savu bērnu” – tieši tā tam arī jābūt! Jūs saskaņojat savus ritmus, un mazulis mācās būt nomodā mierīgs… jo viņš ir drošībā – jūsu rokās. Viņš veido izpratni par to, kā ir būt laimīgam, un, iegūstot šo smeķi, izvēlas tāds būt aizvien vairāk, ilgāk, vienmēr….

Kad jūsu mazulis raud, izvēlaties ticēt tam, ko viņš saka. Daba devusi viņam šo dāvanu, īpašo valodu, lai spētu paturēt jūs savā tuvumā. Ja spējat atbildēt ar ausīm un sirdi, varat būt droši – šī saziņas forma nav uz mūžu, mazulis to nav izvēlējies, lai kaitētu jums – saviem vismīļākajiem. Nevajag aizbāzt mazulim muti, kad viņš ko stāsta, jūsu uzdevums nav pārtraukt mazuļa raudāšanu. Pietiks, ja būsiet blakus un akceptēsiet viņa balss tiesības (atbalstīsiet).  Turpiniet „lasīt” savu bērnu kā atvērtu grāmatu – iepazīstiet viņa pirmsraudu signālus, reaģējiet uz tiem, un – lai miers jūsu mājās!

Padoms: Neticiet, ja jums apgalvo – bērnam jāļauj vienatnē izraudāties (no angļu val. – „cry it out”). Raudāšana ir bērna komunikācija, nevis manipulācija. Tā ir vajadzība, nevis ieradums, kurš jāapkaro. Bērns raudot negūst baudu, gluži otrādi – pārmērīgas raudāšanas dēļ, mazuļa asinīs samazinās skābekļa daudzums un pieaug stresa hormonu līmenis. Ļaujot izraudāt (atstājot/neatbalsot), mazulis var raudāt stundām, un vēlāk, līdz ar ārkārtīga stresa izjušanu, zaudēt motivāciju to darīt. Jūs taču esat redzējuši kādu, kuram zudusi motivācija… Ja mazulis daudz raud, tā nav jūsu vaina. Šim raudu pūķim nav jānocērt visas galvas. Tikai izdariet labāko, ko spējat – kā fiziski, tā emocionāli. Jā, ik pa laikam nomainiet klausītāju! 

Reklāma
Reklāma

Kur divi, tur trešais lieks… Šis NAV jūsu skaitāmpantiņš vismaz mazuļa pirmā dzīves gada laikā. Viņš ir visur, arī jūsu divguļamajā gultā. Ja tā – apsveicu!

Kur divi, tur trešais lieks… Šis NAV jūsu skaitāmpantiņš vismaz mazuļa pirmā dzīves gada laikā. Viņš ir visur, arī jūsu divguļamajā gultā. Ja tā – apsveicu! Ja šaubāties – jūsu pavisam maziņais mazulis ir piedzimis ar milzīgu vajadzību būt kopā – 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Patiesība ir tāda, ka šobrīd jums jāpielāgo savi gulēšanas paradumi mazulim, nevis otrādi. Labā ziņa – kaut kad tas mainīsies. ☺ Ēšana un gulēšana – divi no vaļiem, uz kuriem balstās jūsu mazuļa attīstība – nav formējama, rāmējama uzvedība, kuru uztiept bērnam. Dalot miegu, jūs izveidojat specifisku komunikācijas formu, kuras vadmotīvs ir vārdos neizteikts „man rūp”. Gulēšana kopā ir kā dāvana – saskaņojoties elpošanas ritmam, jūs pulsējat vienotā mīlestības gaismā. Neguļot kopā, jūs nepadarīsiet savu bērnu neatkarīgu un neveicināsiet viņa pieaugšanu, bērns kļūst patstāvīgs citā veidā. 

