Skolotāja: “Divi plus divi nav mainījies, bet bērni ir”

FOTO: Shutterstock.com
Runājot par desmit gadus vecām un pat vecākām grāmatām, jāatzīst, ka reizēm labāk izmantot tādas, nevis nekādas vai materiālus, kas ņemti no nepārbaudītiem interneta avotiem.
Diemžēl izglītības iestāžu budžets ir ierobežots, tāpēc daudzviet Latvijā matemātiku apgūst arī no desmit gadu vecām grāmatām. No vienas puses, matemātika ir zinātne, kurā nav strauju izmaiņu, taču, no otras puses, ir būtiski mainījusies sabiedrība kopumā un arī tas, kā bērni mācās un uztver informāciju. Viedokli sniedz sākumskolas skolotāja, metodiķe, izdevniecības „Skolas Vārds” mācību līdzekļu autore Linda Ādamsone.

Pārmaiņām jāatspoguļojas arī mācību līdzekļos
Runājot par desmit gadus vecām un pat vecākām grāmatām, jāatzīst, ka reizēm labāk izmantot tādas, nevis nekādas vai materiālus, kas ņemti no nepārbaudītiem interneta avotiem. Tomēr vecu grāmatu lietošana mācību procesā noteikti uzliek daudz papildu pienākumu pedagogam, kuram jānodrošina, ka skolēns pilnā apmērā apgūst gan plānoto mācību saturu, gan caurviju prasmes, un tas jāmāca saskaņā ar aktuālo mācību pieeju. Daudzi noteikti jautās: kas gan matemātikā var būt mainījies? Divi plus divi bija četri arī pirms desmit gadiem, un šajā ziņā mūsdienās nekas nav mainījies. Taču, ja raugāmies uz mācīšanos kā procesu, tad gan pēdējo desmit gadu laikā ļoti daudz kas ir mainījies — kompetenču pieeja mācību satura apguvē ir ieviesusi būtiskas korekcijas, un tam ir jāatspoguļojas arī mācību līdzekļos. Pirms desmit gadiem liela uzmanība tika pievērsta iegaumēšanai un gatavu zināšanu nodošanai, bet pašlaik matemātikā skolēni kopā ar pedagogu atklāj likumsakarības un daudz darbojas praktiski.
Tagad mācību procesa mērķis ir sniegt padziļinātu izpratni, lai apgūtās zināšanas skolēns spētu lietot ikdienā un pārnest uz jaunām situācijām. Savulaik to centās panākt ar atkārtošanu, kad līdzīgus uzdevumus skolēns veica pēc sev zināma principa, taču mūsdienās aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai uzdevumi būtu daudzveidīgi, nodrošinātu izpratni un rosinātu skolēnus radoši risināt dažādas problēmas, to vidū arī sadzīviskas. Mūsdienīgos mācību līdzekļos noteikti jābūt vairāk praktisku piemēru no reālās dzīves; uzdevumu, kas ir pietuvināti skolēnu ikdienai. Ja bērni un jaunieši uzskatāmi redz, kā matemātika palīdz situācijās, ar kādām viņi patiešām saskaras savā ikdienā, tas būtiski veicina interesi un motivāciju mācīties.
Matemātikā ir ļoti nepieciešama vizualizācija
Domājot par mūsdienīgiem un kvalitatīviem mācību līdzekļiem, viens no diskusijas punktiem ir attēli. Lai gan ir gadījies dzirdēt, ka grāmatās esot par daudz attēlu, vēlos uzsvērt, ka tieši sākumskolas posmā matemātikā ir ļoti nepieciešama vizualizācija, kas palīdz ieraudzīt un izprast matemātiskās sakarības. Protams, sākumskolas klasēs ieteicams vairāk darboties praktiski, izmantojot kastaņus, zīles u. tml. risinājuma rīkus, tomēr ne vienmēr šādi palīglīdzekļi ir pieejami. Matemātika bez vizualizācijas un praktiskas darbošanās sākumskolas skolēnam ir ļoti abstrakta, un tas būtiski ietekmē izpratni, kas, savukārt, samazina interesi. Mācību grāmatās attēli netiek likti bez iemesla vai tikai skaistumam, tie skolēniem kalpo kā atbalsts mācībās.
