Lasītāja viedoklis: Kā atrast laimi un iemīlēt sevi

Reizēm nāk smiekli par to, ka cilvēki visu laiku par kaut ko sūdzas. Ir pat tādi, kuri vispār neko skaistu savā dzīvē neredz. Un domājiet, ka viņi vaino par to sevi? Nē viņi vaino apkārtējos, kuri nesūdzas. 

Meitenei, kurai nolūzt nags sākās traģiskākā diena mūžā. Viņa ir dusmīga uz visiem. It kā kāds viņai speciāli būtu nolauzis nagu. Bet šī meitene nezina, kā ir tad, kad cilvēkam ir atņemta spēja staigāt, runāt, dzirdēt, vai redzēt. Jo viņa to visu var. Tajā pašā laikā šie vairāk nevarīgie cilvēki, izbauda prieku par itin visu. Un noteikti nepārdzīvo par to, ka viņiem nolūzt nags. Viņi pārdzīvo par to, ka pasaule ir pilna ar neapmierinātību.

Uz baltas lapas es uzzīmēju sevi, un apkārt rakstīju visu, ko par sevi domāju. Bet rakstīju tikai slikto. Pēc darba pabeigšanas pats brīnījos, cik daudz sliktu lietu es sevī atrodu. 

Cilvēks, kurš neredz, vien var iztēloties, kā izskatās tikko sācies pavasaris. Kad koki ir zaļi, debesis zilas un pāri tam visam saules stari atspīd ezera ūdenī. Bet viņi to iztēlojas un priecājas, ka var atrasties šajā notikumā.


Lai mēs varētu būt optimistiski un dzīves mīloši, mums ir jāiemācās mīlēt sevi. Jo nemīlot sevi, mēs sāpinām savu ķermeni un dvēseli.


Reiz, kad arī es sevi nemīlēju, pamēģināju vienu metodi. Uz baltas lapas es uzzīmēju sevi, un apkārt rakstīju visu, ko par sevi domāju. Bet rakstīju tikai slikto. Pēc darba pabeigšanas pats brīnījos, cik daudz sliktu lietu es sevī atrodu. Un man sāka sāpēt sirds par to, ka sevi tā nomelnoju. Pēc visa uzrakstītā biju apņēmies mainīt katru slikti uzrakstīto punktu. Un mainot visas sliktās īpašības uz labajām es atkal sevi iemīlēju. Varbūt skanēs dīvaini, bet es pats sevi beidzot varu uzskatīt arī par draugu. Un tas ir labi. Katru rītu pieceļoties pateicos par to, ka es esmu.


Iemīlot sevi, es pazaudēju ikdienas neapmierinātību. Vairs citi cilvēki nelikās vainīgi pie tā, ka es sev riebos. Jo patiešām neviens nebija vainīgs. Vien es pats.

Bieži ejot uz darbu, veikalu vai vienkārši pastaigājoties, pie sevi prātoju dažādas dzīves atziņas. Viena no manām mīļākajām atziņām ir šāda „Nebaidies zaudēt, jo zini, ka uzvara bija jau tad, kad piedzimi! ”


Ja jūs vēlaties kļūt par harizmātisku personu, tad arī visiem atveriet savu smaidu, rādiet prieku, apskaujiet tuvos un tālos Vēliet visiem , labiem vai ļauniem, tikai pašu labāko. Jo stāsta, ka viss ko dari vai vēli citiem divreiz pie tevis atnāks atpakaļ.  Un kurš gan nevēlas sagaidīt dubultotu laimi?
           
Nesen šeit tika ievietots raksts, par Māmiņdienu manā izpratnē. Es saņēmu vairākas vēstules un pateicības. Kā arī daži dalījās savā pieredzē, meklējot padomu. Pat nevariet iedomāties cik patiess prieks bija atbildēt uz katru vēstuli, par to nesaņemot atpakaļ naudu, bet gan vienu vārdu: PALDIES. Un šajā vārdā ir milzīgs spēks. Kas man lika justies laimīgam.
 
Es ikkatram no jums novēlu atrast laimes formulu. Jo to atrodot, jūs sevi tikai pacelsiet augstāk. Būt laimīgam- ir stilīgi. Galvenais ir nepārdzīvot par sīkumiem. Nedomāt, ka nauda ir dzīves stimuls. Jo piemēram Āfrikā bērni, kuriem nauda ir sveša, spēj atrast tik patiesu prieku par niecīgākajām lietām. Tikai tāpēc, ka viņi nepazīst mantkārību un lielo naudas ietekmi uz cilvēkiem. Viņiem pieder daba.  


Patiesā cieņā,
Ingars Babčuks