8. Esi tā, kas esi! Domā par sevi!

Lai arī vecāki, īpaši māmiņa, mazuļa pirmā dzīves gada laikā daudz vairāk ir devēji, nekā ņēmēji, jums tomēr nav jāatdod sevi visu. Piesaistīties bērnam nozīmē to ap-rūpēt, taču, kā ikvienā dzīves situācijā – „kas par daudz, tas par skādi” – neiekrist pār-aprūpes izliktajās lamatās. Māmiņa rūpējas par bērnu, pārējie ģimenes locekļi par māmiņu – šī mantra nudien apnīkoša, bet bezgala patiesa. Rūpēs par māmiņu tuvinieki nodrošina veselīgas pauzes (no angļu val. „baby breaks”), kurās sieviete var būt pati sev vissvarīgākā, drīkst izvēlēties, kā tās piepildīt. Mazulis ātri vien pārņem māmiņas noskaņojumu un attieksmi pret pasauli, tāpēc ir tik svarīgi atpūsties un būt pārsvarā (bet ne katru dienu bez izņēmuma) priecīgai. Mazais cilvēkbērns vēlas, lai jums visiem pietiktu spēka mīlēt vienam otru. Brīžos, kad kaut kas šķietami neizdodas, der likt aiz auss – jūs mācāties būt par vecākiem! Mazulim viņa māmiņa ir vislabākā pasaulē, viņš nav aplipināts ar pieaugušajiem piemītošo sērgu – salīdzināšanu. Iesmejot par savām nereālajām gaidām un pieņemot realitāti, elpot kļūst daudz vieglāk. Un elpot ir… dzīvot. Tici, tu esi laba mamma, kamēr rūpējies par sevi, jo tajā brīdī tu apčubini sava bērna mammu. Tas ir tavs vienīgais darbs. Tava alga – bērns, kurš saņem visu, kas viņam vajadzīgs. Tu esi vienīgā mamma, kuru tavs mazulis pazīst, un viņš augs priecīgs, ja darīsi labāko, ko spēj – atšķirībā no daudziem citiem, viņš nesirgst ar perfekcionismu. 

Padoms: Lai mazinātu stresa līmeni, pirmā bērna dzīves gada laikā atsakies no lielajiem dzīves projektiem. Neliedz sev atelpas pauzes - „baby breaks” – dušu, diendusu, lasīšanas pauzi, pievēršanos savam hobijam. 

9. Ieteikumi, kas palīdz dzīvot labāk:

-Vispirms cilvēki, tad lietas;

-Veido trīszvaigžņu darāmo lietu sarakstus (3 zvaigznes – neatliekami; 2 – svarīgi; 1 – var gaidīt) un koncentrējies uz tiem, kuriem 3 zvaigznes, bet neliecies ne zinis par tiem, kuriem viena;

-Sadali lielo darbu vairākos mazākos;

-Mācies pateikt „nē”

10. Lūk! 2 + 1 

Jūs iesākāties ar viens, tikāt līdz divi… Tad jums piepulcējās trešais mīļais. Tagad jūs turpināt būt viens, divi un trīs reizē. Kas par attīstību! Kas par melodiju! Būšana par vecākiem ir divu personu darbs! Sievietes mīlestība paplašinās kā upe palu laikā – viņa iemācās jaunu mīlestības veidu – mammas mīlestību, bet arī mīlestība pret vīrieti iegūst nebijušu dziļumu. Sieviete (mamma) mīl savu vīrieti (tēti), rūpējoties par viņa bērnu. Ja vīrietis spēj ienirt šajā dziļumā, palīdz sevi mīlēt, saprotot, ka sievietes hormonālā sistēma šobrīd liek viņai būt pilnīgā sasaistē ar mazuli, upe dāsni veldzē. Šis ir jūsu sievas māmiņas būšanas gadalaiks. Spējot mazliet pa-gaidīt, nepārmest savas mīļotās acīm, ka tās redz tikai mazuli, mazliet vēlāk vīrietis sievietes acīs izlasīs….mīlestību. Neiesaistoties cīniņā par sievietes uzmanību ar mazāko no jums, vairosiet visaptverošu maigumu, kas ceļ un dziedē. Atvieglojot māmiņas ikdienu, krāsiet dārgās minūtes divvientulības brīžiem. Tie būs mirkļi, kad ievāksiet laimes nektāru, jo tikai, esot laimīgi kā pāris, jūs varat apputeksnēt savu mazo ziediņu. Sieviete (mamma), saprasta un apčubināta, nedusmosies par to, ka vīrietis (tētis) nevar tik ātri iemācīties atbildēt uz bērna signāliem kā viņa. Satiekot savu dziļāko sievišķo būtību, viņa bez vārdiem (un ar) spēs darīt zināmu, ka vēl joprojām mīl savu vīrieti. Viņa ļaus savam mīļotajam maigumu lasīt no acīm, bet vajadzības – no lūpām. Un jūs abi zināsiet, ka seksuāla tuvība nav viss par mīlestību. Jūs esat viens otram tik tuvu, ka tuvāk vairs nevar būt. Pa-gaidot.. Iz-baudot.. Pie..dzīvojot… 

