Smēķēšana un iespēja no tās atbrīvoties

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Studēju Sociālo darbu, augstskolas „Attīstība” maģistratūrā. Studiju programmas ietvaros pētu smēķēšanu, kā sociālu problēmu. Šajā rakstā nolēmu padalīties savos pētījumos, secinājumos un iespējamajos problēmu risinājumos.
Ko sabiedrība zina par smēķēšanu, bet ko nezin?
Plaši dzirdam, ka smēķēšana ir kaitīga, ka katrs var kādreiz kļūt atkarīgs un nepieciešams liels gribasspēks, lai saņemtos un pārtrauktu smēķēšanu. Diemžēl visa vaina tiek novelta uz smēķētājiem un ļoti reti tiek pieminēts, ka smēķēšana ir atkarība, tāda pati kā narkomānija vai alkoholisms. Vēl mazāk dzirdams izskaidrojums, ka atkarībai ar gribasspēku nav nekāda sakara, jo atkarība ir slimība, kas ir stiprāka par gribasspēku. Tas nozīmē, ka vēlme pēc nikotīna ir lielāka par spēju atteikties no tā. Cilvēks dara visu, lai saņemtu savu narkotiku – nikotīnu un tikai pēc tam, ar prāta palīdzību  atrod attaisnojumu savai rīcībai.
Cilvēku nosoda un nedod izskaidrojumu kādēļ tad viņš smēķē. Sanāk, ka 37 % Latvijas iedzīvotāji ir tik vājš raksturs, ka viņi labprātīgi izvēlējušies sevi indēt, nesaņemot nekāda labuma un vēl paši par to maksājot bargu naudu? Tā tas nav. Šie cilvēki ir kļuvuši par nikotīna atkarība vergiem. Nav patiesība, ka viņi izvēlas smēķēt, viņi nav spējīgi pārtraukt smēķēšanu, jo trūkst informācija par nikotīna atkarību un atkarības pārtraukšanu.
Kāpēc šāds skaļš, varbūt pat maz ticams apgalvojums?
Aplūkojot populārākās smēķēšanas atmešanas metodes redzam, ka tiek piedāvāts:

Cigareti aizvietot ar citu nikotīna uzņemšanas veidu un tā atradināties no sliktā ieraduma.

Tiek piedāvāti medikamenti, kas nomierina CNS, un atmetot smēķēšanu cilvēks nejūt diskomfortu.

Reklāma
Reklāma

Tiek piedāvāts ar gribasspēka palīdzību samazināt izsmēķēto cigarešu daudzumu, līdz beidzot pārtraukt smēķēšanu.

