"Bērni jau vairs nelasa grāmatas, sēž tikai ekrānos!" Kā ir patiesībā?

Vecāki un vecvecāki bērniem grāmatas iegādājas ne tikai izklaidei, bet arī tāpēc, ka apzinās to nozīmi bērna attīstībā – valodas prasmēs, koncentrēšanās spējās, iztēlē un spējā ilgāk noturēt uzmanību.

Bērnu grāmatu tirgus piedzīvo izaugsmi

Grāmatu tirgotāji novēro, ka bērnu literatūra šobrīd ir viena no aktīvākajām izdevējdarbības jomām. Bērnu grāmatas tiek izdotas lielā skaitā, un daudzos gadījumos to pārdošanas rezultāti ir ļoti labi. Kā skaidro grāmatu tirgotāji, bērnu grāmatu galvenie pircēji ir vecāki un vecvecāki. Viņi arvien vairāk meklē saturu, kas bērnam ne tikai sagādā prieku, bet arī palīdz attīstīties.

Bērni parasti iepazīst grāmatas jau ļoti agrā vecumā – sākumā viņi klausās, kā vecāki lasa priekšā, skatās ilustrācijas, vēlāk sāk lasīt paši.

Tomēr pēdējos gados parādījusies arī kāda problemātiska parādība – bērniem kļūst arvien pieejamāks saturs angļu valodā.

Kā stāsta Jāņa Rozes Reklāmas un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Veisbārde, bērnu lasīšanas paradumi būtiski mainās, pieaugot vecumam. Mazākie lasītāji labprāt iepazīst grāmatas latviešu valodā, taču pusaudžu vecumā arvien vairāk uzmanības aizņem angļu valodas saturs – gan grāmatas, gan digitālā vide. Tāpēc viens no izaicinājumiem ir saglabāt interesi par lasīšanu latviešu valodā arī vēlāk.

Īpaši tas jūtams pusaudžu vidū. Jaunietis, kurš bērnībā bijis aktīvs lasītājs, vēlāk var izvēlēties grāmatas angļu valodā, jo tā pieejams plašāks piedāvājums un populārāki pasaules autori.

Galvenais ir ļaut bērnam izvēlēties grāmatas pašam

Viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj pieaugušie, – mēģināt bērnam uzreiz piedāvāt “pareizo” literatūru.

Apgāda Zvaigzne ABC bērnu literatūras projektu vadītāja Guna Pitkevica uzsver – pats svarīgākais ir ļaut bērnam izvēlēties grāmatas, kas viņu patiešām interesē.

“Jā, varbūt komikss, kuru bērns vēlas paņemt bibliotēkā, pieaugušā acīs šķiet primitīvs un mazvērtīgs, bet bērnam tas var būt kaut kas īpašs. Turklāt tas lieliski attīsta lasītprasmi, jo bērns pats grib izlasīt visus tos ‘hops!’, ‘bum!’ un citus vārdus,” skaidro speciāliste.

Viņa uzsver – bērni, kuri sāk lasīt ar tādām grāmatām kā “Dogmens” vai “Grega dienasgrāmata”, vēlāk nebūt nepaliek tikai pie šāda žanra.

“Daudzi no viņiem vēlāk lasa Markesu, Hesi un Servantesu. Galvenais ir radīt interesi par lasīšanu. Ja uzreiz piedāvāsim tikai klasiku, kas bērnam šķiet smaga un nesaprotama, varam radīt pretēju efektu – nepatiku pret grāmatām,” norāda Guna Pitkevica.

Grāmata mūsdienu bērnam kļūst par piedzīvojumu

Bibliotēkas un izdevniecības arvien biežāk secina – mūsdienu bērnam vairs nepietiek tikai ar grāmatu plauktā. Lai ieinteresētu jauno lasītāju, nepieciešama iesaiste.

Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītāju nodaļas vadītāja Gunta Ozola stāsta, ka bērniem ļoti patīk pasākumi, kuros viņi var kļūt par aktīviem dalībniekiem.

“Mūsdienu bērnam grāmata dažkārt šķiet pārāk vienkārša. Viņam patīk līdzdarboties – viktorīnas, spēles, dažādas aktivitātes. Mazajiem bērniem tas īpaši labi strādā, jo viņš var būt gan skatītājs, gan dalībnieks,” stāsta Ozola.