11.Tētis - jau sācies! ĪPAŠI TĒTIM

Ja vien visi tēti to zinātu! Būšana par tēti sākas jau grūtniecības laikā kaut vai tāpēc, ka, zemās frekvences dēļ,  mazulis māmiņas vēderā daudz labāk uztver tēta balsi. Jūsu iepazīšanās process ir sācies! Patiesībā, izņemot to, ka mamma ir mamma un tētis ir tētis ☺, vienīgā atšķirība ir mammas spēja zīdīt mazuli. Viss cits ir stāsts, kurā tētis spēlē nozīmīgu raksturlomu. Lai jūs iedrošina pētījuma rezultāti, kas apgalvo – bērns uzvedības modeļus pārsvarā saņem mantojumā (pārņem) no sava tēta. Tēta nozīmīgums mazuļa pirmā dzīves gada ietvaros dažkārt ir nenovērtēts, jo mazulītis šķiet „salipis” kopā ar māmiņu. Nekā – brīvdienas gada garumā jums nepienākas! Ja vēlaties spēlēt futbolu ar savu desmitgadīgo ziķeri (vai, piemēram, šahu ar skaistuli peciņu), jāsāk ar šodienu. Jau kopš dzimšanas mazulis saprot, ka tētis ir kaut kas īpašs, un viņam ļoti patīk dažādās sajūtas, guļot pie krūtīm, kas viņu baro, vai uz krūtīm, kas viņu sargā – jūsējām. Tieši tagad sākas jūsu mazuļa iepazīšanas process, kurš vēlāk dāsni konvertēsies bērna uzticībā jums. Pieņemot, ka tētis būs ģimenes labais policists, kurš nodarbosies ar veselīgas disciplīnas jautājumiem, jāsāk līdzdarboties bērna dzīvē jau šobrīd, jo, apgriezti proporcionāli tam, bērns vēlāk līdzdarbosies ar jums, vēlēsies izprast jūsu vērtības.. Abstraktas, no gaisa vai kaimiņu Pētera paķertas idejas par robežām, disciplīnu, morālajām vērtībām bērnam būs kā pīlei ūdens, jūsu kopīgā ideoloģija dzimst, iepazīstot savu bērnu, un tad tai vēlāk ticat jūs abi. Tēta būšana ir atbalstīt savas sievas mammas būšanu, sniedzot drošības sajūtu un apsargājot „ligzdu” veselīgā noslēgtībā no ārpasaules. Kļūšana par tēti vīrieša briedumu attīsta gaismas ātrumā, jo kāda cita vajadzības regulāri kļūst svarīgākas par savējām. Tētis vīrietim iemāca atlikt baudījumu, disciplinēt sevi, kļūt jūtīgākam pret bērnu, sievu un apkārtējiem. Un ļoti daudzi brīnišķīgie tēti pēkšņi saprot, ka bizness nekur nepaliks, bet bērns gan aug tikai vienreiz. Tad viņi izvēlas pie-dzīvot. 

Ģimenes dzīve nav tā vieta, kur kādam ir jāuzvar, bet kādam jāzaudē – jūs esat komanda, kurā vinnētāji ir visi! 

12. Neticiet bērnu „treneriem”!

Ehh, viņi ir visur – uz ielas, bērnu ballītēs, ārstu kabinetos, vecmāmiņu pūralādēs… Treneri, kuri bērnu audzināšanā piedāvā ieviest dzīvnieku dresēšanā pielietotās metodes. Viņu „plakāts” ir tik košs un pārliecinošs, ka ļoti gribas ticēt, taču vēstījums – bērnam ir jāiederas jūsu visādi citādi veiksmīgajā dzīvē – nepatiess un pat bīstams. Mūciet pa gabalu no šīm gudrajām sejām, lai turpinātu ticēt savai sirdij un audzinātu veselu un priecīgu bērnu. Bērna „trenēšana” ir pretrunā ar mātes bioloģiju – hormonālās izmaiņas veicina tuvību ar bērnu, bet „treniņš”, kurš vienmēr pieprasa pakļauties autoritātei, rada attālumu starp māmiņu un mazuli. Vēl šie zinošie apgalvos – ja jūs pirmie neiegūsiet kontroli pār bērnu, tad viņš sāks kontrolēt jūs. Vārdu sakot, jums sava dzīve pat kripatiņu nav jāmaina, tikai – iegūstiet kontroli pār savu bērnu! Lai arī mēs dzīvojam sabiedrībā, kura tendēta uz mērķu sasniegšanu, atļaujieties kaut šoreiz baudīt procesu. Ģimenes dzīve nav tā vieta, kur kādam ir jāuzvar, bet kādam jāzaudē – jūs esat komanda, kurā vinnētāji ir visi! Tas ir vienīgais mērķis, uz kuru vērts tiekties. Nekas cits šajā pasaulē tik ļoti nespēj sašūpot draudzību un radniecību kā atšķirīgi viedokļi par bērna audzināšanu. Ja atrodiet mazumiņu spēka, nepiedalieties šajā dragreisā, kurš ved uz kraujas malu. Jūsu mazulis ir tieši tik vieds, lai zinātu savas vajadzības, un jūs esat tieši tik apdāvināti, ka spējat „lasīt” sava bērna valodā. 

