Ar burtiem nepietiks: kas bērnam jāiemācās, lai viņš patiešām prastu lasīt?

Ja bērnam ir grūti izstāstīt dzirdēto, sarunā varam noskaidrot, vai viņš nav sapratis kādu vārdu, sajaucis notikumu secību vai vēl meklē vārdus savai domai. Tad varam izvēlēties, kā palīdzēt, un turpmākajās sarunās vērot, vai paskaidrojums ir noderējis. Šāds ikdienas darbs ar valodu papildina burtu un skaņu apguvi un palīdz bērnam sagatavoties patstāvīgai lasīšanai, tomēr ir svarīgi, lai pedagogi un vecāki būtu pacietīgi un nesteidzinātu bērnu, ļaujot katram mācīties savā tempā. Piemēram, ja lasīšanas laikā jautājam, kāpēc varonis tā rīkojies vai kas varētu notikt tālāk, mums jābūt gataviem arī kādu brīdi pagaidīt, kamēr bērns apdomājas. Ja klusumu uzreiz aizpildām ar savu skaidrojumu, viņam paliek maz iespēju pašam formulēt atbildi, lai gan tieši šis mēģinājums ir būtiska sarunas daļa. Lasīšana ar aktīvu bērna līdzdalību tiek izcelta arī organizācijas “Education Endowment Foundation” apkopojumā par agrīno valodas attīstību, norādot – ja bērnam kāda tēma interesē, pie tās var atgriezties atkārtoti un turpināt sarunu. 

Kopīga lasīšana un sarunas par izlasīto

Pirmsskolā bērniem jābūt arī iespējai kopīgi klausīties stāstus un pēc tam tos pārrunāt grupā. Šādās sarunās pedagogam jāraugās, lai uzmanība un iespēja izteikties būtu arī bērniem, kuri ir mazāk aktīvi. Ja bērns pats sarunā neiesaistās, pedagogs var aprunāties ar viņu divatā vai mazākā grupā, dodot iespēju pastāstīt par dzirdēto bez nepieciešamības konkurēt ar citiem par iespēju izteikties. Pirmsskolā “CreaKids” lasīšanu cenšamies padarīt ne tikai par ikdienas tradīciju, bet arī sadarbojamies ar vecākiem, lai bērni mājās var turpināt iesākto sarunu par izlasīto. Ja bērns nav bijis gatavs pārrunāt dzirdēto pa dienu, iespējams, viņš atveras vakarā, sarunā ar vecākiem. Šāds ierosinājums ir noderīgāks par vispārīgu aicinājumu vairāk lasīt, jo vecākiem ir konkrēts sarunas temats, par kuru bērns jau izrādījis interesi.

Pedagogam vajadzīgs arī pirmsskolas vadības atbalsts

Lai pedagogs varētu aprunāties ar bērnu divatā vai strādāt ar dažiem bērniem atsevišķi, vadībai jāpalīdz organizēt darbu tā, lai šajā laikā kāds parūpētos arī par pārējo grupu. Īpaši svarīgi par to vienoties, ja vairākiem bērniem vajadzīga papildu palīdzība valodas apguvē un kopīgās lasīšanas laikā visiem nevar veltīt pietiekami daudz uzmanības. Pedagogiem noder arī praktiskas mācības un iespēja ar kolēģiem pārrunāt konkrētas sarunas ar bērniem, kopīgi meklējot, kāds jautājums vai paskaidrojums būtu palīdzējis bērnam labāk saprast dzirdēto.

Pirmsskolā jāpamana gan bērna pirmie panākumi lasīšanā, gan tas, kā viņš saprot dzirdēto un izlasīto, lai palīdzību saņemtu arī bērns, kurš vārdus izlasa pareizi, bet to jēgu vēl neuztver. Šim darbam jāparedz laiks ikdienā un jāvienojas, kā pedagogs varēs pievērsties bērniem, kuriem vajadzīga papildu palīdzība. Tad valodas izpratnes attīstīšana būs pārdomāta pirmsskolas darba daļa, ko varam turpināt sadarbībā ar ģimeni.