Bibliotēkās tiek rīkotas interaktīvas izstādes, tikšanās ar autoriem un dažādas lasīšanas akcijas.

Piemēram, izstāde “Vai grāmatai ir knābis?” bērnu vidū izraisījusi lielu interesi tieši tāpēc, ka tā nav tikai grāmatu apskate, bet pieredze.

Bērnu žūrija – projekts, kas turpina piesaistīt lasītājus

Viena no veiksmīgākajām lasīšanas veicināšanas iniciatīvām Latvijā jau gadiem ir bērnu žūrija, kas darbojas ar Silvijas Tretjakovas vadību. Tās spēks ir vienkāršs – bērni paši kļūst par grāmatu vērtētājiem. Viņi lasa, diskutē un izvēlas savus favorītus. Tas rada sajūtu, ka viņu viedoklim ir nozīme.

Pēdējos gados projektam pievienojusies arī pieaugušo žūrija, tādējādi lasīšanas pieredzē iesaistot visu ģimeni.

Bibliotēkas novēro – bērni bieži sāk lasīt ne tikai tāpēc, ka skolotājs vai vecāks to iesaka, bet tāpēc, ka par konkrēto grāmatu runā draugi vai klase.

Plauktā jābūt visām grāmatām par iemīļoto varoni

Bērnu literatūrā arvien nozīmīgāka kļūst arī kolekcionēšanas sajūta. Labs piemērs ir vācu autora Ingo Zīgnera radītais tēls Pūķītis Kokosrieksts, kura grāmatas Latvijā bērnu vidū kļuvušas ļoti populāras. Bērni gaida jaunus izdevumus, krāj sērijas un vēlas, lai plauktā būtu visas grāmatas par iemīļoto varoni. Dažkārt mēnesī tiek izdoti pat vairāki jauni sērijas turpinājumi, un bērni tos ātri izpērk.

Šāds kolekcionēšanas efekts palīdz bērniem saglabāt interesi – sākumā viņi grāmatu klausās, kad to lasa priekšā vecāki, bet vēlāk jau paši vēlas izlasīt nākamo piedzīvojumu.

Rakstnieki zina, kas interesē jauno paaudzi

Arī bērnu un jauniešu literatūra mainās līdzi laikam. Mūsdienu autori arvien biežāk runā par tēmām, kas bērniem un pusaudžiem patiešām ir aktuālas – draudzību, attiecībām, pašapziņu, ģimeni, identitāti un citām jauniešiem svarīgām lietām. Tas palīdz lasītājam atpazīt sevi grāmatā.

Ko vecāki var darīt, lai bērns vairāk lasītu?

Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra galvenā psiholoģe Svetlana Zaslavska uzsver – viss sākas ar ģimeni.

“Pirmkārt, pašiem vecākiem jālasa, jo bērniem interese par grāmatām ir daudz lielāka, ja viņi redz lasošu pieaugušo. Jālasa bērnam priekšā jau no agrīna vecuma, jāskatās kopā skaistas grāmatas un tās jāapspriež,” norāda psiholoģe. Viņa uzsver – bērnam ir svarīgi ļaut izvēlēties.

“Vēlāk var ieteikt grāmatas, bet nevajadzētu uzspiest. Bērnam jārada sajūta, ka lasīšana ir interesants process,” saka Zaslavska.

Eksperti iesaka:

• lasīt priekšā arī lielākiem bērniem;
• ļaut bērnam izvēlēties grāmatas pašam;
• nepārmest par komiksiem vai vieglāku literatūru;
• runāt par izlasīto;
• rādīt piemēru – pašiem lasīt.

Lasīšana nav pazudusi – tā vienkārši mainās

Lai gan ekrāni bērnu ikdienā ieņem arvien lielāku vietu, speciālisti uzskata – interese par grāmatām nav pazudusi. Tā vienkārši kļuvusi citāda. Mūsdienu bērnam grāmata bieži vien ir ne tikai stāsts, bet arī varonis, spēle, pasākums un kopīga pieredze. Un, iespējams, pats svarīgākais – bērns lasa tad, kad viņam lasīšana sagādā prieku, nevis sajūtu, ka tas ir vēl viens pienākums.