Visu šo metožu pozitīvs rezultāts ir zemāks par 20%. Tas ir tādēļ, ka necīnās ar cēloņiem – netiek atzīta nikotīna atkarība, bet tiek nosodīta darbība – smēķēšana. Pārtraucot smēķēšanu ar šādu metožu palīdzību smēķētājam paliek tukšums, jo organisms pieprasa nikotīnu, bet cilvēks ar prātu cenšas atrast ieganstu smēķēšanai. Šī cīņa līdzinās iekšējam dialogam, kā tumšo un gaišo spēku cīņa.
 Darbā pētīju vai ir kāda efektīgāka metode, izrādās, ka ir. Ir psihologu palīdzība, bet tā ir ilgstoša un dārga.
Pats arī kādreiz smēķēju, nosmēķēju 20 gadus, ilgu laiku mocījos ar smēķēšanas atmešanu, bet tad izlasīju grāmatu „Kā viegli atmest smēķēšanu” un kopš tā laika, jau vairāk kā pieci gadi, neesmu smēķējis.
Mani interesēja, kādi ir metodes rezultāti un kādēļ netiek izmantota šī metode?
Metodes rezultāti mani pārsteidza. Austrijas Valsts Vides Veselības centrs veicis neapstrīdamu un starptautiski atzītu pētījumu, ka sešu stundu semināra laikā vairāk kā 70% iepriekš nemotivētu smēķētāju, pārtrauc smēķēšanu un trīs gadus pēc semināra, vairāk kā 50% semināra dalībnieku nav atsākuši smēķēt. Metodi pilnveidojot un izveidojot trīs semināru kursu panākts, ka var palīdzēt vairāk kā 90% smēķētājiem.
Lai to noskaidrotu Latvijas mērogā, vērsos pie Veselības veicināšanas valsts aģentūras, Stratēģiskā departamenta organizatoriski metodiskās nodaļas galvenā speciālista Jāņa Caunīša. Izrādās, ka šī metodika nav sveša un arī rezultātus neviens netaisās apšaubīt. Toties ir daži bet. Šo metodi nevar atzīt par medicīnisku, jo tajā netiek izmantotas zāles un medicīnas personāls. Šo metodiku atklājis un pilnveidojis kāds angļu grāmatvedis – kaislīgs pīpmanis, kurš izmisīgi cīnījās ar smēķēšanas atmešanu. Otra, jau nopietnāka problēma – šī metodika nav atbalstāma, jo tā nav iekļauta Vispasaules Veselībasorganizācijas vadlīnijās, kā atbalstāma un atzīstama metodika. Tam iemesls ir vienkāršs – šī metodika pašos pamatos neatzīst un noliedz vispār atzītos smēķēšanas atmešanas veidus, pamatojot, ka tie necīnās ar cēloņiem, bet sekām.
Kam izdevīgi, ka sabiedrība smēķē?
Kādreiz domāju, ka tas nevienam nav izdevīgi, jo saīsinās cilvēka mūža ilgums, smēķēšana ir galvenais nedabīgas nāves cēlonis, un daudz kas cits. Diemžēl biju kļūdījies. Latvijas smēķētāji cigaretēm iztērē 500 miljoni latu gadā. Un ar katru gadu šie tēriņi palielinās. Ja samazināsies smēķētāju skaits, samazināsies peļņa tabakas industrijas pārstāvjiem. Jāsaprot arī tas, ka daļa no peļņas tiek ieguldīta mārketinga aktivitātēs, lai panāktu, ka cilvēki vairāk smēķē un nespēj atmest smēķēšanu. Vislabāk to izdarīt ar dezinformācijas palīdzību.
Smēķētāju skaita samazināšanās nav izdevīga farmācijas nozares pārstāvjiem, jo tiek gūta liela peļņa izplatot neefektīgus smēķēšanas atmešanas līdzekļus – cigarešu aizvietotājus. Ja samazināsies smēķētāju skaits, tad samazināsies medikamentu patēriņš.
Ja tiks atzīta metodika, kas bez medikamentiem, īsā laikā un neatgriezeniski pārtrauc nikotīna atkarību, tiks zaudēti miljoni klientu, kas katru gadu tērē miljardus cigaretēm un medikamentiem.
Kur skatās tautas kalpi un valsts ierēdņi?
Atbilde vienkārša, kas maksā, tas pasūta mūziku. Pirms diviem gadiem diplomdarbā pētīju kā un kas izglīto sabiedrību azartspēļu atkarības jautājumos. Izrādījās, ka azartspēļu organizatori paši rīko izglītojošos pasākumus, lai izglītotu jauniešus un viņu līderus kā pareizi uzņemties atbildību par savu rīcību. Valsts, ne tikai atbalsta šādu izglītošanas veidu (šādi pasākumi ir pretrunā pat ar Vispasaules Veselības organizācijas ētikas normām), bet tiem tiek piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Arī  tabakas nozarē, tāpat kā azartspēļu nozarē apgrozās ievērojama nauda un pielietojamā dezinformācijas metode arī tāda pati – tiek sagrozīti fakti un aizbildinoties ar palīdzību un izskaidrošanu, cilvēki tiek vēl dziļāk iedzīti atkarības lamatās.
Kāds ir iespējamais risinājums?
Risinājums ir. Par laimi atklāti neviens nesaka, ka darbojās tabakas industrijas interesēs, arī medikamentu ražotāji aizbildinās ar tautas veselību. Tātad mērķis – atklāt sabiedrībai patiesību par atkarību un izkļūšanu no atkarības lamatām, ir tikai apsveicams. Ir uzsāktas pārrunas, lai tiktu atzīta Allena Karra „Vieglā smēķēšanas atmešanas” metode. Ja šo metodi atzītu kā valstij lietderīgu, tad būtu iespējams to pielietot skolās – profilakses pasākumu veidošanā. Varētu panākt, ka profilakses pasākumus neveido atkarību organizētāji, bet atkarību speciālisti.
Lai panāktu risinājumu un situācijas uzlabojumu ir jāapvieno spēki, kas izprot reālo situāciju un vēlas to uzlabot. Tā tiktu izveidots spēks, kas darbosies pretēji narkotiku, alkohola, nikotīna un medikamentu nozaru lobijam.
Ja kāds pats grib izkļūt no atkarības lamatām, var izlasīt Alena Karra grāmatu "Kā viegli atmest smēķēšanu" , informāciju var meklēt arī Alena Karra Latvijas Centra mājas lapā- http://www.allencarr.lv/