13. Nebaidieties no SOS!

Kad kuģa kapteinis pamana draudus tālākai kuģošanai, viņš rīkojas – vislielākā iespējamība tapt glābtam ir, lūdzot palīdzību. Mēs, cilvēki, esam stipri un vareni „mehānismi”, bet cik gan daudz aiztaupītu sev, ja neslēptu savu vājumu, nebaidītos tapt ievainoti, nekaunētos lūgt palīdzību. Kad kļūst par grūtu, trīs reizes ieelpojiet un aiciniet palīgā – cilvēki ir atsaucīgāki, nekā šķiet. Ja nepieciešams, meklējiet ārstu. Taču, ja jūsu grūtības saistītas ar kādu no šiem trīs (vai citiem tamlīdzīgiem) jautājumiem: „kur manam bērnam jāguļ?”, „cik ilgi man jāzīda mazulis?”, „vai man jāļauj bērnam raudāt?”, meklējiet PEP mammu, jo šie jautājumi maz iztirzāti ārstu apmācības procesā. Katrs var paņemt savu rūpju daļu, un visi kanāli, pa kuriem jūsos atkal ieplūst gaisma, ir izskatīšanas vērti. Brīdī, kad visapkārt palicis mazliet par tumšu, ļaujiet kādam kļūt par jūsu ceļabiedru. 

14. Atsakieties no pilnības!

Cilvēki ir dīvaini – mēs mācāmies gribēt, lai pēc tam spētu negribēt. Kļūstot par vecākiem, ir labi apzināties, ka nevar gribēt visu – zeltu darbā un zeltu mājās. Šīs abas pasaules ir tik prasīgas, ka nemitīgi piedalās sacensībās – kura kuru. Un jūs maļ kā starp dzirnakmeņiem. Mazais brīnums – jūsu mazulis – ir atnācis pie jums, lai iemācītu reālistiskākus priekšstatus par Laiku un pienākumiem. Kad griežaties visu savu vēlmju karuselī un dzirnakmeņi draud jūs samalt, lai jūs iedvesmo atklāsme – mazulis katru savas dzīves posmu piedzīvo tikai vienreiz! Palieciet ar skaidru galvu, ja vien spējat! 

15. Radiet labāku pasauli! 

Audzinot savu bērnu, patiesi esot kopā ar viņu (piesaistoties), jūs aplaimojat pasauli ar svarīgu vēstījumu – cilvēki ir svarīgāki par mašīnām! Jums vairs nevajag lasīt pašpalīdzības grāmatas, jo „tauriņa spārnu efektu”, burvīgo pasaules mijiedarbību spējat izbaudīt uz savas ādas – jūs padarāt dzīvi labāku savam bērnam, viņš padara dzīvi labāku jums, un visi 3 kopā – vairojat gaismu pasaules telpā. Ikdienu piepildiet ar svētumu – iesakņojat savu bērnu mīlestībā, lai viņam vieglāk dzīvot ne vienmēr mīlošajā pasaulē. Dāvinot viens otram kopābūšanu, jūs aplieciniet – lielajiem ir jārūpējas par mazajiem, ir patiesi forši būt kopā ar mazuli! Un Pasaule tapa priecīgāka! 

 

Pēc W. Sears, M.D., and M. Sears, R.N. „The attachment parenting book” A Commonsense Guide to Understanding and Nurturing Your Baby

 

Sagatavoja: Linda Sīle, PEP mamma, speciāli Mammamuntetiem.lv