Dežūrgrupas bērnudārzos nav piemērots risinājums ne bērniem, ne vecākiem

Privātās pirmsskolas "Patnis" direktores Ingunas Vārtiņas viedoklis.
Privātās pirmsskolas Patnis direktore Inguna Vārtiņa

FOTO: Publicitātes foto

Privātās pirmsskolas "Patnis" direktore Inguna Vārtiņa

Valdības iniciētā ideja – atļaut apmeklēt bērnudārzus tikai to vecāku bērniem, kuri nevar strādāt attālināti, nav piemērota ne bērniem, ne viņu vecākiem. Tā rada papildus riskus bērnu fiziskajai un mentālajai veselībai, turklāt, tiek aizmirsts arī par vecāku slodzi, ja vienlaikus jāstrādā pilna laika darbs un jāpieskata viens vai vairāki bērni. 
 


 

Siekalu testi darbiniekiem, ja nepieciešams – arī bērniem 

Ideju par dežurgrupām pirmsskolās, kas paredzētas tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti, neatbalstu vairāku aspektu dēļ. Pirmkārt, šobrīd, pateicoties siekalu testiem visiem darbiniekiem reizi nedēļā, ir samazināti riski. Ja nepieciešams papildus drošības garants, pirmsskolas var organizēt šādu testu izsniegšanu arī bērniem, kā arī savākšanu un nogādāšanu laboratorijā. Bērni siekalu testu varētu veikt mājās ar  vecāku palīdzību, un tas palīdzētu savlaicīgi uzzināt, vai kāds ir saslimis. Vairāku pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, ar kuriem esmu runājusi, ir pauduši gatavību to organizēt savā bērnudārzā. 

 


Bērni uzturas grupas burbulī 

Otrkārt, ikvienā pirmsskolas iestādē tiek darīts viss, lai organizētu bērnu plūsmu, grupas savstarpēji nesatiekas, kontakts ārpus grupas ir samazināts līdz minimumam, īpaši tiek koordinētas pastaigas un ēdienreizes. Bērni ikdienā uzturas savas grupiņas burbulī. Īstenojot ideju par dežūrgrupām, to nevar nodrošināt. Bērni uz dežūrgrupu tiek vesti pēc nepieciešamības, tas nozīmē, ka katru dienu bērnu skaits un sastāvs var atšķirties, tātad ir lielāks vīrusa izplatības risks. Ja šobrīd grupā saslimst kāds bērns, pašizolācijā nonāk tikai šīs grupas bērni, viņu vecāki un audzinātāja. Bet, ja ir pozitīvs gadījums dežūrgrupā, jāslēdz visa iestāde. 

 

Reklāma
Reklāma


Trūkst kontroles mehānismu 

Treškārt, nav skaidrs, kādi būtu kontroles mehānismi un kritēriji, pēc kuriem tiktu sekots līdzi tam, vai katrs konkrētais bērns var apmeklēt bērnudārzu? Pirmsskolas nevar prasīt no vecākiem zīmes par to, ka viņi nevar strādāt attālināti. Sarunās ar vecākiem lielākā daļa atzīst –pilnībā attālinātam darbam mājas var nodoties tad, ja bērns apmeklē bērnudārzu. Turklāt pie šāda modeļa necietīs ne darba kvalitāte, ne arī bērna ikdienas ritms.
 


Slodze vecākiem 

Ceturtkārt, šobrīd attālināti mācās skolas vecuma bērni no 1. klases. Mēs redzam, kā tas ir emocionāli ietekmējis bērnus un vecākus. Liela daļa vecāku jau šobrīd strādā puslīdz aktīvā režīmā, jo mājās ir skolas vecuma bērni. Kādu slodzi vecākiem radīsim, ja mājās būs arī pirmsskolas vecuma bērns? Kā tas ietekmēs vecāko bērnu mācību procesu? Piektkārt, risinājumus būtu aicināt ģimenes būs atbildīgākiem, rūpīgāk izvērtēt nepieciešamību strādāt klātienē vai kaut kur doties brīvdienās. Tomēr lēmumu jāļauj pieņemt katrai ģimenei pašiem. 
 



Bērniem ir tiesības uz pilnvērtīgu aprūpi 

Visbeidzot, ir jautājums par katra bērna tiesībām uz pilnvērtīgu aprūpi un pieskatīšanu. Vai visi vecāki, strādājot attālināti, spēs to nodrošināt? Vai pirmsskolas vecuma bērns saņems pietiekami daudz uzmanības un varēs dzīvot pēc normāla dienas režīma kā bērnudārzā?