Mūsdienu mācību līdzekļos nereti tiek iekļauti kvadrātkodi: izmantojot viedtālruni un noskenējot kodu, skolēns var iegūt papildinformāciju vai iespēju uzdevumu risināt digitāli. Pirmajās klasēs bez tā var iztikt, tomēr digitālā satura uzdevumiem ir arī būtiski ieguvumi, jo bieži tie izveidoti tā, ka bērnam uzreiz ļauj saņemt atgriezenisko saiti par savu sniegumu.
Atgādnes — būtiski, lai vajadzīgo informāciju varētu atrast
Mūsdienīga mācību grāmata ir atbalsts un palīgs gan skolēniem, gan pedagogiem. Piemēram, skolēniem noteikti palīdzēs atgādnes — tas ir būtiski, lai vajadzīgo informāciju varētu atrast arī vēlāk, kad tiek apgūta cita tēma, bet iepriekšējā var sākt piemirsties. Un vienlaikus grāmata ir palīgs pedagogam, piemēram, tajā ir diferencēti uzdevumi, kas palīdz īstenot iekļaujošo izglītību, vai mācību līdzeklī iekļauti jautājumi, ko pārrunāt ar skolēniem un kas lieti noder, īpaši jaunajiem pedagogiem. Protams, pedagogiem nepieciešama arī skolotāja rokasgrāmata, bet bērniem — darba burtnīcas.
Tā kā lielākajai daļai izglītības iestāžu ir ierobežots budžets un nav iespējams iegādāties visus vajadzīgos mācību līdzekļus, iesaku sākt ar latviešu valodu un matemātiku — tie ir pamatpriekšmeti, kuros ir visvairāk mācību stundu un, protams, beigu beigās arī eksāmeni. Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību mācību līdzekļu pēctecībai, piemēram, ja 1. klasei ir sagādātas konkrētas izdevniecības grāmatas, vislabāk arī nākamajos posmos iegādāties no tā paša izdevēja. Lai gan izglītības standartā saturs ir noteikts, zināmas atšķirības tomēr pastāv.
Tilts starp zināšanām un reālo dzīvi
Lai skolēni sasniegtu labākus rezultātus un patiesi izprastu matemātiku, ir nepieciešami mācību līdzekļi, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām un izglītības pieejai. Mūsdienīga mācību grāmata nav tikai informācijas avots — tas ir tilts starp zināšanām un reālo dzīvi, starp pedagogu un skolēnu. Tāpēc ieguldījums kvalitatīvos un pārdomātos mācību līdzekļos ir investīcija nākotnes sabiedrībā, kurā bērni ne tikai zina pareizo atbildi, bet arī saprot, kāpēc tā ir pareiza un kā to izmantot dzīvē.
Prasmi plānot ir būtiski apgūt jau 1. klasē
Daudzas diskusijas ir veltītas mācību līdzekļu fiziskajam veidolam, piemēram, vai mācību grāmatai jābūt ar cietajiem vākiem, kas to padara dārgāku, vai ar mīkstajiem, kas būtiski samazina grāmatas kalpošanas laiku. Tā kā esmu ne tikai pedagoģe, bet arī mamma, ikdienā redzu gan grāmatu apjomu, kas skolēnam jānēsā, gan to, ka mazākajiem bērniem grāmatas uzturēšana kārtībā reizēm ir liels izaicinājums. Nereti mācību grāmata nonāk vienā somas nodalījumā ar launagu vai citām mantām, tāpēc glābj tikai cietie vāki.
Ikdienā ar skolēniem pārrunājam, ka par mācību grāmatām ir jārūpējas, jo nākamajā gadā tās tiks nodotas citam bērnam, un tieši no tā, kā mēs izturēsimies pret grāmatu, būs atkarīgs, vai nākamais saņēmējs būs priecīgs to saņemt un izmantot. Jautāju arī to, kādu grāmatu viņi paši vēlas saņemt — tīru un kārtīgu vai aplipušu un saburzītu. Nav pamata bažām, ka grāmatas ar cietajiem vākiem nozīmē ļoti smagas skolas somas: atbilstoši plānojot, katru dienu nemaz nav jāņem līdzi tik daudz grāmatu. Un prasmi plānot ir būtiski apgūt jau 1. klasē — tā noderēs arī turpmākajos skolas gados un pēc tam.