Izvēloties nākotnes profesiju, ņem vērā šīs 3 tendences

2022. un 2023. gadā darba tirgus pārmaiņas pasaulē veicināja tehnoloģiskie sasniegumi (piemēram, ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) attīstība), ekonomiskie un ģeopolitiskie izaicinājumi un pieaugošais sociālais spiediens. Šie faktori ir pārveidojuši un turpina pārveidot pasaules darba tirgu un veidot pieprasījumu pēc nākotnes darbavietām un prasmēm. Ņemot vērā, ka Ventspils Augstskola nodrošina mainīgajiem darba tirgus nosacījumiem pielāgotas zināšanas Eiropas līmenī, tās pasniedzēji uzskata, ka darba tirgus tendences jāvērtē pasaules notikumu kontekstā.

Tendence nr.1 – tehnoloģijas un to ieviešana

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma pētījumu “Future of Jobs Report 2023”, kas iznācis šī gada maijā, uzņēmēji visā pasaulē paredz, ka tehnoloģiskā attīstība, arvien vairāk ieviešot jaunas un progresīvas tehnoloģijas, kā arī palielinot digitālo piekļuvi pakalpojumiem, veicinās darbavietu pieaugumu. Pat 75% aptaujāto uzņēmumu plāno ieviest MI risinājumus tuvāko piecu gadu laikā. Ventspils Augstskolas studiju prorektore, profesore Una Libkovska secina: “Topošajiem studentiem vērts atcerēties, ka speciālisti ar informācijas tehnoloģiju, datorzinātņu, robotikas, kiberdrošības, viedo tehnoloģiju, industriālās automatizācijas un citu līdzvērtīgu studiju programmu diplomiem kabatā jau vairākus gadus ir pieprasīti, un, kā redzams pētījumā, šī tendence vēl kādu laiku saglabāsies.”

Tendence nr.2 – pieprasītākās amata pozīcijas

Vislielāko darba vietu pieaugumu rada notikumi vides, sociālās politikas un digitalizācijas sektoros. Uzņēmumi pasaulē investē ievērojamus līdzekļus pārejā uz ilgtspējīgu un “zaļu” pārvaldību un atjaunojamo energoresursu ieviešanu, tādēļ uzreiz aiz tehnoloģiskiem amatiem starp pieprasītākajām vakancēm redzami ilgtspējas speciālisti, biznesa informācijas analītiķi, informācijas drošības analītiķi, atjaunojamās enerģijas inženieri, saules enerģijas uzstādīšanas un sistēmu inženieri.

Zinot šo faktu, studentiem jāizvēlas programmas, kuras sagatavo augsta līmeņa speciālistus uzņēmējdarbības un organizāciju vadībā, vadībzinātnē un pārvaldībā, īpaši uzsverot sabiedrības ilgtspējas un “zaļās” domāšanas, starptautiskās komercdarbības vides un stratēģiskās vadības, kā arī citus tematiskos virzienus.

Tendence nr.3 – pieprasītākās prasmes 

Saskaņā ar pētījumu analītiskā domāšana un radošā domāšana arī 2023. gadā būs darba devēju visaugstāk novērtētās prasmes. Vairāki aptaujātie uzņēmumi analītisko domāšanu uzskata par būtiskāko pamatprasmi, salīdzinot ar citām, taču uzskata, ka tuvāko gadu laikā straujāks pieprasījums būs tieši radošajai domāšanai. Sarakstu turpina šīs prasmes:

1. noturība (resilience), 
2. elastība un veiklība pielāgoties (agility),
3. motivācija un sevis apzināšanās (self-awareness),
4. zinātkāre un mūžizglītība, kas atzīst darbinieku spēju un vēlmi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,
5. tehnoloģiskā pratība,
6. uzticēšanās un darbinieka spēja pievērst uzmanību detaļām,
7. empātija un aktīvā klausīšanās, 
8. līderība un sociālā ietekme, 
9. kvalitātes kontrole. 

“Tieši personiskās prasmes atšķir labu speciālistu no ideāla. No speciālista ar dziļām tehniskajām zināšanām nav lielas jēgas, ja viņš neievēro termiņus, konfliktē ar kolēģiem un neprot prezentēt darba rezultātus,” rezumē Una Libkovska. 

Lielākā daļa šo prasmju tiek augstu vērtētas, jo globālo izaicinājumu laikā nepieciešams ātri reaģēt, pielāgoties un meklēt radošus problēmu risinājumus. Ievērojot iepriekšminēto prasmju pieprasījumu, studiju programmās būtiski apvienot teorētiskās zināšanas ar praktisku pieredzi, nodrošinot, lai absolventi iegūst Latvijas un starptautiskā mērogā konkurētspējīgu ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošu zināšanu apguvi. 

Gan darba devējiem, gan topošajiem darba ņēmējiem jāorientējas uz to, ka nodarbinātības vide ir mainīga un sagaida pielāgošanos. Tas nozīmē nepārtrauktu attīstību un pašizaugsmi, atvērtību citādajam. 

Izglītības stratēģijas centrā ir persona, nevis profesija vai priekšstats par to, kas ir jāzina un jāprot mūsdienu abstraktajam darbiniekam. Mācīšanās notiek nevis tāpēc, lai iemācītos, bet gan, lai izmantotu zināšanas, ko veltīt projektu izstrādei, piemēru izpētei un reālai iniciatīvu ieviešanai. 

Par pētījumu

Līdzīgi kā iepriekšējos izdevumos, 2023. gada “Future of Jobs 2023” ziņojuma pamatā ir unikāla respondentu datu kopa, kas aptver pasaules lielāko darba devēju prognozes saistībā ar darba tendencēm un virzieniem 2023.–2027. gadā. Šī gada pārskatā ir apkopotas prognozes no 803 uzņēmumiem, kas kopā nodarbina vairāk nekā 11,3 miljonus darbinieku 27 nozarēs un 45 valstīs visā pasaulē. Komentārus un novērtējumus snieguši arī Coursera, un LinkedIn, kas papildināja aptaujas rezultātus ar virkni unikālu un datos balstītu atziņu.